"Man ir 27 gadi, un es negribu mirt" - pasauli aizkustina jaunas sievietes vēstule dienu pirms viņas nāves

Holliju Bačeri pieveica Evinga sarkoma - reta vēža forma, kas skar kaulus un mīkstos audus. Šī slimība visbiežāk piemeklē tieši jaunus cilvēkus. Taču īsi pirms nāves Hollija ir paguvusi uzrakstīt aizkustinošu vēstuli visiem, kuri reizēm īd par savu garlaicīgo vai grūto dzīvi un nenovērtē pašu svarīgāko lietu - ka viņiem vispār ir iespēja dzīvot.

27 gadus vecā sieviete palūdza savu ģimeni, lai pēc viņas nāves šī vēstule tiktu publicēta viņas Facebook profilā. Tajā Hollija atklāti atzīst, ka ir visai grūti pieņemt faktu, ka viņai būs jāmirst tik jaunai. Jo tāpat kā visi, arī Hollija Bačere cerēja, ka dzīvos ilgi, ka laimīgi sagaidīs savas vecumdienas.

"Ir ļoti dīvaini apzināties un pieņemt, ka drīz mirsi, ja esi vien 26 gadus vecs. Tā ir viena no lietām, ko tu vienkārši ignorē. Paiet diena pēc dienas, un tu domā, ka tā tas būs vienmēr, līdz notiek kas negaidīts. Vienmēr esmu iztēlojusies sevi vecu, ar grumbainu seju, sirmiem matiem, ar lielu ģimeni (daudz mazbērniem), kuru plānoju radīt kopā ar savu dzīves mīlestību. Es to vēlos tik ļoti, ka tas sāp pat fiziski," viņa raksta. "Taču tāda ir dzīve - trausla, dārga un neprognozējama. Un katra diena ir dāvana, nevis tiesības. Šodien man ir 27 gadi. Un es nevēlos mirt. Es mīlu savu dzīvi. Es esmu laimīga - esmu parādā par to saviem mīļajiem. Taču es to nespēju kontrolēt." 

Hollija savā vēstulē tāpat arī iesaka citiem aizmirst nebūtiskas lietas, kuras mūs kaitina. "Iespējams, tu šodien iekļuvi sastrēgumā vai slikti gulēji, jo tavs brīnišķīgais mazulis naktī vairākas reizes pamodās. Vai arī frizieris tev nogrieza matus īsākus, nekā tu gribēji. Varbūt ir nolūzuši tavi mākslīgie nagi, varbūt tev krūtis ir par mazu, vai arī tev ir celulīts vai liels vēders. Nepievērs uzmanību visām šīm muļķībām.

Es varu apzvērēt, ka savas dzīves pēdējā stundiņā tu patiešām nedomāsi par visām šīm lietām. Tas viss ir TIK nenozīmīgi, ja paraugies uz savu dzīvi kopumā. Es redzu, kā mans ķermenis burtiski iznīkst manu acu priekšā, un es neko tur nevaru padarīt.

Vēlos vienīgi to, lai varētu sagaidīt vēl vienu savu dzimšanas dienu vai Ziemassvētkus kopā ar savu ģimeni. Vai vismaz vēl vienu dienu kopā ar savu draugu un suni. Kaut vai tikai vienu," raksta Hollija.

Jaunā sieviete tāpat arī ir pārliecināta: kaut arī mums visiem ir jārūpējas par savu ķermeni, tomēr nevajadzētu koncentrēties tikai uz to vien. "Es dzirdu, ka cilvēki sūdzas, cik viņiem grūts darbs vai arī cik grūti ir sportot... Vienkārši esiet pateicīgi par to, ka fiziski spējat to darīt. Darbs un sports ir pavisam ikdienišķas lietas... līdz tavs ķermenis tev vairs neļauj darīt ne vienu, ne otru," viņa neslēpj.   

"Es centos dzīvot veselīgi, patiesību sakot, tā bija mana lielākā aizraušanās," viņa atzīst. "Novērtējiet savu labo veselību un labi funkcionējošo ķermeni - kaut arī tas nav tādā formā, kādā tu to sapņo redzēt. Rūpējies par to un priecājies, cik tas ir brīnišķīgs. Vingrini to un dod tam veselīgu pārtiku. Taču neesi apsēsts ar to."

"Esi pateicīgs par katru dienu, kad tev nekas nesāp. Un arī par tam dienām, kad jūties šausmīgi, jo esi saslimis ar gripu, tev sāp mugura vai arī ir izmežģīta potīte. Piekrīti - tas ir sūdīgi, taču... priecājies, ka šīs slimības nav bīstamas dzīvībai un pāries," savās pārdomās dalās Hollija. "Cilvēki, mazāk sūdzieties. Un vairāk palīdziet citiem," viņa iesaka.

Mirkli pirms nāves 27 gadus vecā sieviete atklāj arī savas domas par naudu. "Ir ļoti jocīga sajūta, ka tev ir nauda, kuru tu varētu tērēt, taču tu tajā brīdī... mirsti. Un tajā mirklī tu absolūti nedomā, ka varētu aiziet un nopirkt kādas materiālas lietas, piemēram, jaunu kleitu. Tu sāc domāt, cik muļķīgi ir, ka mēs tērējam tik daudz naudas jaunam apģērbam un citām lietām. Tā vietā, lai pirktu jaunu kleitu, kosmētiku vai rotaslietu kāzām, labāk nopērc kaut ko jauku savai draudzenei.

Pirmkārt, nevienu neinteresē, ka to pašu kleitu tu vilksi jau otro reizi. Otrkārt, tas (izrādīt uzmanību saviem draugiem) ir patīkami. Aizved viņus pusdienās vai vēl labāk - pati kaut ko pagatavo mājās. Uzdāvini viņiem telpaugu, masāžu vai sveci. Un, to darot, pasakiet, ka mīlat viņus," iesaka Hollija.

"Tērējiet savu naudu pieredzei. Vai vismaz nepalaidiet garām savas pieredzes vien tikai tāpēc, ka visu savu naudu būsiet iztērējuši materiālām lietām," viņa saka. "Centieties pēc iespējas vairāk baudīt šo mirkli - un nevis steidzieties to iemūžināt savā telefona ekrānā. Dzīve nav domāta tam, lai to dzīvotu ar ekrāna palīdzību, cenšoties nofotografēt pēc iespējas labāku bildi. Izbaudiet šo sasodīto mirkli, ļaudis! Un nevis centieties to nofotografēt citu dēļ."

Lūk, vēl daži vienkārši Hollijas Bačeres padomi: "Reizēm pamostieties agrāk un paklausieties putnu balsīs. Pavērojiet, kādā krāsā ir saule, kad tā lec. Paklausieties mūziku. Patiešām paklausieties. Mūzika ir terapija. Pabužiniet savu suni - tā man ļoti pietrūks. Parunājieties ar saviem draugiem, nolieciet malā telefonu. Vai viņiem viss ir kārtībā? Ceļojiet, ja tas ir jūsu aicinājums. Vai arī neceļojiet, ja to nevēlaties. Strādājiet tāpēc, lai dzīvotu, nevis dzīvojiet, lai strādātu. Patiešām - dariet to, kas liek jūsu sirdij priecāties. 

Apēdiet torti - bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Nedariet neko tādu, kas, pēc citu domām, piepilda dzīvi. Jūs varat vienkārši vēlēties dzīvot parastu, vidusmēra dzīvi - un tas ir labi. Saviem mīļajiem cilvēkiem sakiet, ka viņus mīlat - un dariet jebkad, kad vien ir izdevība. Un mīliet viņus no visas sirds. 

Tāpat arī atcerieties: ja kaut kas jums liek justies slikti, jūsu spēkos ir to mainīt - vai tas būtu darbs, vai mīlestība, vai vēl kaut kas cits. Vienkārši saņemiet drosmi to mainīt. Jūs nezināt, cik daudz laika jums ir dots šajā dzīvē, tāpēc netērējiet to, būdami nelaimīgi. Es zinu, ka tā allaž mēdz teikt, taču - tā ir taisnība."

"Un vēl viena - pēdējā lieta. Ja varat, izdariet labu darbu cilvēcei un regulāri ziedojiet asinis. Tā dēļ jūs jutīsieties labāk un arī izglābsiet citu cilvēku dzīvību. Uzskatu, ka šī ir nepelnīti piemirsta lieta, ņemot vērā, ka viens ziedojums var izglābt trīs dzīvības. Ziedotās asinis (vairāk maisiņu, nekā es spēju saskaitīt) man palīdzēja izdzīvot papildu gadu. Gadu, par kuru es vienmēr būšu pateicīga, jo varēju to pavadīt kopā ar savu ģimeni, draugiem un suni."

Šā gada janvāra sākumā Hollija Bačere devās mūžībā. Viņas ģimene pēc Hollijas lūguma viņas vēstuli publicēja Facebook, un ar to dalījušies simtiem tūkstošu cilvēku no visas pasaules. Hollijas feisbuka profils tagad ir pārvērsts virtuālajā piemiņas vietā, un cilvēki no visas pasaules saka paldies Hollijai par iedvesmu, kas viņiem likusi pārdomāt arī savu dzīvi.

Vieglas smiltis, Hollij!