"Līvi" nosaukuma konflikts saasinās: Pavītols nosauc Virgu par meli
Publiskajā telpā turpinās domstarpības par Liepājas leģendārās rokgrupas “Līvi” nosaukumu starp tās dibinātāju, mūziķi un komponistu Juri Pavītolu un joprojām aktīvi muzicējošo ģitāristu Ainaru Virgu.
Pašmāju rokgrupas "Līvi" viens no dibinātājiem Juris Pavītols paziņojis, ka nostiprinājis savā īpašumā ansambļa intelektuālo īpašumu nosaukumu "Līvi". Pavītols uzskata, līdz ar Jāņa Groduma aiziešanu viņsaulē "Līvi" ir kļuvuši par vēsturi. Uz Pavītola paziņojumu grupa "Līvi” reaģēja, sociālajā tīklā "Facebook” ievietojot Pavītolam veltītu vēstuli, norādot, ka Pavītolam nav tiesību diktēt to, kādiem jābūt "Līviem”, jo visi grupas panākumi esot tapuši bez viņa.
Atbildi publiski tagad sniedzis arī Pavītols, vispirms norādot, ka vēstuli lasīt bija sāpīgi un skumji. "Apmelojumi, murgi un to interpretācija nav mans lauciņš un vismaz līdz šim šķita, ka nebija arī jūsējais. Izrādās esmu kļūdījies, jo vēstule pagara, pilna, diemžēl, ar meliem, izdomājumiem un pieņēmumiem, un, tā pat, kā dzeja vai proza, grūti atspēkojama,” pauda Pavītols.
Pavītols uzsvēra, ka, pirmkārt, nepatiess esot fakts, ka viņš grupu bija nolēmis pamest: "Grupu 1982.g. novembrī biju spiests pamest, jo ar Kultūras ministra pavēli par jaukšanos no skatuves partijas un valdības politikā un par dziesmas “Vairogi” spēlēšanu tiku no paša dibināta ansambļa vadītāja augstā goda atlaists, dziesma “Vairogi” aizliegta, grupa aizliegta uz pusotru gadu, Pavītols pie mikrofona iet nedrīkst, Pavītola dziesmas “Kā caur tuksnesi”; “Nemirsti Muļķīt”; nespēlēt! Lieki piebilst, ka tā pat jau vēl kādu brīdi darbojās likums, ka ansambļa vadītājs nedrīkst programmā likt vairāk par divām savām kompozīcijām ar ko tas laiks arī atšķīrās, piemēram, no 80-to vidus, vai to otrās puses gadiem! Atjaunots amatā pat gadu pēc aizlieguma netiku! Izvēles nebija!”
"Diemžēl, kad biju jau prom, sapulcē pie direktores nolēma, ka nosaukums, neskatoties uz grupas dibinātāja aiziešanu, jāatstāj, jo citādi viss jāsāk atkal no sākuma!”
Tāpat viņš apšaubīja apgalvojumu, ka viņš pats nevar precīzi nosaukt grupas “īsto” sastāvu līdz brīdim, kad kolektīvā parādījās Ēriks Ķiģelis, jo dalībnieku maiņa bija ierasta lieta, sakot: "Šeit nu, zēni, jums paspruka nesmuki apgalvojumi. Kā gan es varu nezināt īsto "Līvi” sastāvu?! Ja pašiem neienāca prātā, bet ļoti gribējās zināt, varējāt arī apjautāties? Noteikti atbilde neizpaliktu!”
Viņš norādīja, ka "Līvi” sastāvs mainījās vispirms ārēju apstākļu dēļ, skaidrojot: “Es nokļuvu avārijā un ilgi biju spiests ārstēties, T.Marhilēvičam spēlēt estrādes mūziku aizliedza Mūzikas skola un pēc brīža arī iesauca padomju okupācijas armijā, R.Gabaliņam jāuztur ģimene, bet mums nabagu algu maksāja tikai ansambļa (lasi- pulciņa) vadītājam, V. Zakovics devās līdz sievai Ilzei, kas iestājās Mākslas Akadēmijā, V.Skujiņš devās veidot Credo. Arī Ē.Ķiģelis neparādījās, kā rakstāt! Tas jums tāds neveikls izmetiens iznācis. 1976.gadā pēc pārrunām ar Ingu Ēriku uzaicināju kādu mēnesi vai divus vēlāk, kad pēc garās slimošanas pat vēl nevesels tiku pieņemts Metalurgu Kultūras pilī, kā sava ansambļa "Līvi” vadītājs.”
Tāpat patiess neesot apgalvojums, ka "no grupas vēstures nav iespējams izdzēst arī faktu, ka no 2017. gada līdz 2024. gada janvārim grupas sastāvs nav mainījies un šis ir ilgākais periods visā grupas vēsturē bez dalībnieku maiņas."
Uz vārdiem, ka tikai pēc viņa aiziešanas tā laika grupas biedriem beidzot radās iespēja iekļaut repertuārā muzikālo materiālu, kuru viņš nekad nebūtu akceptējis, Pavītols reaģēja ar jautājumu: vai ziniet, kas ir apmelošana? "Izlasiet šos savus divus teikumus vēlreiz un iegaumējiet – tā ir apmelošana! Tā vairs nav “doma, vai apsvērumi”. Tie jau ir prasti meli! Izdomājumi un vēlēšanās, kas absolūti nesaistās īstenībā un savā absurdumā ir tik nesmuki, ka prasās pēc jurista verdikta! Interesanti, kurš gan no jums ir bijis, nu, vai kaut aizdurvē, lai par ko tādu kaut iepīkstētos?!”
Uz to viņš atkārtoti apgalvoja, ka viņa aiziešana bija padomju Kultūras ministra piespiesta. "Ja sakāt, ka tā bija loģiska, tad komunistiskā ideoloģija jums tuvāka par šodienas politisko sistēmu un tas vismaz no mana skatu punkta jau ir nožēlojami, kaut nu jau vairs arī neizbrīna! Bet muzikālo materiālu grupā, atļaušos jums pačukstēt, nevis bremzēju, tieši otrādi – atbalstīju, cik vien tas bija iespējams! Man pat būtu interesanti uzzināt, kuru muzikālo materiālu es neesmu atbalstījis?! Kur jūs rāvāt šādu informāciju? Vai Getliņos?!?”
"Nesaskaņas grupā bija. Izrādījās, ka to vaininieks tomēr bija Ēriks Ķiģelis. Atkārtoju, ka ne velti 1,5 gadus pēc manas aiziešanas grupu pameta Igo, Modris Šterns un Vilnis Krieviņš. Atkārtošu vēlreiz – pameta vienlaicīgi! Nav arī noslēpums, ka tavas rakstura iezīmes bieži traucēja tev sadzīvot ar citām radošām personībām grupas sastāvā, kuri vēlējās un spēja radīt dziesmas, kas jau vairākām paaudzēm kļuvušas par sirdsmīļām,” uzrunājot Virgu, rakstīja Pavītols.
"Biju ansambļa "Līvi" ne tikai dibinātājs, bet arī vadītājs, tāpēc kaut kāda/ kādas attiecīgas darbības ar padomju sistēmas administratīvām lietām no manas puses, protams, arī bija. Loģiski! Taču ne jau par mūziku!” izteicās Pavītols.
"Varētu jau vēl pastāstīt gan par jūsu dižuma māniju, gan narcismu, gan slēpto mobingu, gan ezopeisko teicienu (piemēram- nezāles neiznīkst) attiecināšanu uz sevi utt. Sāku no tās jūsu šļuru vēstules pagurt. Nezinu arī, vai zem vēstules parakstījās, piemēram, Guntars Mucenieks ar savu dēlu, kurš tajos laikos pat dzimis nebija, tomēr bez Ainara piekrišanas nez vai vēstule rastu dienas gaismu! Tas tak ir skaidrs?! Tāpēc varu teikt galveno – tu, Ainar, esi labs mūziķis, tev ir ļoti labi, pat superīgi šlāgerroka darbi, nezinu gan, vai jūsu koncertos joprojām galvenās dziesmas ir vēl no mana laika repertuāra, taču viena nelaime: ja jau ļāvi šādu vēstuli publiskot, tad- lai cik man to nepatīkami teikt, ka tu, Ainar Virga, esi melis!"
"Visādi citādi veiksmi visā un gaidām Patentu Valdes galīgo lēmumu! Pašreiz jūs neesat "Līvi”,” savu vēstuli noslēdza Virga.
"Līvi" un Liepājas Simfoniskais orķestris pieskandina "Arēnu Rīga"
