Pētījums: trešdaļa pusaudžu Latvijā cietuši no seksuālas vardarbības
Gandrīz trešā daļa jeb 29,2% aptaujāto bērnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atzinuši, ka savā dzīves laikā cietuši no kādas seksuālas vardarbības formas, liecina pētījums "Seksuāla vardarbība pret institūcijās dzīvojošiem bērniem".
Pirmdien, iepazīstinot ar pētījumu, centra pret vardarbību "Dardedze" pārstāve Laila Balode diskusijā norādīja, ka apkopotie dati liecina, ka visbiežāk bērni saskārušies ar verbālu seksuālu aizskaršanu. Ar šādas vardarbības formu saskārušies 13,9% respondentu.
Savukārt nedaudz mazāk respondentu jeb 12,7% norādījuši, ka bijuši spiesti skatīties uz pieauguša cilvēka atkailinātām intīmām daļām, bet 6,3% internetā ir iepazinušies ar cilvēku, kurš vēlāk viņus ir centies seksuāli izmantot.
Pētījums arī liecina, ka 2,5% no aptaujātajiem bērniem ir cietuši no seksuālas vardarbības jeb intīmu ķermeņa daļu aizskaršanas pret paša gribu no vienaudžiem un tikpat daudz – 2,5% – respondentu norādījuši, ka ir piedzīvojuši izvarošanu.
Turpretī 8,9% pētījumā aptaujāto bērnu minējuši, ka viņiem ir bijušas seksuālas attiecības ar pieaugušo pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve Laila Rieksta-Riekstiņa norādīja, ka daudzas meitenes saskaras ar seksuālu vardarbību no savu vecāko draugu puses, kas izmanto dažādus veidus, lai pierunātu gados jaunākas meitenes stāties ar viņiem dzimumattiecībās.
"Samērā bieži gados jaunas meitenes zvana pa bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni un sūdzas par to, ka viņu vecākie draugi izmanto šantāžu, lai pierunātu viņas stāties dzimumattiecībās," sacīja Rieksta-Riekstiņa.
VBTAI pārstāve arī klāstīja, ka daudzkārt bērni saskaras ar seksuālu vardarbību no ģimenes locekļiem vai tai pietuvinātiem cilvēkiem, tomēr dažkārt varmāka nesaņem sodu, jo viņu aizstāv ģimenes locekļi. Kā piemēru tam viņa minēja situāciju, ka meitene cieš no mātes drauga, taču brīdī, kad cietusī par to sāk runāt, māte viņai netic.
Rieksta-Riekstiņa diskusijas laikā arī uzsvēra, ka jāizglīto sabiedrība, mainot tās attieksmi pret seksuālu vardarbību, jo šādai vardarbībai ir dažādas formas, kas nav tikai izvarošana. "Ja sabiedrības iecietība pret seksuālo vardarbību būtu mazāka, arī varmāka vairs nevarētu tik daudz atļauties," paskaidroja bērnu tiesību aizsardzības speciāliste.
Savukārt organizācijas "Net-Safe Latvia" pārstāve Maija Katkovska pastāstīja, ka daudzi bērni saskaras ar vardarbību arī sociālajos tīklos un bieži vien kā pamudinājums varmākam izvēlēties kādu konkrētu upuri ir personas ievietotās bildes dažādos sociālajos tīklos vai kādās citās vietnēs. Bieži meitenēm, tostarp arī nepilngadīgām, tiek piedāvāts nopelnīt naudu, atkailinoties vai veicot kādas citas darbības vebkameras priekšā. Taču samaksas vietā meitene sāk saņemt draudus, ka materiāls tiks izplatīts interneta vidē vai nosūtīts radiem un draugiem.
"Šādi, šantažējot upuri, varmāka turpina pieprasīt personai atkailināties vebkameras priekšā," norādīja Katkovska. "Šādai varmākas rīcībai var būt pat letālas sekas, jo upuris var justies tik bezpalīdzīgs, ka labāk izvēlas šķirties no dzīves, nevis par to runāt," viņa piebilda.
Katkovska arī informēja, ka šā gada vasarā "Net-Safe Latvia" saņēmusi informāciju par trīs šādiem gadījumiem un vienā no tiem persona nebija pilngadīga.
Vienlaikus viņa atzina, ka vecākiem ir tiesības pieprasīt interneta pakalpojumu sniedzējiem uzstādīt bezmaksas filtru, kurš liedz piekļuvi interneta vietnēm, kas satur pornogrāfiska vai erotiska satura materiālus.
Pētījumā "Seksuāla vardarbība pret institūcijās dzīvojošiem bērniem" aptaujāti 159 vispārizglītojošo skolu skolēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
