Vai pirmklasnieks ir "gatavs skolai" - ko īsti nozīmē šie vārdi?

Bērnam, lai viņš veiksmīgi un bez liekiem pārdzīvojumiem uzsāktu skolas gaitas, jābūt gatavam tām gan intelektuālajā, gan psiholoģiskajā, gan sociālajā, gan fiziskajā ziņā.  Par to, vai bērnam jau doties uz skolu, vislabāk spriest visiem kopā – vecākiem, bērnudārza pedagogiem, ģimenes ārstam, klases skolotājam.

“Ja bērns uzsāks skolas gaitas, vēl neesot tām gatavs, viņam var rasties dažādas grūtības gan mācību satura uztveršanā, gan attiecībās ar vienaudžiem. Jāsasniedz atbilstošs emocionālais un intelektuālais attīstības līmenis. Svarīga ir bērna motivācija intelektuālajam darbam, interese par skolu un vēlme mācīties. Pretējā gadījumā skolas gaitu uzsākšana var būt apgrūtināta. Ja ir aizdomas, ka bērns vēl nav pietiekami nobriedis, lai uzsāktu skolas gaitas, ieteicams konsultēties ar kādu no speciālistiem (ģimenes ārstu, neirologu, logopēdu, psihologu)”, saka Montesori ārstnieciskās pedagoģijas speciāliste, audiologopēde Kristīne Riemere.

Kā tad novērtēt, vai bērns patiešām ir skolai gatavs? Viens faktors, kas jāņem vērā, ir piena zobu nomainīšanās uz pastāvīgajiem:  4 - 6 piena zobu vietā ir jābūt izaugušiem pastāvīgajiem zobiem.  Par to vecāki dažkārt smaida, tomēr tam ir sava jēga – mums organisms dažādos dzīves posmos daudz pasaka priekšā.  Ļoti svarīga ir bērna sociālā, emocionālā un kognitīvā attīstība, viņa lielās un sīkās motorikas, atmiņas attīstība un citi faktori.

Lai rastu priekšstatu par bērna sagatavotību, var novērot viņa attīstību piecās jomās:

•    Fiziskā attīstība un veselība (ietverot redzes un dzirdes veselību, lielo un sīko motoriku, tās attīstību u.c.)

•    Sociālā un emocionālā attīstība (saskarsme ar citiem bērniem un pieaugušajiem ārpus ģimenes, disciplīnas prasību ievērošana, neveiksmes situāciju pārvarēšana u.c.)

•    Valodas attīstība

•    Matemātiskā attīstība

•    Zinātkāre, mācīšanās motivācija, tās noturība

. Kādēļ tā? Jo daudzos pētījumos ir pierādījies, ka šīs abas jomas ir nozīmīgākie faktori turpmākajām sekmēm skolā. Tas nenozīmē, ka bērniem pirmsskolas vecumā ir jāprot tekoši lasīt, atstāstīt dzirdēto vai rēķināt matemātikas uzdevumus,  te ir runa par  valodas un matemātiskajiem pamatiem – fonoloģiskajām spējām, kas ir pareizrakstības un lasīšanas pamats, un skaitļu un daudzuma jēdzieniem.  

Pirmsskolas vecuma bērns, kuram ir labas fonoloģiskās spējas, prot:

•    sadalīt vārdus zilbēs;

•    atpazīt rīmes (piemēram, Anna – vanna – panna – kanna);

•    sadzirdēt skaņas (piemēram, vārds Mārcis sākas ar M).

Matemātikā savukārt līdzīgi ir ar daudzuma un skaitļu priekšzināšanām.

Pirmsskolas vecuma bērns, kuram ir laba daudzuma un skaitļu uztvere, prot:

•    atpazīt atsevišķu elementu īpašības (piemēram, sakārtot klucīšus pēc izmēra, krāsas, formas)

•    sagrupēt elementus ( viena veida priekšmetus, piemēram, augļus, uztvert kā grupu)

•    veidot virknes ( piemēram, sarindot klucīšus pēc lieluma)

“Bērni ir dažādi, un arī viņu attīstība noris atsķirīgi. Fonemātiskās uztveres un burtu zināšanas, uzsākot skolas gaitas, noteiks  lasītapguves turpmāko attīstību. Tāpat būtiskas ir prasmes orientēties matemātiskajos terminos, orientēties telpā, plaknē, laikā. Bērnam jāizprot dažādi jēdzieni, jāprot salīdzināt, atrast līdzīgo un atšķirīgo, vispārināt, grupēt. Svarīga arī ir bērna fiziskā attīstība - kustību koordinācija, kustību veiklība. Tātad vecāku loma ir ļoti būtiska, sagatavojot bērnu skolas gaitām, jo viņi gādā par bērna fizisko attīstību un veselību, viņiem ir noteicošā loma bērna emocionālajā attīstībā, nodrošinot harmoniskas attiecības ģimenē,”  saka Kristīne Riemere.

Rast priekšstatu par bērna sagatavotību skolai var atbildot uz vairākiem jautājumiem:

•    Cik patstāvīgs bērns ir ikdienā?

•    Cik daudz pašpaļāvības viņam ir?

•    Cik attīstīta ir bērna koncentrēšanās spēja?

•    Cik attīstīta ir lielā un sīkā motorika? (piemēram, vai prot aiziet kurpju šņores, vai var nostāvēt uz vienas kājas, noiet pa līdzsvara dēlīti u.c.)

Sociālā kompetence

•    Kā bērns veido attiecības ar citiem, kā tajās iesaistās?

•    Kāda ir bērna uzvedība un rīcība, darbojoties grupā?

•    Kā bērns rīkojas/reaģē konfliktsituācijās?

Mācību kompetence

•    Kā bērns darbojas ar dažādiem materiāliem?

•    Vai prot uzzīmēt zīmējumu pēc parauga?

•    Kādā līmenī ir bērna runas attīstība un lasīšanas prasme?

•    Kāda ir bērna intelektuālā jeb kognitīvā (informācijas apstrāde, uzmanība, uztvere, atpazīšana, zināšanu reprezentācija, atmiņa, valoda, domāšana, problēmu risināšana, radošums, lēmumu pieņemšana u.c.) attīstība?