Indra Salceviča: "Pirmo reizi dzīvē man ir mīlestība"

Intervijā žurnāla OK! maija numuram Salceviča atklāti pastāstījusi par savām attiecībām – gan skolas laika, gan ar bērnu tēvu, gan pašreizējām. Un atzīst, ka beidzot jūtas patiešām iemīlējusies.

Indras, kas ar savu blogu kļuvusi par iedvesmas avotu daudzām sievietēm, kuru auguma parametri neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, jaunais draugs ir barista jeb kafijas pagatavošanas speciālists Kaspars Bērziņš. Abu attiecības sākušās pēc patērzēšanas populārajā iepazīšanās vietnē Tinder.

Iekārei ir jābūt!

Kā stāsta Salceviča, uzmanību viņai vienmēr pievērsuši vecāki kungi, ne pašas vecuma vīrieši. Arī skolas gados, kad gājusi 5. klasē, saņēmusi vēstules no 9. klases skolnieka.

„Kad viņš mācījās 12. klasē, izšķīrāmies. Tā bija drāma! Šķiroties atdevu visas dāvanas, ko viņš man bija dāvinājis. Savā naivumā absolūti nenovērtēju viņa jūtas. Tikai šobrīd to saprotu,” tā Indra, atklājot arī iemeslu, kāpēc attiecības izjukušas: „Izšķīros, jo viņš mani nebučoja. Visas meitenes jau bija bučojušās, bet mēs staigājām pa pagastu, sadevušies rociņās. Smieklīgi, protams.”

Salceviča nekad nav slēpusi, ka viņa nav pret iepazīšanos internetā, šajā jomā viņai ir krietna pieredze. „Manu bērnu tēvs bija vienīgais, kurš piedāvāja attiecības, citus interesēja tikai pārgulēt. Man bija divdesmit septiņi gadi, gribēju ģimeni, tāpēc ļāvos. Bet lielas mīlestības tur nebija. Ticēju, ka attiecības var veidot uz cieņas bāzes. Ticēju, ka ar cilvēku nav noteikti jārunājas, var parunāt ar draugiem. Ka to, par ko raksta grāmatās un žurnālos, man nevajag. Man vajag drošības sajūtu, ka blakus ir vīrietis. Es mēģināju iemīlēties, teiksim tā. Bet neizdevās,” atklāta ir Indra.

„Attiecības beidzu tādā posmā, lai mēs viens otru cienītu un varētu komunicēt. Mani sāka kaitināt absolūti viss. Sapratu, ka problēma ir manī. Jāteic, ka pret ģimenes dzīves veidošanu izturējos diezgan egoistiski. Šķita – visiem ir, man arī vajag.” Taču abiem bijušas dažādas vērtības, atšķirīgs skatījums uz dzīvi, nākotni. Un Indrai nācies arī cītīgi strādāt, nav bijis iespējas, ne par ko nesatraucoties, mierīgi rūpēties par bērniem.

„Ar pirmo bērnu darbā atgriezos pēc mēneša, ar otro – pēc nedēļas. Nebija variantu. Varējām ieaugt milzīgos parādos par dzīvokli. Kad gaidīju pirmo bērnu, manam uzņēmumam parāds bija 600 latu, VID slēdza kontu. Aizņēmos no draugiem, samaksāju. Naudas reāli nebija. Ar visu milzīgo vēderu riktīgi daudz strādāju. Viņš tolaik bija pašvaldības policists. Iestidzis parādos jau pirms mūsu iepazīšanās, no savas mazās aldziņas, cik nu varēja, tos atmaksāja. Kaut kā bija jādzīvo. Tas norūda.”

Beidzamos gadus abi esot dzīvojuši kā brālis ar māsu. „Apmeklējām pasākumus, viens pret otru normāli izturējāmies, un varbūt nekas neliecināja, ka mūsu iekšējais klimats nav balstīts uz kaisli. Uzskatu, ka iekārei ir jābūt, lai patiktu jebkas, ko otrs dara...” nosaka Salceviča.

Uz viena viļņa

Kad Indra izšķīrusies no bērnu tēva, uzreiz kļuvis vieglāk. „Jutos labāk. Pirmām kārtām mājās mainījās gaisotne. Bērni taču jūt – nelabvēlīga gaisotne, vecāki viens ar otru nerunā vai strupi atcērt. Arī viņi mainījās. Kad izšķīros, kļuva vieglāk. Vairs nebija jāuztraucas, ka otrs tevi piečakarēs, kaut ko neizdarīs. Viss notiek pēc tavas kārtības. Lai gan jāatzīst – kad izlēmu šķirties, ienāca prātā, ka, iespējams, atlikušo dzīvi varu nodzīvot viena pati. Pieņēmu domu, ka var atrast ko citu, kas sniegtu labsajūtu,” atminas Indra.

Taču Tinder lēma citādi – Indra iepazinās ar Kasparu, un uzplauka lielā mīla. Nu jau trīs mēnešus abi dzīvo kopā. „Domāju, viņš noteikti ir vīrietis, ar kuru novecošu. Tik totāli esam uz viena viļņa. Tas nav rozā briļļu periods, esam pieauguši cilvēki ar skaidru redzējumu. Ne brīdi neesmu mēģinājusi izlikties par to, kas neesmu. Iepriekšējās attiecībās mēģināju pieskaņoties, tagad viss notiek organiski, no pusvārda.”

Labākas par mani nav!

Indra ir arī sajūsmā par to, ka Kasparam lieliski izdodas rast kopēju valodu ar viņas dēliem. „Kaspars rūpējas par bērniem, ceļas septiņos, ved viņus uz skolu, ļauj man pagulēt. Viņš ir citādāks nekā bioloģiskais tēvs. Runā vairākās valodās, daudz zina, bērniem ar viņu ir interesanti,” saka Salceviča un bilst: „Man šķiet, ka bērni jūt – ja vīrietis mīl sievieti, tad mīl arī viņas bērnus. Tam es tiešām ticu. Citādi attiecību nebūs.

Zinu daudz labu stāstu, ka vīrieši ienāk ģimenē ar bērniem – pat ar saviem bērniem – un visi dzīvo laimīgi. Mēs visi dzīvē varam pieļaut kļūdas, izdarīt nepareizās izvēles. Kaspars daudz gadu ir bijis precēts, atbrauca uz Latviju un izšķīrās. Bērnu viņam nav. Ik pa laikam Kasparam uzrodas pielūdzējas, bet es ticu... Nu, vienkārši labākas par mani nav!”