Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Alekss Bačinskis-Dženkinss. "Līdz tūkstoš rožu ziedēs" (ar Varšavu fonā), "Until a thousand roses bloom" (with Warsaw in the background). Performance, Foksal Gallery Foundation, Varšava, 2018 (Foto: Yevgen Samborsky)

Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle atklāj pirmos dalībniekus un poētisku izstādes nosaukumu 1

Cilvēki
2019. gada 11. decembrī 16:31 2019. gada 11. decembrī 16:31
  Pastaiga
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) dara zināmu 2020. gadā notiekošās  biennāles pirmo apstiprināto dalībnieku sarakstu. Iedvesmojoties no Māras Zālītes dzejas krājuma nosaukuma, RIBOCA2 kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas (Rebecca Lamarche-Vadel) veidotajai izstādei dots nosaukums “Viss reizē zied” (And suddenly it all blossoms), un tā notiks Rīgā no 2020. gada 16. maija līdz 11. oktobrim, Pastaiga.lv informē RIBOCA2 rīkotāji.

Pašreizējā ekoloģisko, ekonomisko un politisko pārmaiņu un juku kontekstā RIBOCA2 vēlas aktualizēt ‘valdzinājuma atjaunotni’ (re-enchantment) no dažādiem skatu punktiem ‒ gan kā ietvaru, caur kuru var mēģināt izprast tagadni, gan kā domāšanas veidu, kas palīdzētu konstruēt vēlamos nākotnes scenārijus.

Otrā biennāles izstāde, kuras nosaukums patapināts no Māras Zālītes dzejas krājuma, ar mākslas darbu starpniecību meklēs jaunu skatījumu uz priekšstatiem par to, kas ir cilvēks, un apgūs jaunus ceļus uz visdažādāko attiecību veidošanās modeļiem. Piedāvājot alternatīvas apokaliptiskiem vēstījumiem un bailēs saskatīt jaunas iespējas un briesmās dzīvotspēku, RIBOCA2 kaismīgi iestāsies pret cinismu un politisku izmisumu.

Margarita Umo. "Mirušie" (dreifējošs, mirstošs jūras zīdītājs), ("The Dead" (A drifting, dying marine mammal)), C L E A R I N G galerija, Ņujorka, 2019 (Foto: Publicitātes foto)

Biennāles izstādei iedvesma gūta Rīgas, Latvijas un Baltijas valstu vēsturē. Par spīti tam, ka kopš 13. gadsimta šis reģions piedzīvojis dažādas varas, karus un ekonomisko krīžu virkni, taču tas viss pārciests, smeļoties spēku rakstītajā un mutvārdu dzejā, zināšanās par dabas ritmiem un senos tautas dziedniecības un zintniecības noslēpumos. Izstādes nosaukumam ir dziļa saikni ar latviešu dainu tradīciju un tajā ietērpto izdzīvošanas sīkstuma mākslu.

Bridžeta Polka. "Balansējot akmeņus", ("Balancing Rocks"), Instalācija ,Vankūvera, 2019 (Foto: Bridget Polk)

Tautas četrrindes vai sešrindes runā par tām pašām tēmām, kas ir RIBOCA2 uzmanības centrā, ‒ šīszemes dzīves samezglojumiem, saiknēm, kas mūs vieno ar citām sugām, un kosmisko kalendāru.

Pievēršoties šādām pārdomām par mūsu kolektīvo un potenciālo nākotnes mantojumu, otrās biennāles izstāde vēlas veltīt uzmanību un radīt labvēlīgu vidi domu apmaiņai, kas ceļ godā balsis, žestus, ritmus un būtnes, ko valdošās kapitālisma patērētājkultūras ilgus gadus centušās apklusināt. “viss reizē zied” ir brīdis, kad pārvērtēt skatpunktus, domāt par kopīgu, visiem atvērtu atdzimšanu un iespēju celt ko jaunu, pienākot vienas pasaules galam. 

Hišams Berada. "Pazīme/pareģojums", ("Présage"). Ķīmiska ainava stikla tvertnē, 2015 (Foto: Laurent Lecat )

Visā RIBOCA2 norises laikā izstādi bagātinās lekcijas, darbnīcas, pasākumi un performances, kuru idejas dzimušas sadarbībā ar Publiskās programmas līdzkuratori Sofiju Lemosu (Sofia Lemos). 

Vismaz 85% no RIBOCA2 pārstāvētajiem darbiem būs jauni pasūtījumi, tapuši saskaņā ar ētiskas mākslas principiem un ciešā sadarbībā ar vietējiem līdzdalībniekiem un kopienām. Biennāle saved kopā māksliniekus, autorus un domātājus, atspoguļojot pinumu, kādā savijušās lokālās un globālās perspektīvas.

Miķelis Fišers. "Milžu sienāži slepkavo tūristus pie Gizas piramīdām", kokgrebums, 2017 (Foto: Publicitātes foto)

Tāpat RIBOCA paliek uzticīga savai misijai popularizēt Latvijas un kaimiņvalstu mākslas ainu, tāpēc gandrīz trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm, bet gandrīz 60% no kopējā dalībnieku skaita – no Baltijas jūras reģiona (tajā skaitā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Dānijas, Somijas un Krievijas). Mākslinieciskais dialogs tiks veidots kopā ar kolēģiem no Lielbritānijas, Francijas, Horvātijas, Beļģijas, ASV, Austrijas, Norvēģijas, Grieķijas, Meksikas, Šveices, Argentīnas un Itālijas.

Lina Lapelytė, Vaiva Grainytė, Rugilė Barzdžiukaitė. "Saule un jūra" (Marīna) , ("Sun and Sea" (Marina)). Performance, Lietuvas paviljons 58. Venēcijas Biennāle, 2019 (Foto: Laima Stasiulionytė )

RIBOCA2 ievedīs skatītājus pašos bezcerīgākajos scenārijos, lai, domājot par kopīgu nākotni, meklētu alternatīvus rīcības ceļus, domas un naratīvus. 

Pirmie izziņotie RIBOCA2 dalībnieki:
Pāvels Althamers (Pawel Althamer*, Polija (1967))
Kristaps Ancāns*, Latvija (1990)
Alekss Bačinskis-Dženkinss (Alex Baczynski-Jenkins*, Lielbritānija un Polija (1987))
Nina Baijere (Nina Beier*, Dānija (1975))
Olivers Bīrs (Oliver Beer, Lielbritānija (1985))
Hišams Berada (Hicham Berrada*, Francija un Maroka (1986))
Dora Budora (Dora Budor*, Horvātija un ASV (1984))
Egle Budvītīte (Eglė Budvytytė*, Lietuva (1981))
Valdis Celms*, Latvija (1943)
Emanuele Koča (Emanuele Coccia, Itālija (1976))
CAConrad, ASV (1966) 
Lorēna Dastona (Lorraine Daston, ASV (1951))
Edīte Dekinta (Edith Dekyndt*, Beļģija (1960))
Vensjāns Deprē (Vinciane Despret, Beļģija (1959))
Ērika Eifela (Erika Eiffel*, ASV (1972))
Vija Eniņa*, Latvija (1941)
Miķelis Fišers*, Latvija (1970)
Heincs Franks (Heinz Frank*, Austrija (1939))
Monika Galjāno (Monica Gagliano, Austrālija)
Sipriens Gajārs (Cyprien Gaillard*, Francija (1980))
Bendiks Jiske (Bendik Giske*, Norvēģija (1982))
Honkasalo, Niemi, Virtanena* (Felicia Honkasalo (1986), Akuliina Niemi (1987), Sinna Virtanen (1987)), Somija)
Katrīna Horneka (Katrin Hornek*, Austrija (1983))
Pjērs Uigs (Pierre Huyghe), Francija (1962))
Margarita Umo, (Marguerite Humeau, Francija (1986))
IevaKrish*,  (Krišjānis Sants (1989), Ieva Gaurilčikaitė (1992)), Lietuva un Latvija
Mihails Karikis (Mikhail Karikis, Grieķija (1975))
Agnese Krivade*, Latvija (1981)
Lina Lapelīte (Lina Lapelytė*, Lietuva (1984))
Hanna Liparda (Hanne Lippard*, Norvēģija (1984))
Anna Lovenhaupta Tsinga, (Anna Lowenhaupt Tsing, ASV (1952))
Mihails Maksimovs (Mikhail Maksimov*, Krievija (1974))
Mareunrol’s*, (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa (1982), Rolands Pēterkops (1982)), Latvija
Berenise Olmedo (Berenice Olmedo*, Meksika (1987))
Dominika Olšovija (Dominika Olszowy*, Polija (1988))
Sāra Ortmaijere (Sarah Ortmeyer*, Vācija(1980))
Filips Petits, (Philippe Petit, Francija (1949))
Bridžita Polka (Bridget Polk*, ASV (1960))
Pauls B. Presiado (Paul B. Preciado, Spānija (1970))
Tobiass Rīzs, (Tobias Rees, Vācija un ASV (1973))
Ugo Rondinone (Ugo Rondinone, Šveice (1964))
Jānuss Samma (Jaanus Samma*, Igaunija (1982))
Tomass Saraseno (Tomás Saraceno*, Argentīna un Itālija (1973))
Boaventura de Souza Santosa, (Boaventura de Sousa Santos, Portugāle (1940))
Ešlija Hanss Šeirla (Ashley Hans Scheirl*, Austrija (1956))
Augusts Serapins (Augustas Serapinas*, Lietuva (1990))
Marina Simakova, (Institute of the Cosmos, Kosmosa institūts, Krievija (1985))
Timurs Sičiņs (Timur Si-Qin*, Vācija (1984))
Nikolajs Smirnovs (Nikolay Smirnov*, Krievija (1982))
Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova*, Lietuva (1993))
Daina Taimiņa*, Latvija (1954)
Antons Vidokle, (Anton Vidokle, Institute of the Cosmos, Kosmosa institūts, Krievija un ASV (1965))
Arsenijs Žiļajevs (Arseny Zhilyaev, Kosmosa institūts, Krievija (1984))

(*) simbols apzīmē jauna mākslas darba pasūtījumu

Valdis Celms. "Kinētisks gaismas objekts ‘Balons’", Latvijas Mākslinieku savienības kolekcija ,1978 (Foto: Publicitātes)

Rebeka Lamarša-Vadela (Rebecca Lamarche-Vadel)

Mākslas pasaulē Rebeka Lamarša-Vadela daudzkārt ir atzīta par vienu no drosmīgākajām un iedvesmojošākajām jaunās paaudzes kuratorēm. Pastiprinātu starptautisko uzmanību viņas profesionālā darbība ir izpelnījusies pēc veiksmīgu izstāžu virknes laikmetīgās mākslas centrā Palais de Tokyo Parīzē, kur viņa strādāja no 2012. gada līdz 2019. gada pavasarim. Rebeka bijusi kuratore personālizstādēm tādiem māksliniekiem kā: Margarita Umo (Marguerite Humeau), Eds Atkins (Ed Atkins), Dāvids Duārs (David Douard), Elēna Martena (Helen Marten), Fransuā Kurlē (François Curlet) un Džons Rafmans (Jon Rafman).

Tomass Saraseno. "Gaisā no Olimpiabergas" ("On air from Olympiaberg"), Aerocene Festivāls, Minhene, 2019 (Foto: Tomass Saraseno studija )

Kuratore regulāri sadarbojas arī ar citām mākslas institūcijām: viņa ir bijusi Versaļas pils muzeja asociētā kuratore (2017), kuratora padomniece 11. Bamako biennālei Mali (2017-2018), Ņujorkas laikmetīgās mākslas centrā MoMA PS1 veidojusi projektus Truce (2013) un Bright Intervals (2014), bet Stedelijk muzejam Amsterdamā – izstādi Landscape (2013). 
2019. gadā Rebeka Lamarša-Vadela kā vieskuratore veidoja Parīzes mākslas meses FIAC īpašos projektus.

Saistītās ziņas

Provokatīvais mākslinieks Kristians Brekte jau zina, kāds būs viņa kapa piemineklis 16
Ella. Iepriekš jau redzēta seja* jeb - mūsējā Ņujorkā: māksliniece Ella Krugļanska
Māksliniekus dvīņubrāļus Juri un Andreju Ģērmaņus nav atšķīrušas pat pašu likumīgās sievas 4

Vēl portālā

TEKSTA TIEŠRAIDE. Viss aktuālais par Covid-19 56
Covid-19 infekcija apstiprināta vēl 22 Latvijas iedzīvotājiem
Mikrobiologs dara tā... Pirmās piecas lietas, kas jāizdara, ieejot mājās no ielas 2
Pievienot komentāru

«Переборщила с пластикой!»: поклонники в шоке от фото Вайкуле, которым поделилась Пугачева

«Мы попрощались с родителями»: врач из больницы, которую посетил Путин, рассказала о происходящем там сейчас