Modes leģenda Pako Rabane - metalurgs un ģēnijs, kurš salauza sistēmu

Arhitekts, ilustrators, dizainers

Pako Rabane (īstajā vārdā Francisko Rabaneda Kuervo) ir dzimis 1934. gadā Basku reģionā Spānijas ziemeļos, un ar modi viņu iepazīstināja paša mamma – spāņu augstās modes dizainera Kristobala Balensiagas galvenā šuvēja. Pēc arhitektūras studijām Parīzē, kuru laikā piepelnījās ar modes ilustrāciju zīmēšanu, viņš pats sāka pievērsties modes dizainam un radīja rodoīda plastmasas aksesuārus tādiem modes namiem kā Dior, Nina Ricci, Balenciaga.

Briesmīgais bērns

Trīsdesmit gadu vecumā tapa pirmie tērpi, divus gadus vēlāk – 1966. gadā – pirmā kolekcija ar nosaukumu Divpadsmit nevalkājamas kleitas no mūsdienīgiem materiāliem. Argumentējot, ka “šūšana ierobežo”, kleitas bija tapušas nevis no auduma, bet gan papīra un citiem nemodes materiāliem – plastmasas un metāla, kas sastiprināti ar līmi un stieplēm. Papildus šokam skatē tika izmantota fona mūzika (kas līdz šīm prezentācijās nebija), piedalījās melnādainas modeles un defilēja kailām pēdām.

Nākamā kolekcija, demonstrēta 1966. gada aprīlī, bija iesāktā modes neprāta turpinājums ar Parīzes kabarē zvaigznēm peldkostīmos, kas tapuši no ādas un rodoīda diskiem. Jau pirmās divas skates lēja pamatus viņa “briesmīgā bērna” titulam un neatvairāmajam dizainam, kas atradās pa vidu starp mākslu un modi.

Arī kino

Pako neaprobežojās tikai ar modes skatēm. Rabane tika apbrīnots arī kā kostīmu mākslinieks. Slavenākie tērpi kino ir zaļu disku mini kleita aktrisei Džeinai Fondai 1968. gada filmā Barbarella, 1967. gadā iznākušajai Džeimsa Bonda filmai Kazino Royale un Odrijai Hepbernai filmā Two for the Road.

Futūrisms

Pako Rabanes futūristiskie tērpu silueti palīdzēja definēt 60. gadu apsēstību ar kosmosu, ko kultivēja kopā ar līdzīgi domājošajiem dizaineriem Pjēru Kardēnu un Andrē Kurēžu.

Tomēr viņu no kolēģiem atšķīra novatoriskais paņēmiens radīt modi no rūpnieciskiem materiāliem – akrila diskiem, papīra, tērauda. Vēlākajos gados, eksperimentējot ar kažokādām, pogām, kokosriekstu čaumalām un koku.

Modei nav izejas

“Es izaicinu ikvienu radīt cepuri, mēteli vai kleitu, kādas līdz šim nav bijis... Vienīgā modē atlikusī izeja ir jaunu materiālu atrašana,” reiz izteicās dizainers.

Pako nebija norūpējies par apģērba valkājamības aspektu. “Radītajam ir jāšokē,” viņš nemitīgi atkārtoja.

Metalurga atriebība

Skaidrs, ka Koko Šanele, dizaineri nievājoši nosaucot par metalurgu, nebija zīmola Paco Rabanne fane. Pako Rabanes slavenā soma Le 1969 ir tapusi kā joks un atbilde uz šo kodolīgo paziņojumu.

Tolaik Šanele strādāja pie somas ar ķēdes rokturi, un Rabane nolēma darīt līdzīgi, tikai nevis kā Chanel – ar smalku, zeltītu, bet izmantoja neapstrādātu tualetes poda noskalošanas ķēdi. Le 1969 soma bija formā vienkārša, taisnstūra no monētas izmēra metāla diskiem, kurus kopā saturēja gredzeni.

Reakcija uz ironisko somu bija tūlītēja – aktrise Bridžita Bardo un mūziķe Fransuāza Hārdija to dievināja un nēsāja. Un pat tagad, vairāk nekā 50 gadu vēlāk, soma tiek producēta aktuālajās zīmola kolekcijās un cita dizainera izpildījumā un to nēsā stilīgākās un ietekmīgākās sievietes.

Ģēnijs

Sirreālisma mākslinieks, leģenda Salvadors Dalī reiz paziņoja: “Spānijā ir tikai divi ģēniji: es un Pako Rabane!” Ģēnijs 2000. gadā pensionējās, un kopš 2014. gada modes namā saminieko radošais direktors Džuljens Dossena, kas cieņpilni turpina meistara iesākto darbu un slavē viņa sasniegumus: “Pako Rabane ir pionieris. Viņš salauza sistēmu!

Paco Rabanne ir zīmols, kas starp citām vērtībām simbolizē brīvību, jaunību un seksuālo atbrīvotību, un tās rezonē arī mūsdienās. Intelektuāls, radikāls un juteklisks – Paco Rabanne ir rosinošs un bezgalīgs atklājums.”