foto: PHILIPPE WOJAZER-POOL/SIPA
Viņš mākslā svinēja dzīvi kaislīgi, spontāni un krāšņi: Parīzē apskatāma Huana Miro retrospekcija
Francijas prezidents Emanuels Makrons ar sievu Brižitu Makronu un Spānijas karalis Felipe VI ar sievu karalieni Letīciju apmeklē Huana Miro (1893-1983) retrospekciju Grand Palais Parīzē.
Dzīvesstils
2018. gada 27. decembris, 07:02

Viņš mākslā svinēja dzīvi kaislīgi, spontāni un krāšņi: Parīzē apskatāma Huana Miro retrospekcija

Una Meistere

Pastaiga

Nav daudzi, kas mākslā spējuši dzīvi svinēt tik krāšņi kā kataloņu mākslinieks Huans Miro (1893 – 1983), – tik kaislīgi, spontāni un brīžiem lielākai daļai pieaugušo jau sen aizmirstā bērnišķīgā degsmē.

Miro poētiski elektrizēto rokrakstu, kura neiztrūkstoši elementi ir mēness, zvaigznes, komētas, kukaiņi, putni, sievietes un acis, ir neiespējami sajaukt ar kādu citu.

Kā reiz izteicies par vienu no izcilākajiem sirreālisma glezniecības pārstāvjiem dēvētais un modernisma ikonu parādes galvgalī ierindotais mākslinieks: “Nozīme ir nevis pašam darbam, bet gara ceļam caur jūsu dzīvi. Tas nav par to, ko jūs esat izdarījis, bet par to, ko tas ļaus ieraudzīt un izdarīt citiem – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.” 

Mākslinieka retrospekcija Grand Palais Parīzē 150 darbu veidolā izseko Miro tehniskajai un stilistiskajai evolūcijai, vienlaikus uzskatāmi demonstrējot, cik nozīmīga māksliniekam bijusi viņa izcelsme un katalāniešu saknes.

Miro ir dzimis Barselonā, taču lielāko daļu savas dzīves pavadījis Maljorkā. Tā ir gan viņa mātes, gan vecvecāku un vēlāk arī sievas dzimtā vieta.

Ja Parīzi, kur Miro pavadīja diezgan ilgu savas dzīves posmu, draudzēdamies ar Pikaso, Andrē Bretonu, Hemingveju un kļūdams par neatņemamu tā laika māksliniecisko aprindu daļu, viņš dēvēja par “garīgo mutuli”, Maljorka bija vieta, kur lauku mierā viņš varēja kaislīgi nodoties darbam. Tā kļuva par viņa patvērumu arī Otrā pasaules kara laikā, un 1954. gadā – būdams jau starptautiski atzīts, bet Franko režīma atklāti neieredzēts, viņš izlēma turp pārcelties pavisam.

Miro parasti strādāja pie vairākiem darbiem vienlaikus un viņam bija svarīgi, lai tie atrastos turpat tuvumā. Tas viņam bija kā sava veida stimuls - “jo vairāk es strādāju, jo vairāk es gribu strādāt.”

Un strādāja viņš kaislīgi – nepaguris un eksperimentējot ar visdažādākajiem medijiem – glezniecību, skulptūru, zīmējumiem, uzdrukām, kostīmiem, līdz pat 90 gadu vecumam.

3 Avenue du Général Eisenhower
75008 Parīze
grandpalais.fr
Līdz 4. februārim

Vēl Parīzē apskatāms

*Madagaskaras māksla, Musee du Quai Branly, līdz 1. janvārim;
*Pikaso. Zils un rozā, Orsē muzejs, līdz 6. janvārim;
*Pikaso meistardarbi, Pikaso muzejs, līdz 13. janvārim;
*Īvs Senlorāns. Austrumu sapņi; Iva Senlorāna muzejs, līdz 27. janvārim;
*Žans-Mišels Baskjā (1960 – 1988), Fondation Louis Vuitton, līdz 14. janvārim;
*Tadao Ando, Pompidū centrs, līdz 31. decembrim