Cilvēki, kas bērnībā cietuši no seksuālas vardarbības, nejūtas apmierināti ar sevi vecāku lomā
Bērnībā piedzīvota seksuāla vardarbība ietekmē to, kā cilvēks vēlāk audzina savus bērnus, kad ir pieaudzis.
Kā norādīja "Centrā Dardedze", veidojot partnerattiecības un partnerim uzzinot, ka cilvēks bērnībā ticis seksuāli izmantots, upura partneris var just nodevības izjūtas, jo nav uzzinājis par notikušo ātrāk, var just trauksmi par cietušā partnera psihisko veselību un emocionālo labklājību, kā arī raizēties par savu spēju sniegt atbalstu.
Vienlaikus, pēc "Centra Dardedze paustā", daži upuru dzīvesbiedri stāsta, ka, uzzinot par partnera bērnības pieredzi, pieaugusi empātija un izpratne par dzīvesbiedra izjūtām vai izturēšanos.
Kā liecina nodibinājumam pieejamā informācija, sievietēm, kuras bērnībā cietušas no seksuālas izmantošanas un pašas vēlāk kļuvušas par mātēm, ir ievērojami augstāki riski saslimt ar depresiju, tostarp grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kas iespaido arī jaundzimušā bērna labklājību. Kopumā ar pēcdzemdību depresiju saslimst 3% līdz 6% sieviešu, kamēr bērnu dienu piedzīvotās seksuālās vardarbības upuru vidū ar pēcdzemdību depresiju sirgst 57% sieviešu.
"Centrs Dardedze" norādīja, ka bērnībā piedzīvotā seksuālā vardarbība ietekmē to, kā cilvēks audzina savus bērnus pieaugušā vecumā. Piemēram, ticība tam, ka neatkarīgs un drošs bērns varēs sevi pasargāt, veicina to, ka var tikt izmantots visatļaujošs audzināšanas stils, proti, cenšanās veicināt bērna neatkarību.
Tikmēr nodibinājumā pauda, ka šāda audzināšana pakļauj bērnu virknei risku iegūt traumatisku, tostarp seksuālas izmantošanas, pieredzi. Turklāt šāds, "Centra Dardedze" ieskatā, pārmērīgi liberāls audzināšanas stils, ļauj saglabāt vecākam zināmu distanci no bērna, izvairoties no atkārtotas savas traumatiskās pieredzes pārdzīvošanas.
Nodibinājumā arī norādīja, ka mātes, kuras pašas bērnībā piedzīvojušas seksuālu izmantošanu, var just mazāk emocionāla siltuma pret saviem bērniem, īpaši meitām, bet bērns var justies mazāk atbalstīts no mātes puses. Citkārt mātes, kas cietušas no seksuālās vardarbības, var būt arī pāraprūpējošas, kas grauj normālu bērna attīstību un pozitīvas bērna un vecāka attiecības.
Vēl, pēc "Centra Dardedze" paustā, vecāki ar seksuālas izmantošanas pieredzi var vairāk izmantot sodošu disciplinēšanu pret bērnu, kurš arī cietis no seksuālas vardarbības. Tā esot šo vecāku reakcija uz atkārtotas viktimizācijas izjūtu.
Tāpat, kā skaidroja nodibinājumā, seksuālā vardarbībā cietušam vecākam var trūkt arī enerģijas atbilstoši audzināt bērnu, jo tā nemitīgi jāiegulda pašam savā psiholoģiskajā atlabšanā no traumatiskās pieredzes. "Līdz ar to vecāki savu bērnu var uztvert negatīvāk, izjust grūtības veidot emocionālu saikni ar bērnu. Vecāki, kas bērnībā cietuši no seksuālas vardarbības, kopumā nejūtas apmierināti ar sevi vecāku lomā," norādīja "Centrā Dardedze".
"Ja vecāki paši cietuši no seksuālas izmantošanas bērnībā, tad viņi var izjust grūtības izglītot bērnu par seksualitātes jautājumiem un atbilstoši tikt galā ar bērna seksualitāti. Līdz ar to vecāki var vairāk kontrolēt bērnu, jo neuzticas bērnam.
Vecākiem var būt grūti pieņemt bērna seksuālo nobriešanu un līdz ar to mātes var sākt skatīties uz bērnu kā uz tādu, ko grūti audzināt, kam grūti nospraust robežas, ar kuru grūti līdzsvarot autonomiju un drošības izjūtu," skaidroja "Centrā Dardedze".
Kā ziņots, šonedēļ notika "Centra Dardedze" ikgadējā starptautiskā konference seksuālās vardarbības pret bērnu novēršanai, kurā piedalīsies vairāk nekā 100 sociālie darbinieki no visas Latvijas.
Pasaules Veselības organizācijas veiktais pētījums Latvijā rāda, ka katrs desmitais bērns un jaunietis ticis seksuāli izmantots, tādēļ, nodibinājuma ieskatā, nebūtu pārspīlēti to uzlūkot kā ļoti nopietnu problēmu, kas skar visu sabiedrību.
