Tīna Graudiņa par iedvesmu un adrenalīna alkām: "Manuprāt, pludmales volejbols ir ļoti skaists sporta veids"
Politikas studentei un profesionālajai pludmales volejbolistei, 22 gadus vecajai Tīnai Graudiņai šogad būtu jāpārstāv Latvija Tokijas olimpiskajās spēlēs. Kaut arī dzīve šajā plānā ieviesusi korekcijas, ir vērts no Tīnas mācīties rakstura noturību, mērķtiecību, disciplīnu un azartu. Iedvesmoties!
Ko tu teiktu, ja vajadzētu par sevi pastāstīt pavisam svešam cilvēkam?
Mani sauc Tīna, studēju politiku universitātē Losandželosā un profesionāli spēlēju pludmales volejbolu. Man ļoti patīk baudīt dabu un doties pārgājienos, lai gan to sanāk darīt retāk, nekā gribētos.
Kāds ir bijis tavs sporta karjeras ceļš?
Fiziskās nodarbības mani aizrauj kopš bērnības, arī vecāki kādreiz nopietni sportoja. Pavisam dabiski sanāca, ka apguvu baletu, peldēšanu un tenisu. Vēlāk vieglatlētiku un pludmales volejbolu.
Kādēļ tieši pludmales volejbols?
Drīz vien pēc treniņu uzsākšanas man izdevās izbaudīt uzvaras prieku un adrenalīnu. Pēc tam gribējās vēl un vēl. Manuprāt, pludmales volejbols ir ļoti skaists sporta veids, jo tajā apvienotas viltība, gudrība un fiziskās spējas – ļoti baudāma disciplīna kā skatītājiem, tā pašiem sportistiem.
Kādas ir tā priekšrocības un trūkumi?
Priekšrocību ir daudz. Piemēram, patīkama vide – smiltis, saule un jūra, iespēja redzēt skaistākās pasaules vietas, iepazīties ar jaukiem cilvēkiem. Trūkumi – pārlidojumi un visas ar tiem saistītās grūtības, piemēram, laika joslu maiņas. Vēl arī tas, ka, tik ilgi esot smiltīs un saulē, noteikti saņemam pārāk lielu UV starojumu, bet smiltis, kas berzējas pret ādu, sāk rīvēt kā smilšpapīrs.
Kuru savu sasniegumu tu šobrīd vērtē visaugstāk?
Ceļazīme uz Tokijas olimpiskajām spēlēm noteikti ir mans vislielākais sasniegums.
Labākais padoms, ko esi saņēmusi?
Vienmēr uz visu skatīties no gaišās puses un būt pozitīvai – tas ir diezgan daudz dzirdēts padoms, bet tad, kad satiku cilvēku, kurš ar savu piemēru šo teicienu vistiešākajā nozīmē iemiesoja, beidzot arī es sāku censties darīt tāpat.
Atziņa, kurai nešaubīgi tici? Vai tavs dzīves moto.
Varbūt šī nav gluži atziņa vai mans moto, bet, domājot par volejbola karjeru un tālākiem dzīves mērķiem, esmu sapratusi, ka nepārtraukti ir jāuzdod sev jautājums: “Vai šis lēmums man palīdzēs tuvoties mērķim?”
Par ko labprāt smejies?
Mans humors mazliet velk uz tumšo pusi, un bieži vien sanāk smieties tad, kad to varbūt nevajadzētu darīt.
Kas tevi aizkustina?
Asaras man acīs sariešas diezgan viegli un gandrīz par jebko. Vislielāko aizkustinājumu esmu izjutusi kādā ļoti skaistā vietā pie dabas – piemēram, kad reiz pie Losandželosas okeānā pamanīju delfīnus.
Cik svarīgs tev ir tavs vizuālais tēls?
Diezgan svarīgs, tomēr īpaši daudz nedomāju par to, ko katru dienu vilkšu. Apģērbu iegādājos, kritiski izvērtējot, vai valkāšu to ilgstoši, un pati sev šajā ziņā uzticos. Pludmales volejbolā ar stilu izpausties ir grūtāk, jo peldkostīmam galvenais ir funkcionalitāte un variāciju iespēju ir maz.
Kā atpūties, lai patiešām atpūstos?
Noteikti bez sporta. Vai nu palieku mājās, līdz kļūst garlaicīgi un esmu gatava doties ārpasaulē, vai arī ļaujos kādam piedzīvojumam. Pērn rudenī kopā ar draudzeni devos nedēļu garā izbraucienā pa ASV nacionālajiem parkiem. Tas bija ceļojums, kas paliks atmiņā visu mūžu.
Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā?
Tā kā esmu profesionāla sportiste, brīvajā laikā ķermenim paredzēts atjaunoties, lai tas būtu gatavs nākamās dienas treniņiem. Tādēļ parasti daudz nekustos – lasu grāmatas vai kaut ko skatos datorā.
Vai tev ir mājdzīvnieks?
Man ir suns un kaķis, bet zinu, ka tad, kad beigšu universitāti un dzīvošu atsevišķi no vecākiem, man mājdzīvnieku nebūs. Man ļoti patīk dzīvnieki, bet tā ir liela atbildība, un es vēlētos kādu laiciņu rūpēties tikai par sevi.
Laimes mirklis ir...
Kad viss, kā labad esi strādājis un satraucies, realizējas labākajā iespējamajā variantā.
Tu mēdz savu vārdu ierakstīt Google meklētājā?
Dažreiz esmu ierakstījusi, un tad ir interesanti izpētīt rezultātus. Pārsvarā tie ir sacensību rezultāti un dažas intervijas.
No kā tu varētu atteikties sporta vārdā?
Godīgi sakot, ir sajūta, ka nekas tāds vairs nav atlicis. Visa mana dzīve ir pakārtota sportam.
Kādu mūziku tu klausies?
Manā pleilistē ir dažādu žanru mūzika. Popmūzika, reps, koru mūzika, dziesmas latviešu, angļu un spāņu valodā.
Kas tev dzīvē šķiet visgrūtākais?
Pagaidām tas, ka nevaru pieņemt nevienu lēmumu bez partneres vai trenera apstiprinājuma. Nevaru izdomāt paņemt brīvu dienu vai arī izbraukt kaut kur nedēļas nogalē. Nevaru vasarā doties pārgājienā vai aizbraukt uz kādu festivālu, viss nepārtraukti jāsaskaņo un jāizrunā ar komandu, jo esam savstarpēji atkarīgas.
Ko tu gribētu sasniegt?
Ja man izdotos atrast veidu, kā es varētu redzami palīdzēt samazināt vides, it īpaši gaisa, piesārņojumu, es būtu ļoti gandarīta par paveikto.
5 dzīvē gūtās atziņas/secinājumi
1. Vislielākā superspēja, kas piemīt cilvēkiem, ir perspektīva. Itin visu var mainīt, mainot savu skatījumu uz situāciju!
2. Neļauj vienam zaudējumam tevi uzveikt divreiz!
3. Viss, kas pazūd, pēc kāda laika atrodas.
4. Pienākumi neaizbēgs. Ja līdz gulētiešanai neesmu paguvusi paveikt plānoto, atlieku to uz rītu.
5. Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
