Madara Repše atgriezusies no Āfrikas un domā par kāzām
Ekspolitiķa Einara Repšes vecākā meita Madara Repše pēc pusgadu ilgas prombūtnes atgriezusies Latvijā, ir laimīga kopā ar mīļoto vīrieti Džeimsu Djūitu Vaildu un priecājas, ka dzimtenē beidzot var izbaudīt ziemas priekus.
Jau četrus mēnešus Madara Repše (27) par savām otrajām mājām sauc Āfrikas valsti Angolu, kur galvaspilsētā Luandā vietējā telekomunikāciju uzņēmumā Angola Telecom pašlaik strādā viņas mīļotais vīrietis Džeimss Djūits Vailds (41). Pāris regulāri dodas arī uz Āfrikas valsti Ugandu, lai labdarības organizācijas Global H2O ietvaros palīdzētu vietējiem nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Madara Repše atzīst, ka izjūt neaprakstāmu gandarījumu ik reizes, kad izdodas savākt līdzekļus jauna dziļurbuma ierīkošanai. „Cilvēki tad tur ārdās aiz laimes un pat dejo!” saviļņota par brīvprātīgās darbu ir Repše, kuru Āfrikas saule nav vis nogurdinājusi, bet gan likusi viņas acīm iemirdzēties vēl spožāk. Madara daudz smaida, un pat vizuāli redzams, ka viņa bauda dzīvi, ko nu jau pāris gadu krāšņāku dara jaunā mīlestība.
Kāzu plānus grib paturēt noslēpumā
Organizācijas Global H2O dibinātājs un vadītājs ir Madaras draugs Džeimss, kurš latvietei uzticējis biedrības oficiālā fotogrāfa pienākumus. Džeimss dzimis Amerikā, dzīvo Vācijā —Minhenē, bet pašlaik strādā un uzturas Angolā.
Pirms diviem gadiem latviete un amerikānis iepazinušies Minhenē, kurp Madara bija devusies strādāt pie kāda pazīstama rakstnieka, ceļotāja, grāmatu autora un fotomākslinieka. Satiekot Džeimsu, viņš Madarai piedāvājis pievienoties viņa labdarības kustībai, un drīz vien abu starpā uzplaukušas romantiskas jūtas. Ar kāzām steigties gan viņi negribot. „Katrā ziņā šūdināt kāzu kleitu tuvākajā laikā vēl neplānoju,” koķeti noteic Repše, norādot, ka par nākotnes plāniem plašāk klāstīt pagaidām nevēlas, jo abi ar mīļoto grib to paturēt noslēpumā. Madara smej: ja arī nākotnē precētos, būtu jādomā — saglabāt savu uzvārdu, pie kura jau tik ļoti pierasts, vai tomēr pāriet vīra. Tulkojumā no angļu valodas Džeimsa uzvārds Vailds nozīmē ‘mežonīgs’. „Vispār jau man šķiet, ka tāds trakulīgs un mežonīgs uzvārds man itin labi piestāvētu,” viņa pasmaida.
Starp citu, kad pirms nepilniem septiņiem gadiem Madara pirmoreiz precējās ar latviešu puisi Jāni Ansonu, viņa izlēma palikt savā uzvārdā. „Man bija sajūta, ka, atsakoties no sava uzvārda, zaudēšu daļu savas personības,” atceras Repše, kuras pirmā laulības pieredze bija neveiksmīga un pēc nepilna gada kopdzīves beidzās ar šķiršanos.
Četrpadsmit gadu lielā vecuma starpība, arī nacionalitātes atšķirības Madarai attiecībās ar mīļoto vīrieti neesot traucējošas, drīzāk tās padarot dzīvi interesantāku. Džeimss arī neesot tipisks amerikānis, jo jau vairāk nekā desmit gadu dzīvojis dažādās Eiropas valstīs un Krievijā, tamdēļ šā kontinenta dzīve un kultūra viņam nav sveša.
Gan Džeimsa, gan Madaras vecāki priecājas par bērnu kopābūšanu. „Ar savu mammu un patēvu mani Džeimss iepazīstināja 2010. gada vasarā, kad viņi bija ieradušies paciemoties Minhenē. Bet saviem mīļajiem Džeimsu atrādīju pagājušā gada pavasarī, kad Rīgā rīkoju savu fotogrāfiju izstādi. Maniem vecākiem viņš uzreiz iepatikās,” priecājas Madara Repše, uzsverot, ka tuvinieku atbalsts abiem ar draugu esot ļoti nozīmīgs.
Par dzīvošanu Angolā Madara gan nav sajūsmā. Šīs valsts galvaspilsēta viņai uzdzen šermuļus gan milzīgo cenu, gan augstā noziedzības līmeņa dēļ. „Tomēr mīlestības dēļ arī ar dzīvošanu šādā zemē var samierināties,” viņa priecīgi nosaka.
Tagad Madara ieradusies Latvijā bez drauga. Džeimss darba pienākumu dēļ palicis Angolā, taču Repše ļoti cer, ka mīļotajam izdosies izbrīvēt laiku, lai apciemotu viņu Rīgā. Pagaidām Madarai esot iecere Latvijā uzturēties aptuveni trīs mēnešus, iespējams, sanākšot aizkavēties nedaudz ilgāk. Viss esot atkarīgs no darba piedāvājumiem un — vai izdosies iegūt vīzu, lai varētu uzturēties Angolā. „Tur ir ļoti stingra vīzu izsniegšanas kārtība. Ja gribi braukt kā tūrists, nav nekādu problēmu. Tomēr, ja gribi Angolā arī strādāt, tad viņi itin nemaz nav atsaucīgi. Tikko man bija viens darba piedāvājums Angolā, taču, kad vēlējos saņemt vīzu, man atteica. Bet bez vīzas strādāt nedrīkst, jo tad draud ļoti lielas nepatikšanas.” Madara spriež, ka, visticamāk, pavasarī pie drauga dosies kā tūriste, ja nebūs citu iespēju.
To, ka Angolā jābūt īpaši piesardzīgai, Madara jau piedzīvojusi. „Šajā zemē ir ļoti kriminogēna situācija, kas saistīta ar drausmīgo nabadzību. Šķiet, Angolā ir tikai divi iedzīvotāju slāņi — tādi, kas ir ļoti, ļoti bagāti, un tādi, kas dzīvo patiešām lielā trūkumā. Uz ielas vienmēr ir jābūt uzmanīgai. Ja neuzbruks laupītājs ar ieroci, tad var apstādināt policija, kas ne mazāk maigākā veidā grib izspiest naudu. Reiz pati piedzīvoju situāciju, kad pavisam nedaudz pietrūka, lai tiktu arestēta,” šausminās Madara. Braucot ar automašīnu, policisti to apstādinājuši, un uzreiz bijis skaidrs, ka tas darīts nevis ātruma pārsniegšanas dēļ, bet gan tāpēc, ka kārtības sargi vēlējušies nopelnīt. „Mums, visiem četriem braucējiem, lika uzrādīt dokumentus un paziņoja, ka kaut kas ar tiem nav kārtībā. Bargā tonī draudēja ar arestu vai naudas sodu. Bet mēs bijām pietiekami zinoši, pratām tikt galā ar situāciju, jo paši nešaubījāmies, ka ar dokumentiem nekādu problēmu nav. Tikām cauri sveikā, un policisti saprata, ka nekādu naudu nedabūs,” smejas Madara.
Esot Latvijā, Madarai ir daudz darāmā. Uzreiz pēc ierašanās Rīgā viņa jau satikusies ar mammu, māsu un draugiem, bet tuvākajā laikā plānots apciemot vecmāmiņu Smiltenē, kā arī tikties ar tēti Einaru Repši, kurš mīt Ikšķilē.
Jo īpaši Madara priecājas par darba piedāvājumiem. Jau pagājušajā nedēļas nogalē viņai bija noorganizētas divas fotosesijas. „Fotografēšana ir mana lielākā aizraušanās, un esmu patiešām gandarīta, ka ar savu sirdslietu varu arī pelnīt naudu. Visvairāk man patīk fotografēt cilvēkus, veidot portretus. Parasti fotografēju brīvā dabā, taču man Rīgā ir arī draugs, kam pieder foto studija, un, ja ir nepieciešams, varu darboties arī tajā. Taču interesanti ir arī strādāt pasākumos, piemēram, jubileju svinībās un kāzās. Man patīk ķert mirkļus,” stāsta Madara, kuras skaistākās fotogrāfijas ievietotas viņas jaunajā interneta mājaslapā madararepse.weebly.com.
Mājaslapa, ko Madara veido pati, joprojām gan esot „izstrādes režīmā”, tomēr jau tagad iespējams gūt visai plašu ieskatu viņas radošajā veikumā, kā arī sazināties ar fotogrāfi. „Sanāk, ka fotografēju jau 12 vai 13 gadu, kopš 15 gadu vecuma, un pa šo laiku esmu guvusi ievērojamu pieredzi. Bet nākotnē ļoti vēlos iegūt arī profesionālu izglītību, noteikti kādā skolā ārpus Latvijas,” atzīst fotogrāfe.
Repše priecājas, ka šajā laikā viņa var nodoties ne tikai skaistu fotogrāfiju uzņemšanai brīvā dabā, bet beidzot arī pati nodoties ziemas prieku baudīšanai sniegotajā dzimtenē. „Neslēpšu, ka tagad, neilgi pēc ierašanās Latvijā, man ļoti, ļoti salst! Tomēr atceros, kā Ziemassvētkos Angolā sēdēju mājās pie savas plastmasas eglītes plus 30 grādu karstumā un šausminājos, kas gan tie par Ziemassvētkiem bez īsta sniega un bez īstas eglītes! Toties tagad sniega šeit ir daudz. Noteikti došos uz kādu kalnu paslēpot!” sajūsmināta par skaisto ziemu ir Madara Repše. Viņa sākusi arī mācības autoskolā un ir apņēmības pilna beidzot iegūt autovadītājas apliecību.
Tālā zeme Angola. Madaras Repšes foto
