Pierādīta fluora kaitīga ietekme
Hārvardas Sabiedriskās veselības skolas un Ķīnas Universitātes zinātnieki veikuši sensacionālu atklājumu, secinot, ka fluors pazemina bērnu intelektu.
Dzeramajam ūdenim pievienotais fluors ir inde augoša bērna smadzenēm, un jo lielākās devās bērns to saņem, jo zemāks ir viņa intelekta koeficients (IQ), tā secināts pirmajā pierādījumu apkopojumā. Pētījums demonstrē, ka reģionos ar lielāku fluora daudzumu dzeramajā ūdenī bērniem ir ievērojami zemāki IQ rezultāti nekā tiem, kas dzīvo reģionos, kur fluora ūdenī nav tik daudz. Ķīniešu bērni saņem fluoru daudz lielākās devās nekā bērni Eiropā un ASV. 2008. gadā Ķīnas Veselības ministrija ziņoja, ka fluoroze vai fluora pārdozēšana, kas izraisa zobu plankumainību, ir izplatīta 28 valsts provincēs, kuras apdzīvo 92 miljoni iedzīvotāju. Tomēr jaunākais pētījums liecina, ka nelielas pārmaiņas smadzenēs var konstatēt pat tad, ja ūdenī ir daudz zemāks fluora līmenis. Hārvardas pētnieki norādīja, ka arī citi neirotoksīni, piemēram, svins un dzīvsudrabs, var kaitēt prāta spējām.
Fluors ietekmē hipokampu – smadzeņu daļu, kas ir saistīta ar mācīšanos un atmiņu. Hārvardas pētījumā gūtie atklājumi sakrīt ar nesen izskanējušo ASV Veselības un sabiedrisko pakalpojumu departamenta (DHHS) paziņojumu, ka nepieciešams vismaz uz pusi samazināt pieļaujamo fluora daudzumu ūdenī. Tas nozīmē pilnīgu viedokļa maiņu, jo līdz šim tika uzskatīts, ka fluors dzeramajā ūdenī šādā koncentrācijā ir ne tikai drošs, bet arī ļoti derīgs, jo veic kariesa profilaksi. Hārvardas pētījums brīdina, ka pat labās fluora īpašības, kas palīdz novērst zobu kariesu, nav pilnībā dokumentētas. Tas mudina organizācijas, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju, kas ilgu laiku koncentrējušas uzmanību uz fluora tā sauktajām pozitīvajām īpašībām, apdomāt, ka tas var būt arī veselībai bīstams.
Starp citu, Latvijā par fluora kaitīgo ietekmi runā tikai atsevišķi dabas draugi un ekobiznesa pārstāvji. Vairāki zobārsti joprojām norāda uz nepieciešamību ar fluoru bagātināt dzeramo ūdeni un sāli, minot, ka nevienā Latvijas reģionā dzeramajā ūdenī fluora nav pietiekami (par pietiekamu tiek uzskatīts 0,7–1,7 mg/l). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā var atrast informāciju par fluorīdjonu daudzumu Daugavā un Mazajā Baltezerā – 2010. gada pārskatā par ūdens kvalitāti minēti attiecīgi 0,36 un 0,26 mg/l.
