Vientulība ir tikpat kaitīga kā smēķēšana vai alkoholisms

Daudzi ārsti apgalvo, ka lielāko daļu slimību visbiežāk izraisa stress – ne tik daudz uztraukšanās par pārejošiem dzīves notikumiem, piemēram, finansiālu labklājību vai romantiskām attiecībām, bet gan tas, kā mēs uztveram savu vietu pasaulē. Ir ļoti daudz pētījumu, kas atklāj, ka stresa pamatcēlonis un tātad arī slimību iemesls ir vienatne un izolācija, un viskaitīgākā no visām ir tendence nostatīt sevi pret citiem, tā teikt – viens pret visiem, visi pret vienu.

Attieksme “katrs par sevi”, kas ir tik populāra Rietumu sabiedrībās, īpaši ASV, var izrādīties cilvēkam un viņa sirdij sevišķi bīstama. Daudzi pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas ir ciniski, pārņemti ar sevi un naidīgi noskaņoti pret apkārtējo pasauli, iespēja nomirt ar sirdstrieku ir lielāka. Sirds slimību eksperts Dīns Ornišs ir atklājis neparastu statistisku sakarību: par galvenajiem sirds slimību riska faktoriem uzskatītie – smēķēšana, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids un taukiem bagāts ēdiens – ir pamatā tikai pusei no visām sirdskaitēm. Katrs no tā sauktajiem dzīvesveida faktoriem, kas saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas salimšanām, mazāk ietekmē iespēju piedzīvot sirdstrieku nekā nošķirtība un izolācija no citiem cilvēkiem, mūsu pašu jūtām un sajūtām un neticības augstākam spēkam. No šāda viedokļa sirds slimības var uzskatīt vienkārši par emocionālas atsvešināšanās kaiti. Veselīgiem pieaugušajiem ar spēcīgu sociālā atbalsta tīklu ir zemāks holesterīna līmenis asinīs un labāk darbojas imūnsistēma nekā tiem, kam nav pieejams emocionāls atbalsts.

Kāds nesen Kolumbijas universitātē veikts pētījums, kurā piedalījās 655 insulta pacienti, atklāja, ka sociāli izolētajiem bija divreiz lielāka iespēja piecu gadu laikā piedzīvot vēl vienu insultu, salīdzinot ar tiem, kuriem bija stipras sociālās saites. Izolācija un vientulība bija vislielākais riska faktors, nozīmīgāks par sirds asinsvadu saslimšanu vai mazkustību. Sociālās izolētības iespaids uz veselību ir pielīdzināms smēķēšanai, augstam asinsspiedienam un ļoti lielam liekajam svaram

Brigama Janga universitātes pētnieku komandu tik ļoti ieinteresēja šī statistika, ka viņi apkopoja 148 citu pētījumu datus un salīdzināja informāciju par cilvēku saziņu ar viņu veselības stāvokli septiņus gadu laikā. Vienīgais secinājums – jebkādas attiecības, labas vai sliktas, par 50% uzlabo iespēju pagarināt dzīvi. Runājot par veselīgu attiecību pozitīvo ietekmi, efekts varētu būt vēl iespaidīgāks, jo zinātnieki neanalizēja attiecību kvalitāti. “Dati vienkārši parādīja, vai dalībnieki ir integrēti kādā sociālā tīklā,” stāsta vadošā pētniece Džuliana Holta-Lansteda. “Tas nozīmē, ka tie ietver gan negatīvo, gan pozitīvo attiecību ietekmi.”Pārāk izteikta individualitāte un apsēstība pašam ar sevi ir ļoti slikta veselībai. Ir pat pētījumi, kas liecina – jo vairāk parastās sarunās tiek lietoti vārdi “es” un “mans”, jo lielāka iespēja nomirt ar sirdskaiti.

Labākās zāles – aktīva sociālā dzīve

Sociālās saites mūs spēj pasargāt pat visgrūtākajos laikos. Kādā pētījumā, kurā piedalījās amerikāņi ar viszemāko ienākumu līmeni, atklāja, ka viņi nemaz necieta no depresijas par grūtajiem finanšu apstākļiem, ja vien regulāri apmeklēja baznīcu un izjuta draudzes atbalstu. Pat tiem, kuriem ik dienu nācās cīnīties par izdzīvošanu, klājās labāk, ja viņiem tas nebija jādara vieniem pašiem. Citi pētījumi liecina ka ciešas attiecības palīdz pārvarēt bezdarba stresu, kas rodas, ja, slēdzot kādu uzņēmumu, jāzaudē darbs. Patiesībā tuvas attiecības ģimenē un stiprs apkārtējo atbalsts, ja cilvēks to saņem kopš bērnības, ir viens no vislabākajiem profilakses līdzekļiem sirds un citām slimībām visa mūža laikā.  Ekseteras universitātes sociālie psihologi pierādījuši, ka vienas no labākajām pieejamajām zālēm ir līdzdalība un piederība dažādām grupām. Viņu revolucionārais pētījums liecina, ka vissvarīgākais labas veselības nosacījums – svarīgāks pat par uzturu un fiziskām aktivitātēm – ir grupu skaits, kam jūs piederat, īpaši, ja tajās ir labas, ciešas attiecības. Jo vairāk dažādām brīvprātīgajām sociālajām vai reliģiskajām grupām piederat, jo mazāki ir draudi priekšlaikus nomirt no dažādām slimībām.  Lai cik neticami tas izklausītos, ja ir aktīva sociālā dzīve, mazinās pat infekciju saķeršanas risks, turpretim sociālā izolētība paaugstina iespējas saslimt ar dažādām infekcijām. Nepieciešamība šķērsot mūsu individuālās robežas un kļūt par daļu no grupas ir tik svarīga un cilvēkam nepieciešama, ka ir gandrīz vai dzīvības un nāves jautājums. Tas ir daudz svarīgāk par veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm; tas pasargā no ļaunākajiem toksīniem un pret briesmīgākajām dzīves likstām. Saites, ko izveidojam grupā, ir būtiskas, jo ļauj mums sajust vispatiesāko esības veidu: piederību un izjūtu, ka esam daļa no kaut kā lielāka.