Estrādes leģendas Margaritas Vilcānes dzīvē šobrīd ļoti grūts posms
Jau gandrīz trīs mēnešus par veselību un dzīvību cīnās estrādes leģendas Margaritas Vilcānes laulātais draugs rakstnieks Jurijs Skops (83), kuru māksliniece slimnīcā cenšas apraudzīt teju katru dienu.
Dziedātājai Margaritai Vilcānei, kurai decembrī būs 79. dzimšanas diena, šis gads rit smagu pārbaudījumu un izturības zīmē, raksta žurnāls "Kas Jauns". Janvārī māksliniece krita un nonāca slimnīcā lauztas gūžas dēļ, un mēnešiem ilgi nespēja normāli pārvietoties. Taču tagad jau trešo mēnesi viņa teju diendienā dodas uz slimnīcu, kur no smagas slimības cieš viņas mīļotais vīrs Jurijs.
„Kaut kā jau izturu,” par grūto posmu dzīvē teic Margarita, kas nevar atļauties morāli salūzt, jo viņai kaut kripatiņa sava dzīvesspēka tagad jāsniedz smagi slimajam dzīvesbiedram. Māksliniecei ir grūti parunāt, allaž dzirkstošajā balsī dzirdams smagnējums, nomāktība un dvēseli plosošas ciešanas. Caur smeldzīgu nopūtu viņa tomēr cenšas saņemties un atklāj, kādiem pārdzīvojumiem tagad, cenšoties braši turēties, iet cauri. Margarita ir tikko atgriezusies no kārtējā brauciena pie vīra.
„Kā viņam iet? Es jums nemāku pateikt... Mums klājas slikti,” nopūzdamās nočukst Margarita. „Nevienam cilvēkam nekad nenovēlu nokļūt onkoloģijas nodaļā!” viņa sparīgi piebilst.
Viss sācies pašā gada sākumā, kad vīram kaklā parādījies nepatīkams „krekšķis”. Sākotnēji nav bijušas nojautas, ka tas ir kas nopietns, taču, kad tas nav mitējies, Margarita vīru vedusi uz izmeklējumiem. „Nekādu aizdomu nebija, un īpašu pazīmju arī ne. Viņam tikai reizēm bija tāds „khe, khe, khe...” – tāds krekšķis. Un viss. Mēs neko nesapratām un nenojautām, vienkārši pēc kāda laika gājām pie ārsta. Ar manas draudzenes starpniecību tikām pie labākā onkologa LOR speciālista, un viņš to visu konstatēja. Bet tas jau nebija uzreiz. Krekšķis viņam bija jau kopš janvāra. Un nu jau kopš 30. jūlija vīrs ir onkoloģijas nodaļā, kur ārstu konsīlijs viņam nozīmēja starošanu, piedevām ar ļoti, ļoti cerīgu iznākumu... Izrakstīja 30 starošanas, bet viņš dabūja tikai desmit, pēc desmitās viņš pārstāja ēst! Tā jau ir kādu laiciņu... Vīrs ir pie saprašanas, tikpat kā katru dienu eju uz slimnīcu, un skaidrs, ka te palīdzēt neviens nevar, atliek tikai cerība,” atzīst Margarita, kura šajā emocionāli grūtajā posmā dzīvo īpaši saudzīgā režīmā un ir pilnībā atteikusies no kultūras pasākumu, teātra izrāžu un koncertu apmeklēšanas. „Nekur netaisos, tagad ne,” viņa nosaka.
Iepazīšanās kā kinofilmā
Pirms daudziem gadiem, kad Margaritai bija izirusi ģimene ar viņas dēla Andra Vilcāna tēvu, ar krievu rakstnieku Juriju Skopu viņu kopā saveda ikdienišķs gadījums. Jurijs no Krievijas bija atbraucis uz Jūrmalu rakstīt savu grāmatu. Rakstnieks neinteresējās par estrādes mūziku, un tolaik spožās skatuves dīvas Margaritas vārds viņam neko neizteica. „Kā filmā "Maskava asarām netic", kur varonei dzīve sākas 40 gados. Bet mūsu tikšanās bija nejaušība, liktenīga nejaušība. Dubultos rakstnieku jaunrades namā ciemojos pie savas draudzenes ārstes. Juris ienāca viņas kabinetā prombraucot atvadīties. Tā mēs sastapāmies. Todien mēs kādu mirkli parunājāmies un viens otra dvēselē aizskārām kādas stīgas.
Katrā ziņā satiekoties man ne prātā nenāca, ka varētu otrreiz apprecēties. Domāju – man būs labs draugs. Bet, laikam ritot, mēs jutām, ka ir bezjēdzīgi dzīvot atsevišķi, mums jābūt kopā.
Mana draudzene viņam uzdāvināja plati "Cher Ami", kur esmu iedziedājusi Paula, Stabulnieka, Kalniņa dziesmas. Juris tās klausījās, sāka apjēgt un ieinteresējās par manu darbu. Viņš ir mans fans,” pirms 19 gadiem intervijā žurnālam "Rosme" par savu liktenīgo otrā vīra sastapšanu stāstīja Margarita Vilcāne.
Šogad Margaritai ar Juriju apritēja 38. laulības dzīves gadskārta un 13. gadadiena, kopš, atzīmējot sudrabkāzas, viņi viens otram solīja mūžīgu mīlestību Dieva priekšā, salaulādamies Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīcā. Abu skaistākās kopīgās atmiņas piepildītas gan ar burvīgajām vasarām Mērsraga mājiņā, gan ar neaizmirstamiem ceļojumiem, kuros pāris vēl nesenā pagātnē devās pat divreiz gadā – gan agros pavasaros, gan vēlos rudeņos.
