Sapņu pāra izjukšana: kā Darja Žukova izmainīja miljardiera Abramoviča dzīvi?

Londonas „Chelsea” futbola kluba īpašnieks, bijušais Čukotkas gubernators, vairāku Krievijas uzņēmumu līdzīpašnieks, tagad 50 gadus vecais Abramovičs ar 36 gadus veco Žukovu iepazinās 2005. gada februārī Barselonā „Chelsea” tusiņa laikā.

Abramoviča īpašumu pašreizējā vērtība tiek lēsta vairāk nekā deviņu miljardu ASV dolāru apmērā un viņš ir 139. pasaules bagātākais cilvēks. Savukārt Žukovu amerikāņu izdevums „Vogue” 2008. gadā atzina par vienu no desmit pasaules stilīgākajām sievietēm.

Biznesa izdevums „Forbes” raksta, ka Abramovičs pirms tikšanās ar Žukovu bijis visai noslēgta persona, bet kardināli izmainījās pēc tikšanās ar savu trešo sievu. Tam par iemeslu bija ne tikai izmaiņas Krievijas politikā, bet arī viņa jaunās sievas ietekme. Abramovičs pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā bija korporatīvās dzīves simbols. Bet pēc Krievijas politiskās varas maiņas, kļuva pārāk riskanti izrādīt savu ietekmi, viņš mainīja savu dzīvesstilu, un Žukova tajā spēlēja teju vai pirmo vijoli.

„Pirmā pārmaiņa saistīta ar Abramoviča kļūšanu par Čukotkas gubernatoru. Samērā īsā laikā attālais Krievijas reģions radikāli pārvērtās, kas ietekmēja arī tā vadītāja publisko tēlu. Ne tikai Čukotkas galvaspilsētā Anadirā, bet arī nomaļos apgabala ciematos, notika aktīva celtniecība. Abramoviča tēlu spodrināja viņa menedžmenta komanda.
    
Čukotka palika stilīga. Nokļūt tur bija prestiži, bet iekļūt gubernatora vidē – vēl prestižāk. Uz jauno Čukotkas celtņu fona plunčājās baltvaļi, joņoja kuteri ar vaļu medniekiem-čukčām, virs ziemeļbriežu plašajiem ganību laukiem un gāzes ieguves vietām riņķoja helikopteri. Abramovičs kļuva mazāk biznesmenis, bet vairāk sociālais novators eksotiskā teritorijā.

Čukotka kļuva par jaunās Krievijas politiskās elites reprezentācijas projektu, bet „Chelsea” jau bija globāls imidžs. Krievijā stāsts par „Chelsea” iegādi izpelnījās milzīgu kritiku kā sociālā cinisma virsotne. Tomēr bija, ko likt pretī – Čukotka: „Nu, labi tas futbola klubs, bet... Čukotkas teritorija ir tikpat liela kā Francija, vai viegli uzturēt tādu reģionu?” Futbola klubs Krievijā tika uzskatīts kā kaut kāds bonuss Abramovičam, reizēm kā imidža instruments,” raksta „Forbes”.

Maskavā „Chelsea” kļuva kā modīga buferzona starp divām kultūrām. No vienas puses Abramovičs varēja sajusties kā anglis, bet no otras puses – saglabāt krievu identitāti, dziedāt „Kaļinku” un dzert vodku.

Šādam varonim bija vajadzīga arī specifiska dzīvesdraudzene, kurai ir globāla mēroga ietekme, uzsver „Forbes”. Pasaules futbols un modernā māksla bija optimālā kombinācija.

„Zīmīgi, ka diezgan ātri Žukova pārstāja būt par otro personu, un drīzāk Abramovičs viņai sekoja. Žukovas pazīšanās ar amerikāņu eliti, tostarp pašreizējā ASV prezidenta Trampa ģimeni, bija ļoti efektīga.

Jautājumus par to, kā strādā Abramoviča impērija un viņa nauda, aizēnoja ziņas par futbolu, laikmetīgo mākslu un sadzīves greznību. Abramovičs iznāca uz globālās skatuves, bet tai pašā laikā „izšķīda” nevainīgā publicitātē.

Vai bez Žukovas tagad norietēs Abramoviča zvaigzene? Nē, jo pats Abramoviš jau pats par sevi ir artefakts. Neviens no Abramoviča vecajiem biznesa partneriem nevar palielīties ar tādu metafizisku transformāciju, kā viņš,” raksta „Forbes”.

Te jāteic, ka Abramovičs šo gadu laikā ir pamatīgi iztērējies, lai apmierinātu Žukovas vajadzības. Tā viņš viņai esot nopircis vienas no pašām dārgākajām dāvanām pasaulē – mākslas tirgū 2008. gadā iegādājies gleznas par vairākiem desmitiem miljoniem dolāru un divas ēkas Maskavas Gorkija parkā, lai tur varētu ierīkot modernās mākslas muzeju. par godu savai sievai.

Abramovičs un Žukova par savu šķiršanos paziņoja šonedēļ: „Pēc desmit gadiem kopā esam pieņēmuši smago lēmumu šķirties, bet mēs paliksim tuvi draugi, vecāki un partneri projektos, kurus esam attīstījuši kopā.  Mēs esam apņēmušies kopīgi audzināt abus mūsu bērnus”. Kāds bijis šķiršanās iemesls īsti nav zināms – pagaidām tik klīst baumas par abu savstarpējo neuzticību, par to, ka abiem uzradušies jauni sirdsāķīši.