Spēles ar savu komforta zonu. Jaunā stilista Packēviča 5 zelta likumi
Rūdolfs Aleksandrs Packēvičs ir tikai 21 gadu vecs, taču jau aktīvi darbojas Latvijas modes vidē kā modes iepircējs un stilists. Tieši Rūdolfs attīstīja un realizēja ideju par pirmo latviešu modes un dizaina pop-up konceptveikalu ārpus Latvijas. Sadarbojoties ar konceptveikalu Paviljons Vācijā, Berlīnē pagājušajā vasarā tapa veikals Po Berlin.
Lai piesaistītu klientus un nodrošinātu iespējami kvalitatīvāku Po Berlin darbu, Rūdolfs devās turp un veikalu vadīja pats, iegūstot gan neatkārtojamu pieredzi, gan jaunus darījumu kontaktus un draugus. Šobrīd Rūdolfs modes iepircēja pienākumus uz brīdi atlicis, lai pievērstos modes vizuālajai komunikācijai. Šajā jomā viņu visvairāk aizrauj fotosesijas koncepta realizēšana – kā izveidot stāstu, izmantojot stilu, modeli un rekvizītus.
Taču Rūdolfa dzīve nesaistās tikai ar modi vien. Brīvo laiku viņš mēdz pavadīt, uzstājoties kā apvienības Comedy Latvia stand-up komiķis. Pavisam nesen dienaskārtībā bija solo izrāde Rave, un šobrīd notiek darbs pie jaunā materiāla veidošanas. Rūdolfs nebaidās būt viņš pats un cenšas iedrošināt nebaidīties arī citus, ar savu pozitīvo dzīves redzējumu allaž uzlabojot garastāvokli apkārtējiem.
Jaunais mākslinieks iedvesmu rod galvenokārt literatūrā par mākslu un modi, kas ļauj izprast to aizsākumu un attīstību. Tāpēc Rūdolfs zina, ka šobrīd modē, mākslā un kultūrā notiekošais nav nekas jauns – tikai vizuāli baudāmu kontrastu kokteilis. Viņu iedvesmo jaunie un spilgtie modes mākslinieki Demna Gvasalija no modes nama Balenciaga un Dž. V. Andersons, Rafs Simons, no pašmāju dizaineriem – Arita Varžinska un Keta Gūtmane. Zināšanas Rūdolfs apgūst un papildina pašmācības ceļā, lasot, strādājot ar dažādiem dizaineriem un fotogrāfiem. Viņaprāt, galvenais ir nebaidīties riskēt un sākt darīt. Un vēl – mūzika austiņās, lai kurp arī dotos, tāpat kā mūzika dušā, ir obligāta.
Rūdolfa Aleksandra Packēviča zelta likumi
1. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Ja sevi attīsti, tas ir diezgan organisks process virzībā uz pārmaiņām, savukārt pašattīstība parūpēsies par to, lai tu pastāvētu.
2. Ja ir problēma, ir risinājums, ja nav risinājuma, nav arī problēmas. Bieži vien vairāk domāju par pašu problēmu, nevis risinājumu, un tad, ja uz dzīvi paskatās ar vieglāku skatu, bieži vien izrādās, ka risinājums ir tepat blakus.
3. Nepazīstamo padari pazīstamu! Manuprāt, dzīves visinteresantākā daļa ir spēles ar savu komforta zonu. Visvairāk to varu attiecināt uz ceļošanu – aizbraukt, iegūt jaunus iespaidus, draugus – un tad braukt turp atkal, līdz jūties šai vietai kaut nedaudz piederīgs, un tā ar visu pasauli. Līdz mūža galā tava komforta zona aptvers visu pasauli un varēsi droši teikt: “Man pieder pasaule!”
4. Ja nebaidies no saviem sapņiem, tad tas ir plāns nākamajai dienai. To man reiz pateica mamma. Viņa piebilda: “Ja ideja ir atnākusi pie tevis, tas nozīmē, ka tev jau ir resursi to īstenot.” Mēģinu to iegaumēt un ievērot. Sajūtu līmenī tas ir ļoti interesanti – interese, ziņkāre, darbs un bailes ir vienuviet.
5. Akceptēt vai nepievērst uzmanību. Vairāk skatīties uz to, kas patīk, nevis kritizēt kaut ko, kas nepatīk. Runāt tikai nolieguma formā kaut vai 10 minūtes – tas ļoti nogurdina!
