Ziema un slidenā laika traumas: kā palīdzēt sev un citiem?

Ziemas sezonā svarīgi atkārtot pirmās palīdzības pamatus, kā arī - lai mājas aptieciņā pa rokai atrastos vajadzīgie medikamenti. “Tie ir dažādi gēli ar pretsāpju un pretiekaisuma iedarbību, arī sportistu iecienītie tā sauktie “zirgu balzami”,” iesaka EUROAPTIEKAS farmaceite Daina Bulmeistere. Farmaceite atgādina, ka jutīgas ādas īpašniekiem jāpievērš uzmanība līdzekļa sastāvam – vai tas nesatur kairinošus ekstraktus. Aptieciņā vajadzētu būt arī elastīgajām saitēm, kas palīdzēs nofiksēt traumēto vietu, tāpat arī dažādu izmēru plāksteriem. Ja sāpes ir neciešamas, noderēs arī pretsāpju tabletes, kas mazina iekaisumu un pietūkumu.

Ja pēc kritiena jūtamas asas sāpes, pirmām kārtām jāsaprot, kāds ir to cēlonis. Ja sāp locītavas apvidū, tas var būt izmežģījums vai saišu sastiepums, ja ne – tas, iespējams, ir tikai sasitums. Ja savainoto kāju vai roku vispār nav iespējams pakustināt, tas var būt lūzums.

Sasitums

Sasisto vietu nav ieteicams berzēt vai spaidīt. Vislabāk to atvēsināt, uzliekot sniegu vai ledu (ieliekot to polietilēna maisiņā – nevis pa tiešo pie kailas miesas, bet caur drēbēm). Aukstā komprese pie ķermeņa ir jātur apmēram 20-30 minūtes, šajā laikā cenšoties pēc iespējas mazāk kustēties. Sasisto vietu var nofiksēt ar šalli, lakatu vai līdzīgu priekšmetu.

Īpaši nepatīkams ir apakšstilba sasitums – tā priekšējā pusē muskuļu ir ļoti maz, to klāj gandrīz tikai āda, tāpēc pat salīdzinoši neliels trieciens var būt tik sāpīgs, ka šķiet, ka ir salauzta kāja.

Taču, ja pēc sasituma cilvēks spēj piecelties un vismaz pāris soļus paiet, tas nozīmē – kauls ir vesels.

Sasistajai vietai vajag nekavējoties pielikt ledu vai sniegu, un šajā gadījumā var iztikt arī bez polietilēna maisiņa.

Krūškurvja sasitumi gadās retāk, taču tie var būt daudz bīstamāki, tāpēc ir ļoti svarīgi šādas traumas gadījumā atbilstoši rīkoties. Ja pēc sasišanās moka smeldzošas sāpes, kas nepastiprinās elpojot vai pagrozot ķermeni uz vienu un otru pusi, visticamāk, trauma nav ļoti spēcīga. Taču, ja kustoties vai pieskaroties sāpīgajai vietai, sāpes kļūst spēcīgākas, iespējams, ka lauztas ribas.

Šādā gadījumā cietušajam vajag uzmanīgi apsēsties un palūgt apkārtējiem stingri nosaitēt krūškurvi ar platu saiti vai šalli, lai ribu kauli elpojot nekustētos. Sāpošā vieta jāatvēsina ar ledu vai sniegu, un nekavējoties jāizsauc mediķi.

Izmežģījums vai saišu sastiepums

Abos šajos gadījumos pirmām kārtām svarīgi locītavu nofiksēt, pielikt ledu vai sniegu, lai mazinātu sāpes, un meklēt mediķu palīdzību.

Locītavas nostiprināšanai vislabāk noderēs elastīgās saites, kuras var iegādāties, piemēram, EUROAPTIEKĀ . Ja tā nav pieejama, izmanto lakatu, šalli vai kaut ko līdzīgu. Izmežģītu locītavu nekādā ziņā nemēģini “ārstēt” pašrocīgi.

Lūzumi

Var gadīties nokrist arī tik neveiksmīgi, ka tas beidzas ar kaula lūzumu. Ja ekstremitāti nevar pakustināt, visticamāk, tā ir lauzta. Šādā gadījumā apkārtējiem vajadzētu palīdzēt cietušajam un jāizsauc ātrā palīdzība.

Ja ir aizdomas par lūzumu, traumēto roku vai kāju vispirms vajadzētu pēc iespējas ērtāk novietot un censties nekustināt, lai tā pēc iespējas mazāk sāpētu.

Lauzto vietu vajadzētu nofiksēt, izmantojot priekšmetus, kas nu tuvumā atrodas – lietussargu, sarullētu žurnālu vai tml. Nofiksēt vajadzētu tā, lai nekustētos abas lūzumam tuvumā esošās locītavas.

Piemēram, ja lauzts liela kauls, nostiprinošajai šinai būtu jāsniedzas no ceļgala un pēdas locītavai. Ja tuvumā nav piemērota priekšmeta, ar ko nofiksēt lauzto vietu, vislabāk ieteicams traumēto kāju piestiprināt pie veselās. Sāpošajai vietai jāpieliek ledus un jāgaida mediķu ierašanās.  

Kā izvairīties no traumām

Bieži vien ziemas traumu iemesls ir vienkārši neapdomība, aizmirstot vienkāršas patiesības, tāpēc īsumā atgādinām tās. Pats galvenais - svarīgi būt uzmanīgam, izvēlēties piemērotus apavus un iemācīties pareizi krist. Īpaši uzmanīgiem jābūt senioriem un cilvēkiem ar trausliem kauliem – osteoporozi. Ja iespējams, vēlams pārvietoties bez steigas, neiet pa nenokaisītiem ceļiem, vilkt zābakus ar biezāku, neslīdošu zoli vai īpašiem protektoriem, kas nodrošina labāku saķeri. Augstpapēžu apavi slidenā laikā nebūs gudrākā izvēle.

Ja līdzsvars tomēr zaudēts, liela nozīme ir pareizai krišanai: pēc iespējas ātri saliec rokas un piespied tās pie ķermeņa, bet galvu ierauj plecos. Centies krītot neatbalstīties uz rokas, šādi var salauzt spieķakaulu. Mēģini pēc iespējas atbrīvoties, ērti savērpties un ļaut sev nokrist uz sāna.