"Apēd vismaz pusīti" jeb Kāpēc bērnudārzniekam nav apetītes
Rūpējoties par savu bērnu labsajūtu, vecāki gādā, lai atvases vienmēr būtu kārtīgi paēdušas. Tomēr ne vienmēr vecāku vīzija par to, cik daudz bērnam būtu jāapēd, saskan ar paša bērna domām.
Cik daudz kaloriju dienas laikā bērnam būtu jāuzņem un kā saprast, vai bērnudārznieks tiešām ēd pārāk maz, – skaidro bērnu uztura speciāliste Baiba Grīnberga.
Svarīgās uzturvielas
Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērns pats jūt un zina, cik daudz dienas laikā būtu jāapēd. Tāpat ir vecāki, kuri ir uzstājīgi un vēlas, lai bērns katrā ēdienreizē apēstu visu, kas uzlikts uz šķīvja. Tomēr uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro, ka lielāka nozīme ir jāpievērš tam, kādi produkti katrā no ēdienreizēm tiek iekļauti: „Ja produkti ir kalorijām jeb uzturvielām bagāti, pietiks ar pavisam nelielām – abu bērna kopā saliktu sauju lieluma – porcijām 3–4 reizes dienā. Ja bērns labprāt ēd tikai augļus un/vai dārzeņus, kas lielākoties satur ūdeni un vitamīnus, bet kaloriju skaits ir ļoti zems, tad gan jārūpējas, lai ēdienreizes būtu biežākas un tajās tiktu gudri iekļauti arī citi produkti – graudaugi, piena produkti, gaļa, zivis.”
Gluži tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem pret dažiem produktiem ir lielāka patika, pret citiem – mazāka. Turklāt garšu maņas bērniem mēdz bieži mainīties, tāpēc nevajadzētu satraukties, ja divgadnieks pēkšņi atteicies ēst gaļu. Būtiski – ikdienas ēdienreizēs piedāvāt produktus ar līdzvērtīgām uzturvielām.
„Svarīgi ir novērtēt bērna pašsajūtu. Ja viņš ir aktīvs, dzīvespriecīgs, pieņemas svarā un aug garumā, tad nevajadzētu celt trauksmi, bet gan nogaidīt un pavērot, kā mainās bērna ēšanas paradumi. Iespējams, pēc mēneša viņš ēdīs gaļu, bet atteiksies no augļiem. Savukārt, ja bērns jūtas miegains visas dienas garumā, negrib iesaistīties fiziskās aktivitātēs, šķiet, ka svarā nemaz nepieņemas un garumā nestiepjas, ir jādodas pie speciālista un jāizvērtē viņa ēdienkarte.
Arī bieža slimošana un novājināta imunitāte var liecināt, ka uzturā trūkst olbaltumvielu un vitamīnu,” norāda Grīnberga. Ja ilgstoši bērna ēdienkarte būs ar nepiemēroti zemu kaloriju skaitu, mazais, visticamāk, nepieņemsies svarā, taču nebūt ne vienmēr sāks slimot. Uzmanība jāpievērš tam, lai ēdienkartē būtu pietiekams olbaltumvielu, ogļhidrātu un vērtīgo taukskābju daudzums, nevis jākoncentrējas uz noteiktu kaloriju daudzumu.
Kur pazuda apetīte?
Ir mazuļi, kuri apēd visu, ko vecāki viņiem dod, kamēr citi dienas laikā apēd ļoti maz vai labākajā gadījumā ēdienu tikai pagaršo. Ir arī gadījumi, kad mazulis, kurš pašos pirmajos dzīves gados bijis labs ēdējs, nu sācis no ēdiena atteikties. Bērnam ir pasliktinājusies apetīte, un vecāki sāk satraukties par savas atvases veselību.
Uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro sliktas apetītes iespējamos iemeslus: „Jāzina, ka apetīti var ietekmēt bērna pāreja citā vecumposmā, viņa garastāvoklis, emocijas un pat apkārtējie notikumi. Reizēm pieaugušie kļūdaini vērtē bērna apetīti pēc savējās – liek mazajam paredzēto ēdienu uz lieliem šķīvjiem, bet tad raizējas, ja viņš to nevar apēst. Apetītes nebūs arī tad, ja bērns ir mazaktīvs un nevesels. Noteikti jāņem vērā, ka pie sliktas apetītes noved našķošanās. Fizioloģiski – ja glikozes līmenis asinīs nekritīsies, tāda īsta bada sajūta bērnam nemaz neveidosies.”
Bērniem, kuriem ir mazāka apetīte, ēdiens jāpiedāvā vairākkārt un jādod izvēles iespējas starp uzturvielu ziņā līdzvērtīgiem produktiem, piemēram, gaļa vai zivs, pupiņas vai zirņi, kartupeļu biezputra vai lēcas. Pirms plānotās ēdienreizes bērnu jārosina izkustēties un arī piedalīties ēdiena gatavošanas procesā.
Uztura speciāliste Baiba Grīnberga apstiprina, ka jēdziens „mazēdājs” nudien pastāv un ikdiena ar šādiem bērniem nebūt nav viegla: „Vecākiem nepieciešama liela pacietība un izdoma, kā bērnam iemānīt veselīgu, uzturvielām bagātu ēdienu. Šādos gadījumos ir vērtīgi gatavot biezzupas, kurām pievienoti rieksti, sēklas, kvalitatīva eļļa vai olu dzeltenumi.” Reizēm launagu var aizstāt arī ar smūtija kokteiļiem, kam pievienoti kalorijām un olbaltumvielām bagāti produkti, piemēram, „Piena spēks”, „BIO Lakto Pro”, riekstu sviests.
Ieteikumi, lai arī „mazēdājs” būtu paēdis:
• kā uzkodas starp ēdienreizēm piedāvājiet riekstus un sēklas, jo tajās ir ne tikai kalorijas, bet arī taukos šķīstošie vitamīni un nepiesātinātās taukskābes;
• pievērsiet uzmanību, vai bērns ikdienā ar gaļu, zivīm, olām un piena produktiem uzņem pietiekami daudz olbaltumvielu;
• brokastis ir dienas svarīgākā maltīte, un, lai bērnam būtu enerģija, ir būtiski šajā ēdienreizē apēst ko uzturvielām vērtīgu. Tā var būt pilngraudu putra vai kāds spēcinošs muslis ar pienu vai jogurtu;
• ja bērns ēd mazas porcijas, tām palieliniet kaloriju daudzumu, pievienojot tējkaroti kaņepju vai kvalitatīvas linsēklu eļļas.
Vērtīgi padomi
• Ēdienreižu starplaikos izvairieties no pārmērīgi daudz sulu došanas bērnam. Tā radīs sāta sajūtu, un mazulis nākamās maltītes laikā var atteikties ēst.
• Plānojiet kopīgas ģimenes maltītes vismaz reizi dienā. Tā bērns iemācīsies ne tikai galda kultūru, bet arī redzēs, ko ēd vecāki.
• Ļaujiet bērnam izvēlēties un pirms kāda ēdiena pagatavošanas varat pajautāt, vai sautējumam pievienosim pupiņas vai zirņus. Bērni jutīs, ka arī viņu viedoklis ir svarīgs.
• Lai vairāk koncentrētos uz ēdiena garšu un apēsto daudzumu, izvairieties no televīzijas skatīšanās vai viedierīču izmantošanas maltītes laikā.
• Trīs lielo ēdienreižu vietā bērnam var piedāvāt vairākas veselīgas, bet mazāk apjomīgas ēdienreizes.
• Iesaistiet bērnus maltītes sagatavošanā. Tā var būt, piemēram, augļu un dārzeņu nomazgāšana vai galda uzklāšana. Bērns jutīsies novērtēts, un tas, iespējams, raisīs lielāku vēlmi pašam baudīt maltīti.
• Turiet neveselīgos našķus ārpus bērna redzesloka. Ja mazais saldumus neredzēs, viņš tos arī neprasīs.
• Ļaujiet bērnam pašam uzlikt ēdienu uz sava šķīvja. Tas iemācīs apzināties savas sajūtas un spējas, cik daudz gribas apēst.
