"Viss ēdiens iepakots plastmasā..." Karlīnas Caunes un Līvas Oliņas pieredze un padomi, kā ceļot zaļi un atbildīgi

Patiesībā tas nemaz nav tik sarežģīti, kā sākumā varētu likties. Tās ir vienkāršas, mazliet gudrāk izdarītas izvēles, kas ļauj samazināt ceļošanas atstātos negatīvos nospiedumus uz mūsu planētas. Atsevišķi katra no šīm izvēlēm rada tikai nelielas izmaiņas, bet kopīgiem spēkiem mēs varam tās sasummēt lielās un pozitīvās pārmaiņās, lai ietekmētu kopainu.

Jā, mēs nevaram izmainīt lidmašīnu CO2 izmešu daudzumu, ķimikāliju lietošanu viesnīcās vai plastmasas maisiņu daudzumu, kas tiek patērēts tuvējā suvenīru veikaliņā, bet varam izvēlēties videi draudzīgākas avio kompānijas un lokālus pārvietošanās veidus, labāk organizētas viesnīcas un izvērtēt savus iepirkšanās paradumus, kas mazāk iedragā vidi, bet vairāk atbalsta vietējos iedzīvotājus.

Eksperiments

Lai darbi saskanētu ar vārdiem, pirms ķerties pie šā raksta, es nolēmu veikt eksperimentu – ceļot, cik vien zaļi iespējams, un pārbaudīt, cik viegli vai grūti ir ievērot šo apņemšanos.

Vēlu naktī no Venēcijas ielidoju Parīzē, lai pārkrāmētu čemodānu un pēc pāris stundām dotos divu nedēļu darba komandējumā uz pasaules čempionātu bobslejā un skeletonā Kanādā, lai starptautiskās federācijas uzdevumā veidotu video reportāžas par tur notiekošo.

Divas nedēļas. Tieši tik ilgs tad arī būs mans eksperiments. Čemodānā ieliku tikai nepieciešamāko, jo darbā valkāju vienas un tās pašas drēbes. Mājās atstātās, liekās mantas lidmašīnu padarīs kaut nedaudz vieglāku un ļaus ietaupīt kaut pāris piles degvielas. Uz lidostu devos ar metro – šo transportlīdzekli izvēlos vienmēr ērtības un ātruma dēļ. Izejot drošības kontroli lidostā, apstājos pie dzeramā ūdens krāna un uzpildīju savu metāla pudeli.

Tik tālu viss labi, tagad tikai atliek atrast brokastis, kas nebūtu iesaiņotas plastmasā. Pēc 30 minūtēm ar papīra šķīvi vienā rokā un tēju termokrūzē otrā es apsēdos, lai baudītu brokastis.

Jāatzīst, šī bija vienīgā iespēja, tāpēc ņēmu to, kas ir. Vēl varēja dabūt jogurtu stikla burciņā, bet tad aiz manis paliktu burciņa...

Diemžēl pāris stundās, ko starp lidojumiem pavadīju Parīzē, man nesanāca laika pagatavot maltīti līdzņemšanai, tāpēc būs vien jāņem pretī tas, ko dos lidmašīnā, iespēju robežās izvairoties no plastmasas atkritumu radīšanas.

Pirmajā ēdienreizē atsakos no ūdens trauka, kas līdzinās jogurta iepakojumam, paskaidrojot, ka man līdzi ir sava uzpildāmā ūdens pudele. Manā acu priekšā plastmasas trauks pildīts ar “kalnu strauta” ūdeni (kā rakstīts uz iepakojuma) tiek izsviests miskastē, jo stjuartei fiziski neesot citas vietas kur to likt.

Pamatīga izgāšanās jau pirmajās ceļojuma stundās... Vēl tikpat daudz stundu pārdomām, taču nolemju nepadoties un turpināt savu “bez plastmasas” eksperimentu. Atsakos no tomātu sulas, lai arī cik ļoti to gribas, jo iespējama tikai plastmasas glāzītē.

Protams, arī viss ēdiens ir iepakots plastmasā, plastmasā, plastmasā.... Ēdu ar pretrunīgām jūtām, saprotot, ka 10 stundu lidojumu bez ēdiena diez vai pārdzīvošu. Mierinājumam noder no mājām līdzi paņemtie galda piederumi, lai nav jālieto plastmasas rīki katrā maltītē.

Lidojumā sevi izklaidēju, iepazīstoties ar KLM ilgtspējības programmu, kas gan runā kontrastējoši ar stjuartes manā acu priekšā miskastē izmesto pilno ūdens iepakojumu. Nolaižoties Kanādā, saņemu darba devēja pasūtītu auto, tādējādi nav iespējas izvēlēties kaut ko videi draudzīgāku par auto ar benzīna dzinēju.

Labā ziņa – spēlējot tetri ar mūsu čemodāniem un somām, auto saspiežamies četri cilvēki, un degviela netiek tērēta man vienai. Pēc divām stundām, ierodoties viesnīcā Kanādas kalnos, esmu patīkami pārsteigta, ka viesnīca pati sevi ir pasludinājusi par “zaļo viesnīcu” un tās apmeklētājiem pat numuriņos liek šķirot atkritumus starp pārstrādājamiem, nepārstrādājamiem un organiskajiem atkritumiem.

Tas man vēlāk ļaus apjaust, cik daudz organisko atkritumu saražoju savā virtuvē, ja jau viesnīcas numuriņā sakrājas nopietns daudzums. Un nē, tie nesmird. Arī man tas bija pirmais jautājums, kas ienāca prātā. Nodzīvoju nedēļu, līdz lūdzu iztīrīt savu istabiņu un iznest miskastes. Jau sen esmu iemācījusies uz durvīm izkārt zīmi “Lūdzu, netraucēt!”, jo nav nepieciešamības, lai aiz manis kāds katru dienu tīrītu, ņemot vērā faktu, ka viesnīcās pārsvarā tikai pārnakšņoju.

Vēl viena jauka “zaļās viesnīcas” priekšrocība bija atkārtotai uzpildīšanai paredzēta stikla pudele un dzeramā ūdens “stacija” katrā viesnīcas stāvā, kas pat ļāva izvēlēties starp gāzētu un negāzētu ūdeni un papildus piedāvāja arī ledu. Katru reizi turp dodoties un satiekot kādu no saviem kaimiņiem, mēģināju izrēķināt, cik gan daudz plastmasas pudeļu katru dienu tiek ietaupīts... Daudz.

Un, pat ja nebūtu šā dzeramā ūdens krāna, es savu pudeli uzpildītu vannas istabā. Tajā, protams, sagaidīja aicinājums saaudzēt visu veidu resursus un dvieļus lietot atkārtoti. Jutos labi, uzturoties viesnīcā, kas mani aicina rūpēties par vidi.

Turpmākās divas nedēļas es pavadīju, katru rītu ēdot auzu pārslu biezputru no līdzpaņemtā blendera (jo nebija cita veida bļodas), dzerot mammas lasīto liepziedu tēju un ar lielu interesi vērojot savu šķiroto atkritumu stūrīti, lai saprastu, cik daudz nepārstrādājamo un vainas apziņu pastiprinošo atkritumu aiz manis paliek.

Tur aizgāja jogurta trauciņi, humusa bundža, proteīnu batoniņu iepakojumi... Bet manam sirdsmieram organisko un pārstrādājamo atkritumu bija krietni vairāk. Kanāda nav tā vienkāršākā vieta, kur izvairīties no plastmasas iepakojumiem, bet, ja pacenšas, var atrast alternatīvas.

Tā mēs ar kolēģi kādu rītu savus veselīgos smūtijus dzērām no alus kausiem, jo atteicāmies tos iegādāties plastmasas glāzēs. Meitene uz brīdi apstulba, bet no virtuves atgriezās, ķiķinādama par savu atradumu. Savukārt lielveikalā (kura kasieris, starp citu, bija makšķerējis Madonas ezeros) paspiedu roku puisim, kurš pirms manis rindā lūdza, vai zupu ir iespējams dabūt papīra iepakojumā, nevis plastmasas traukā. Un viņš dabūja! Savukārt es tiku pie salvetē, nevis maisiņā ietītas sviestmaizes.

Kāda ir mana divu nedēļu eksperimenta pēcgarša? Pēc ceļojuma nekas nebeidzas. Tā vien šķiet, ka, pastiprināti pievēršot uzmanību un ieraugot patieso atkritumu un iztērēto resursu daudzumu ikdienā, atpakaļceļa vairs nav. Ja es varēju divas nedēļas izdzīvot, par to pastāvot un domājot viesnīcā, tad tas ir iespējams arī mājās. Ierīkošu organisko atkritumu spaini.

Mūsu ir daudz

Latviešu supermodeles un modeļu aģentūras ASE līdzdibinātājas Karlīnas Caunes darbs ir saistīts ar nemitīgu ceļošanu visapkārt pasaulei. Pasaulei, kuru viņa ļoti mīl un par kuru rūpējas. Mēs lūdzām viņu pastāstīt, kā šīs divas puses sadzīvo un kādi ir viņas paņēmieni, kā ceļot, aiz sevis atstājot pēc iespējas mazāku nospiedumu.

“Mūsdienās gandrīz jebkurā lidostā ir iespēja tikt pie tīra, filtrēta ūdens, tāpēc vienmēr ņemu līdzi savu ūdens pudeli un uzpildu to atkārtoti. Vēl man vienmēr līdzi ir kafijas krūze. Tā vietā, lai lidmašīnā iegādātos mazu kafijas vai tējas krūzīti, es lūdzu dzērienu ieliet manā krūzē.

Tas ļauj iegūt vairāk kafijas un atstāt aiz sevis mazāk atkritumu, bet patiesībā ceļojot ir ļoti grūti izvairīties no nevēlamas plastmasas, jo lidostās tajā ir ietīts praktiski viss. Nesen pat redzēju plastmasas plēvē ietītu ābolu.

Tāpēc cenšos paēst pirms braukšanas uz lidostu vai arī ierasties ātrāk, lai varu aiziet uz kafejnīcu, kas pasniedz ēdienu normālos traukos. Garajiem lidojumiem ēdienu iespēju robežās cenšos pagatavot pati – tas ļauj ne tikai izvairīties no lieku atkritumu ražošanas, bet arī ieturēt veselīgu maltīti.

Jo vairāk tam pievēršu uzmanību, jo vairāk tas duras acīs un sāp. Šobrīd pat esmu sev pateikusi – ja nebūs iespējas izvairīties no plastmasas, labāk palikšu neēdusi. Vienmēr ir kur augt un attīstīties. Mans tālejošais mērķis ir būt spējīgai organizēt savu dzīvi tā, lai varētu vispār atteikties no vienreiz lietojamās plastmasas.

Lidoju darba dēļ un diemžēl pati neizvēlos aviokompānijas. Mierinu sevi ar domu, ka lidmašīna paceltos arī bez manis un ka šis reiss nenotiek tikai manis dēļ... Ceru, ka nākotnē aviokompānijas tiks vairāk kontrolētas, varbūt pat nedaudz piespiedu kārtā pievērstas ilgtspējīgam dzīvesveidam.

Tik bieži nonāku situācijās, kad apkalpojošais personāls neieklausās manos lūgumos, nedot man plastmasas kociņu kafijas samaisīšanai vai nepaklāj zem kafijas krūzes salveti! Esmu arī saņēmusi atteikumu iepildīt ūdeni manā ūdens pudelē, nevis plastmasas glāzītē...

Būtu jāizglīto gan ceļotāji, gan pakalpojumu sniedzēji. Mans lūgums ierosinājumuma formā aviokompānijām būtu padomāt par to visu, ja ne no ilgtspējības, tad vismaz no finansiālās puses. Varbūt labāk piedāvāt plastmasas karoti un salveti pirms pasniegšanas? Varbūt lidojuma sākumā ir vērts aicināt cilvēkus saglabāt savu plastmasas glāzīti līdz lidojuma beigām, nevis ņemt jaunu katru stundu 12 stundu lidojumā?

Es vēlētos, lai aviokompānijas saprastu, ka, samazinot plastmasas patēriņu lidojumā, ir iespējams ietaupīt naudu ne tikai uz resursiem, bet arī uz nododamajiem atkritumiem, jo ticu, ka viņiem jāmaksā arī par tiem. Un varbūt paskatīties vēl tālāk un meklēt alternatīvas plastmasai. Visbeidzot es gribētu, lai aviosabiedrības saprot, cik liels spēks ir tām ietekmēt un iedvesmot pasažierus.”

Aviokompāniju iniciatīva

Saskaņā ar Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem aviokompāniju pasažieri 2017. gadā saražoja 5,7 miljonus tonnu atkritumu. Tiek lēsts, ka, ceļošanai attīstoties un kļūstot vēl pieejamākai, šis daudzums varētu dubultoties.

Lai šis raksts būtu dialogs ne tikai starp mums un jums, bet arī starp ceļotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, apskatām arī aviokompāniju ieguldījumu “zaļas ceļošanas” veicināšanā.

* airBaltic: “2016. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas sāka lidojumus ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Patlaban tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Jaunā lidmašīna ietaupa līdz pat 22% degvielas. Savukārt AMBER projekts ļauj nodrošināt Eiropā pirmos zaļos lidojumus ar turbopropelleru lidmašīnām, saīsinot lidojumu maršrutus, uzlabojot lidojumu trajektorijas, lai izvairītos no blīvi apdzīvotām vietām un samazinātu trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem, kā arī samazinātu degvielas patēriņu un izmešu daudzumu. Ieviestā trajektorija skrejceļa virzienā ir pat par 36 kilometriem īsāka nekā līdz šim izmantotā, un uz katru Q400 lidojumu CO2 izmešu daudzums tiek samazināts pat par 300 kilogramiem, savukārt degvielas patēriņš piezemēšanās laikā samazināts par 30%.

Katru gadu CO2 izmešu daudzums samazināts par aptuveni 1100 tonnām. Pirms diviem gadiem airBaltic noslēdza projektu, kura laikā visi airBaltic apkalpes locekļi, ieskaitot salona apkalpi, aizstāja papīra rokasgrāmatas un veidlapas ar iPad, nodrošinot lielāku darbības efektivitāti un būtiski ietaupot papīra patēriņu.

Piloti savās lidojumu somās pārnēsāja aptuveni 10–15 kilogramu ar lidojumam nepieciešamo informāciju, rokasgrāmatām un uzziņu materiāliem. Tās aizvietojot ar iPad (tā dēvēto elektronisko lidojumu somu), šis slogs tika samazināts līdz 0,7 kilogramiem, kas reizē nodrošina arī degvielas ietaupījumu. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam ir ietaupīti aptuveni 6 miljoni papīra lapu.”

* Pagājušajos Ziemassvētkos notika pirmais lidojums pasaulē, kurā nebija klātesoša vienreiz lietojamā plastmasa. Portugāļu lidsabiedrība Hi Fly plāno pāriet uz šāda veida politiku jau līdz šā gada beigām, un šis lidojums no Lisabonas uz Brazīliju bija pirmais izmēģinājums. Hi Fly paziņoja, ka šādi lidojumi ļauj neradīt 350 kilogramu praktiski neiznīcināmu plasmasas atkritumu viena lidojuma laikā.

* Aviokompānija Ryanair par savu piecgades mērķi ir izvirzījusi apņemšanos kļūt par “zaļāko” lidsabiedrību pasaulē un plāno vispār atteikties no plastmasas līdz 2023. gadam.

* EasyJet patlaban ievieš jaunas uz augu bāzes ražotas karsto dzērienu krūzes un plastmasas galda piederumus aizstāj ar koka.

* Air New Zealand izņēmusi no lietošanas miljoniem plastmasas salmiņu un kafijas kociņu, zobu birstes un plastmasas maisiņus. No nākamā gada 14 vienreiz lietojamās plastmasas priekšmeti būs aizliegti pavisam.

* Alaska Airlains ir atsacījusies no plastmasas salmiņu lietošanas, un Delta Airlines seko šim piemēram. Bet vai pārējās aviokompānijas arī tam sekos?

Apmeklējot lielākās pasaules lidostas, lēnām iezīmējas pārmaiņas un parādās pārdomātas ceļojumu iespējas. Lidostas piedāvā atkritumu šķirošanas iespējas, dzeramā ūdens uzpildes krānus, organiskas pārtikas ēdināšanas iespējas. Lidostās iespējams iegādāties vairākkārt uzpildāmas ūdens pudeles, termokrūzes, ceļojumu komplektus traukiem un galda piederumiem.

Kāda ir lidostas Rīga nostāja un plāni, stāsta lidostas komunikācijas vadītāja Laura Karnīte: “Pašlaik lidostā Rīga nav publisku dzeramā ūdens krānu, taču, atsaucoties uz pasažieru izteiktajiem aicinājumiem, tieši pašlaik vērtējam iespēju tādus ierīkot vairākās vietās pasažieru terminālī. Lidosta 2017. gadā izstrādāja Atkritumu apsaimniekošanas plānu, kurā tika izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu līdz 60%.

Lidostā no sadzīves atkritumiem tiek atsevišķi šķiroti un nodoti lielgabarīta atkritumi, papīra un kartona iepakojuma atkritumi, makulatūra, stikla iepakojums, PET, metāli un bioloģiski noārdāmi atkritumi. Arī lidostas pasažieri tiek iesaistīti atkritumu šķirošanas procesā – kopš 2018. gada lidostas termināļos ir izvietoti atkritumu dalītās savākšanas konteineri, kas ļauj pasažieriem atsevišķi no sadzīves atkritumiem nošķirot PET atkritumus.

Lidostai ir izstrādāta Vides un energopārvaldības politika, kas paredz pasākumus ar mērķi novērst vai samazināt lidostas darbībā radīto nelabvēlīgo ietekmi uz gaisa kvalitāti, augsni, virszemes un pazemes ūdeņiem, kontrolēt trokšņa piesārņojumu, kā arī samazināt lidostas kopējo energopatēriņu. Vides aizsardzības, energoefektivitātes un ilgtspējas principi ir integrēti visos projektos, ko lidosta īsteno, tostarp projektējot jaunā lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma izbūvi. Priekšstatu par uzņēmuma paveikto un plānoto var gūt mūsu ikgadējā Vides pārskatā, kas atrodams mūsu mājaslapā.”

Padomi zaļai ceļošanai

1. Iespēju robežās izvēlies lidojumus bez pārsēšanās. Tās ir pacelšanās un nosēšānās, kas rada lielāko daļu lidmašīnu atstāto CO2 izmešu.

2. Ja ceļo ar draugiem vai ģimeni un attālums atļauj, varbūt der apsvērt kopīgu izbraucienu ar auto? Ja ceļo viens, vairumā gadījumu videi draudzīgāk ir lidot.

3. Ja lido, apsver to darīt ar kādu no vairāk nekā 30 avikompānijām, kuras pārstāv IATA (International Air Transport Association) un darbojas kādā no CO2 izmešus kompensējošām un samazinošām programmām.

4. Iespēju robežās ceļo ar autobusu, vilcienu vai kuģi, jo tiem ir mazāka negatīva ietekme uz vidi.

5. Pirms izvēlies viesnīcu, papēti tās politiku. Vai darbā tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji? Vai restorānā pasniegtais ēdiens tiek gatavots no vietējiem produktiem? Tādējādi tu atbalstīsi vietējo ekonomiku un ēdīsi daudz veselīgāk!

6. Pajautā, vai viesnīcā ir atkritumu šķirošanas programma. Ja tādas nav, ierosini viesnīcai par to padomāt, atstājot ziņu viesu grāmatā.

7. Vienmēr ņem līdzi ūdens pudeli, ko var uzpildīt atkārtoti. Lielākā daļa lielo lidostu piedāvā dzeramā ūdens krānu, kas ceļotājiem ļauj ietaupīt naudu un neražot papildu atkritumus.

8. Ej dušā, ne vannā. Aizgriez ūdeni, kamēr ziepējies, mazgā zobus vai skujies.

9. Iespēju robežās centies neizmantot viesnīcu veļas mazgāšanas pakalpojumus, jo tās katra klienta drēbes mazgā pārsvarā atsevišķi, pat ja tie ir tikai pāris drēbju gabali. Mazgā drēbes dušā, izkar turpat vannas istabā un lieto atkal tīras un svaigas nākamajā dienā!

10. Pēc lietošanas vienmēr pakarini dvieļus, tādējādi liekot viesnīcas personālam saprast, ka vēlies tos lietot atkārtoti. Mājās dvieli nemazgā katru dienu, vai ne? Tad kāpēc to darīt ceļojot?

11. Promejot vienmēr izslēdz gaismu un gaisa kondicionieri. Aizvērti aizkari palīdzēs viesnīcas istabiņu uzturēt vēsāku.

12. Atstāj “Lūdzu, netraucēt” zīmīti viesnīcas numuriņa durvju ārpusē visu uzturēšanās laiku. Tas ļaus ietaupīt ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, elektrību putekļsūcēja darbināšanai un gultas veļas mazgāšanai.

13. Ej kājām, brauc ar riteni vai sabiedrisko transportu, kas samazina degvielas patēriņu un ietaupa naudu.

14. Pēc izmantošanas atdod kartes un tūrisma brošūriņas atpakaļ viesnīcas recepcijā. Citi ceļotāji tās varēs izmantot atkārtoti arī pēc tevis.

15. Ja lieto viesnīcu piedāvāto kosmētiku, dodoties prom, ņem līdzi neizlietotās ziepes, šampūnu un zobu pastu. Tie tik un tā tiks izmesti.

16. Dodoties pastaigās, paliec uz norādītajām takām. Iezīmētās pastaigu vietas ir radītas ar domu, lai pasargātu vietējo floru un faunu.

17. Ņem līdzi savu auduma maisiņu, ejot iepirkties. Plastmasas maisiņi vairs nav modē!

18. Uzmeklē vietējos amatniekus un suvenīrus iegādājies no viņiem. Tā tu ne tikai palīdzēsi pabarot amatnieku ģimenes, bet arī ieguldīsi vietējās kultūras saglabāšanā.

19. Kad dodies peldēties, snorkelēt vai nirt, nelieto ķīmiskos saules aizsargkrēmus. Ūdens pasaules iemītnieki nevēlas dzīvot tava krēma paliekās.