Palīgā, uzbrūk odi! Kā to tiem atkauties?

­­

Kopumā varam secināt, ka noderīgs šajā grūtajā cīņā ir gandrīz viss no mūsu sagādātā arsenāla. Tiesa, jārēķinās, ka liela daļa šo ieroču satur tādu ķīmiju, kas kaitē ne tikai kukaiņiem, ne velti jāuzmanās šos līdzekļus ieelpot vai iespricēt acīs. Piemēram, redzot sastāvā dietiloluamīdu, alerģiskiem cilvēkiem labāk pārdomāt, vai nedod priekšroku dabīgākiem produktiem.

Pīkstieniem nav jēgas

Pilnīgi bezjēdzīgs ir par nepilniem pieciem latiem nopērkams odu atbaidītājs — pīkstulis. Eksperimenta dalībniece piestiprināja to pie muguras un drīz vien sajuta dzēlienus.

Kasjauns.lv secina, ka ieteicams ir Latvijā ražotais „Odiņš”. Tas izceļas ar vispatīkamāko sastāvu — dabīgām ēteriskām eļļām. Alerģiskiem cilvēkiem visdrīzāk nekas nedraud. Izmantotas dižegļu, eikaliptu, piparmētru, krustnagliņu un vārdā nenosauktu augu eļļas. Sintētiskās vielas nesatur, tāpēc ieteicams arī bērniem. Kodēji tiešām nesēdās uz apziestajām vietām, taču odi pamanījās ielīst nāsī, kur, protams, līdzeklis nebija iešņaukts. Labs pret niezi sadzeltajās vietās.

Makten nikns izrādījās tepat Latvijā ražotais MAGA aerosols. Šis līdzeklis nav ieteicams, lai iesmaržinātos pirms dārza ballītes — atbaidīs gan odus, dundurus un ērces, gan visus citus, kā solīts anotācijā. Tie neuzmanīgie odi, kas nosēdās uz appūstajām rokām, kļuva vārgi un krita zemē.

Arī Ukrainā ražotais krēms PVO (tulkojot no krievu valodas, „pretgaisa aizsardzība”) divas stundas sagādāja mieru no kukaiņiem, kamēr blakus cits eksperimenta dalībnieks izmisīgi atkāvās no uzbrucējiem.

Odi dūmu nebaidās

Arī citi aerosoli un ziedes ir itin iedarbīgas, bet izgāzās pretodu svece Citronella. Šis Vācijas ražojums ar citronu eļļu sastāvā sola efektīgi apdūmot odus, aizbaidot tos tālu prom. Odi par šiem draudiem neliekas ne zinis.

Tautas padomi vēsta, ka kodējus varot atbaidīt ar neļķu odekolonu, kam smaržu dod krustnagliņu ēteriskā eļļa. Diemžēl veikalos atbaidošās smaržas odekolons no padomjlaikiem nav pieejams. Izvēlējāmies Dzintara ražojumu, kura sastāvs šķiet piemērots — citronu, ģerānijas un citas ēteriskās eļļas. Jebkurā gadījumā, ar odekolonu apstrādājot odu kodumus, pārgāja nieze. Reālam karam pret dzēlējiem odekolons varbūt der, ja iespricē viņiem acīs. Kukaiņi ātri vien atgriezās, lai uzbruktu iesmaržinātajai miesai.

Limburgas siers dzēlēju priekam

Vārgam mierinājumam – ja tveice pārsniedz 28 grādus, pat odiem kļūst par karstu un tie neuzbrūk, bet Jāņos tāds siltums nav gaidāms, turklāt dunduriem tas netraucē. Zināšanai – no tā sauktajiem lielajiem odiem nav ko baidīties, tie ir garkājodi, kuri pārtiek no augu sulām. Veģetārieši ir arī dzēlējodu tēviņi, asinis sūc tikai mātītes, iestiprinoties tūlīt pēc pārošanās. Priekšroku odi dod bērniem (jo viņu āda ir plānāka) un tiem pieaugušajiem, kas stiprāk svīst. Šiem dzēlējiem tīkamākais laiks ir pie 16 grādiem un 80 līdz 90 procentu liela gaisa mitruma.

Nīderlandes entomologs Barts Knolss izpētījis, ka odi īpaši iecienījuši ļaudis ar stipri sasvīdušām kājām. Kāju smakas analīze pierādījusi, ka tā līdzinās Limburgas siera aromātam — zinātniekam pat izdevās asinssūcējus pievilināt tieši ar šo siera šķirni. Vainīgas ir sieru briedinošās baktērijas, kas ir radniecīgas uz mūsu pēdām mītošajiem mikrobiem. Varbūt netērēties ķīmijai, bet odiem par prieku nolikt siera rituli – lai aizrijas?

Kukaiņu pētnieks nebīstas

Citi lietpratēji iesaka tā pavairāk uzņemt uz krūts — tad nekādi kukaiņi vairs nerūpot. Vienīgi otrā rītā būs līdztekus paģirām jāmokās ar niezošām pumpām. Tomēr daļiņa taisnības šajā padomā ir — odiem nepatīk B gripas vitamīni. Var saēsties tos saturošās rauga tabletes, var arī izmantot alu, tikai pēdējā gadījumā pašam jāizlemj, kas vairāk kaitē veselībai — odi vai alkohols.

Un vietā eksperta viedoklis. Entomologs Voldemārs Spuņģis saka: „Es jau pārdesmit gadus nelietoju nekādus kukaiņu atbaidītājus. Ne odu, ne kukaiņu kodumi nav nekas īpašs. Ejot uz purvu vai mežu, galvenais ir saģērbties tā, lai asinssūcēji netiek klāt.”

Māris Puķītis/Foto: Māris Puķītis, Ieva Valtere

­