Modes lieta: skābju un sārmu līdzsvars organismā. Kā to saglabāt?
Skābju un sārmu līdzsvara tēma kļuvusi gluži vai par modes lietu, jo to proporcija organismā būtiski ietekmē veselības stāvokli.
Mēraukla, ko izmanto, lai raksturotu skābju un sārmu attiecību organisma audos un šķidrumos, ir pH līmenis. Par neitrālu uzskata pH 7,0 – tas nav ne skābs, ne sārmains, šāds pH līmenis ir ideāls ūdenim. Skābēm un sārmiem cilvēka organismā vajadzētu būt tuvu šim līmenim – stadijā, ko sauc par skābju un sārmu homeostāzi. Ja pH pārlieku svārstās vienā vai otrā virzienā, tas var būt nāvējoši. Paturiet to prātā, kad kāds mēģina iegalvot, ka jātiecas uz sārmu, nevis skābju pārsvaru – abējādas pārmērības ir bīstamas. Organismam nepieciešama homeostāze jeb līdzsvars, gluži tāpat kā riteņbraucējam, kurš grib noturēties uz velosipēda. Plašās pH līmeņa variācijas siekalās ir atkarīgas no tā, ko ēdam. Ēdot ar miltiem un cukuru bagātīgu ēdienu, siekalās būs lielāka skābuma pakāpe (tas nozīmē, ka skaitlis būs mazāks¬), savukārt, apēdot zupu un salātus bez maizes, siekalas kļūs sārmainākas (pH skaitlis būs augstāks).
Taču organisma pH līmeni ietekmē vēl vairāki faktori.
Kustības. Fiziskas aktivitātes muskuļos rada pienskābi.
Vienmērīga ieelpa un izelpa palīdz saglabāt stabilu pH līmeni. Ieelpojot vairāk nekā izelpojot, organisma pH kļūst skābāks; izelpojot vairāk nekā ieelpojot, tas kļūst sārmaināks, jo organisms atbrīvojas no ogļskābes, ko ar elpu uzņemam ar ogļskābo gāzi.
Hiperventilācija jeb nervozā elpošana nozīmē, ka cilvēks elpo pārāk ātri, padarot organisma pH pārāk sārmainu un tādējādi radot problēmas, kādas izraisa jebkurš līdzsvara zudums (paaugstināts pH līmenis var radīt roku un kāju nejutīgumu vai tirpšanu, kā arī galvas reibšanu un ģīboni). Šādos gadījumos nereti redzēts, ka pacientam liek elpot papīra maisiņā – ieelpojot daļu skābes, kas izelpota, atpakaļ, var atjaunot pareizu skābju un sārmu līdzsvaru asinīs .
Aknas ne tikai atindē organismu, tās arī sintezē vai uzglabā vielas, kas palīdz asinīs uzturēt pareizu pH līmeni.
Ēdiens, ko ēdam, ietekmē organisma pH līmeni kopumā, sevišķi, kad tas ir sagremots, jo daži produkti organismu paskābina, bet citi padara sārmaināku.
Olbaltumvielām bagāti produkti (gaļa, zivis, pupiņas), tāpat ogļhidrāti (milti, graudaugi, cukurs) – tie visi veido skābu vidi, atstājot organismā ogļskābi, sērskābi un fosforskābi. Augļi un dārzeņi, un sāls veido sārmainu vidi, atstājot skābes apslāpējošas minerālvielas – kā kāliju, magniju, dzelzi, kalciju un nātriju.
Organisma skābju un sārmu līdzsvara zudums var saasināt daudzas slimības. Bet, tā kā šis disbalanss ir ļoti mainīgs, asins analīzes to visbiežāk neuzrāda – visu iepriekšminēto faktoru ietekmē dienas laikā pH līmeni asinīs vairākkārt nomainās. Taču ir trīs nosacījumi, kurus var ievērot, lai izvairītos no veselības problēmām. Ēdot daudz skābu vidi raisošu ēdienu – kā miltus, gaļu un cukuru – , asinīs pieaug skābuma līmenis. Lai absorbētu skābes, no kauliem un zobiem tiek izskalotas minerālvielas. Ja netiek apēsts vairāk sārmaino produktu (dārzeņu) un šīs minerālvielas netiek papildinātas, rodas problēmas ar zobu kariesu un trausli kauli.
Ja asinis ir pārāk skābas – tajās ir pārāk maz elektrolītu (kas ietver minerālvielas, kā kalciju) –, tas apgrūtina dažādas ķermeņa funkcijas, piemēram, sirdsdarbību, fermentu reakcijas, muskuļu saraušanos un nervu šūnu saziņu jeb transmisiju. Visbeidzot var piebilst, ka pH līmenis iespaido arī mūsu pašsajūtu. Jo sārmainākas ir siekalas, jo labāk jūtamies.
