Ko nozīmē vārds "advents"? Kāpēc Adventa vainagā ir četras svecītes?

Katru gadu 1. Adventa svētdiena iekrīt citā datumā – novembra beigās vai pašā decembra sākumā. Šogad tas ir 1. decembris.

Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē „atnākšana” vai „nākšana”, un Adventa laiks simboliski kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Jāteic, ka Ziemassvētki - 24. decembris nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteica kristīgā baznīca, svētkus pieskaņojot pirmskristīgajiem dažādu tautu pagānu svētkiem, ziemas saulgriežiem. Vēstures gaitā pirmkristīgie svētki tika „atbīdīti” malā un pārsvaru ņēma kristīgās tradīcijas.

Kāpēc Adventa vainagā ir četras svecītes?

Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību - Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība.

Adventa laika būtisks simbols ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu. To veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

Baznīcā Adventa laikā dominē violetā krāsa, kurai jāliecina gan par gavēņa laiku, gan Ķēniņa ierašanos uz Zemes. Violetā krāsa dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altārsegās, kas, nozīmējot augstāko prieka izpausmi. Ziemassvētkos tā tiek nomainīta pret balto krāsu.

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls. Ar 1. Adventu sākas arī jaunais Baznīcas gads.

Kā pareizi gavēt?

Daudzi ticīgie Adventa laikā ievēro gavēni, kuru tagad var izvēlēties pēc savas ticības un spējām. Gavēnis tiek iedalīts četrās kategorijās:

* ļoti stingrs gavēnis –  sausēšana: ēd neapstrādātu (nepagatavotu) augu barību bez augu eļļas, maizi;

* stingrs gavēnis – ēd visāda veida vārītu augu barību kopā ar augu eļļu;

* parastais gavēnis – bez visa tā, ko ēd stingrajā gavēnī, lieto vēl zivis;

* atvieglotais gavēnis (nespējīgiem, slimiem, ceļiniekiem, grūtniecēm, zīdītājām un tiem, kas spiesti ēst ēdnīcās), ēd visu, izņemot gaļu.

Jāpiebilst, ka gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī  nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, jaunā paaudze par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas.

Kā ir pareizi dēvējams laiks pirms Ziemassvētkiem?

Gan rakstos, gan sarunvalodā joprojām Adventa laiks tiek apzīmēts gan ar vīriešu dzimtes („advents”), gan sievietes dzimtes („advente”) vārdu. Nekonsekvenci veicināja padomju laiks, kad Latvijā reliģisko terminu lietošana nebija aktualitāte numur viens. Un jāteic, ka joprojām šai ziņā valda neskaidrība.

Tomēr jāuzsver, ka šo pirmssvētku laiku ir jādēvē vīriešu dzimtē – par Adventu. Līdzīgi vīriešu dzimtē apzīmē arī citus ilgākus laika posmus: gavēnis, mēnesis, ceturksnis jeb kvartāls, gads. Salīdzinoši īsāki laika posmi parasti tiek apzīmēti ar sieviešu dzimtas vārdiem: dekāde, nedēļa, diena, stunda. Valodnieks Jānis Endzelīns aizrādījis: „Laiks priekš  ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis „advente” vai „atvente”, bet advents, ģen. adventa (no lat. adventus – „atnākšana”).”

Advente ir jaunākā laikā radies apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai. Tātad varētu teikt, ka adventā ir četras adventes: pirmā advente, otrā, trešā un ceturtā advente. Varam teikt: „adventa vainags”, „adventes svecītes”, „adventa vainagā iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes svecīti”.

Elmārs Barkāns/Foto: Gatis Dieziņš/LETA