Agnese Zeltiņa: „Piegulošs apģērbs neļauj man palaisties slinkumā”

„Agrāk man ļoti patika staigāt pa veikaliem un iepirkties,” atzīstas aktrise. „Man ir bijuši divi trakie periodi, kas es burtiski aizgūtnēm pirku apģērbu. Tas bija 1993.¬–1998. gads, kad strādāju Dailes teātrī. Gandrīz visa mana alga tika ieguldīta meitas audzināšanā, bet par atlikušo naudu nemitīgi papildināju savu garderobi.

Otrs posms bija pēc 10 gadiem Maskavā, kad sāku saņemt labus honorārus. Lai iegādātos pasaulslavenu dizaineru darinātos apģērbus, iztērēju veselu bagātību. Tagad, to atceroties, šķiet, ka es toreiz ģērbos viscaur zīmolos — no matu galiņiem līdz papēžiem. Visdažādākos „Gucci” un „Armani” labprāt pieņēma arī komisijas veikalos, un tad par saņemto naudu atkal varēja nopirkt kaut ko jaunu.”

Tagad pret zīmoliem Agnesei Zeltiņai ir daudz vēsāka attieksme. „Es patiešām nesaprotu, kāpēc jātērē tik milzīga summa, lai nopirktu vienu „Birkin” somu. Labāk lai tādas somiņas — starp citu, tāpat kā briljantus, — mums uzdāvina vīrieši!” (Smejas.)

Tiesa, Agnesei joprojām patīk kvalitatīvas lietas, taču pret pirkumiem sākusi izturēties racionālāk. „Man to iemācīja Amerika. Tur cilvēki nesteidzas iegādāties dārgu kleitu, jo zina: pēc mēneša tā maksās vairs ne 400, bet gan 40 dolāru.”

Aktrise neslēpj, ka viņas skapī nav drēbju viendienīšu. „Katru jauno apģērba gabalu, ko grasos iegādāties, jāspēj pieskaņot vismaz trim apģērbiem, kas jau ir manā garderobē. Es nekad neeju uz veikaliem vienkārši tāpat. Šopingā neesmu gājusi vismaz pusgadu. Tagad gan plānoju iegādāties kaut ko no rudens/ziemas sezonas drēbēm.”

Agnese Zeltiņa ne vienu reizi vien konsultējusies ar stilistiem, un lai kā viņi ieteiktu pamēģināt arī citu krāsu un brīvāku fasonu apģērbus, aktrise tāpat atgriežas pie sava iemīļotā „piegulošā” stila. „Es uzskatu, ka apģērbam jābūt ideāli piegulošam. Tas neļauj man palaisties slinkumā. Taču principā — es esmu par sievišķīgu stilu. Man vienmēr ir paticis nēsāt svārkus un kleitas.”

Nekādu eksperimentu!

Nevarētu sacīt, ka Zeltiņas stils pēdējos gados būtu krasi mainījies. Drīzāk jāteic, ka tas ir papildinājies ar jauniem elementiem. „Manā dzīvē nav bijis sevišķi daudz eksperimentu. Pārmaiņas manā ārienē drīzāk bijušas darba diktētas. Šopavasar nolēmu, ka jānogriež garie mati.

Domāju: galva būs vieglāka. Bet nepagāja ne divas dienas, kad sapratu — jaunais griezums nepavisam nav domāts man. Ko tik es nedarīju — taisīju cirtas, veidoju augstas frizūras, līdz padevos un vienkārši audzēju matus līdz ierastajam garumam. Tagad jūtos absolūti laimīga. Un — vairs nekādu eksperimentu!”