“Diemžēl jaunās paaudzes vairs nezina krievu valodu” Jānis Jurkāns Kremļa medijā kritizē latviešu jaunatni
“Latvija vienmēr sajutīs Krievijas tuvumu, kamēr pašreizējā Latvijas politiķu paaudze neapzinās, kādu lomu Krievija spēlējusi [Latvijas] valsts neatkarības atgūšanā,” šos vārdus Krievijas propagandas medijam “Izvestija” ir teicis neviens cits kā Latvijas bijušais Ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Kremļa propagandas resurss īsu interviju ar Jurkānu publiskojis 28. novembrī. Tās apjomu gan “lieliski” kompensē bijušā Latvijas valstsvīra “krāšņie” citāti, kuros kaunināti Latvijas jaunieši par krievu valodas nezināšanu.
Krievu valodai esot “liela vērtība”
Saskaņā ar “Izvestija” publicēto, Jurkāns paudis, ka “Latvijas krievvalodīgā sabiedrība devusi nozīmīgu ieguldījumu cīņā par valsts pašnoteikšanās tiesībām. Vienlaikus, kā piebilda bijušais ārlietu ministrs, “mūsdienu Rīga ar savu pasivitāti maz atgādina 1990. gadu paaudzes tieksmi pēc neatkarības, jo Latvija atrodas ciešā, arī finansiālā, atkarībā no Eiropas Savienības (ES) vadības. Tāpēc jebkurš vietējo varas iestāžu lēmums ir jāsaskaņo ar augstākstāvošām amatpersonām.”
Šis ir klasisks Kremļa naratīvs par to, ka Latvija, iestājoties ES, būtībā ir nonākusi “tādā pašā okupācijā kā PSRS”.
“Diemžēl ir izaugusi viena, pat divas paaudzes, kuras nezina krievu valodu. Principā šie cilvēki ir apdalīti. Viņi nesaprot, un viņu vecāki un sabiedrība nesaprot, ka krievu valodai ir ļoti liela tirgus vērtība,” Jurkānu citē Kremļa medijs.
Jāatgādina, ka šis nebūt nav pirmais incidents, kurā bijušais Latvijas Ārlietu ministrs nievājoši izsakās par valsti un sadarbojas ar Kremļa propagandas medijiem.
No nesenāk notikušajiem atmiņā droši vien vislabāk saglabājusies intervija ar Kremļa mediju “Russia Today” (tagad RT), kuras attālinātai veikšanai Jurkānam studiju 2019. gadā izīrēja LTV. Summu, kura par to samaksāta LTV tā arī neatklāja, apgalvojot, ka tas ir komercnoslēpums.
Pirms tam Jurkāns atkārtoti, tostarp medijam “Izvestija” ir kritizējis Latvijas komunikāciju un attieksmi pret Krieviju vēl pirms Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Vēl 2023. gada intervijā “Latvijas Radio” Jurkāns pauda, ka netic Ukrainas uzvarai karā, jo “nevarot uzvarēt valsti, kurai ir kodolieroči”. Šī retorika viens pret viens sakrīt ar Krievijas viedokļa līderu un odiozo valstsvīru teikto.
Telefonsarunā ar Jauns.lv Jurkāns šodien atzina, ka ir vēlreiz runājis ar “Izvestija” – sankcionētu Kremļa mediju –, taču teica, ka interviju nav lasījis un solīja sniegt rakstisku komentāru pēc tās izlasīšanas.
Jāpiebilst, ka aptuveni pirms pusgada intervijai tepat Rīgā ar “Izvestija” piekrita Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Jauns.lv viņš neatklāja intervētāju, vien piebilstot, ka “pazīstamiem žurnālistiem apliecības neprasa”.
Īsi pēc tam parlamentāriete Ramona Petraviča uz “Izvestija” publikāciju, kurā viņa it kā intervēta reaģēja ar noliegumu, sakot, ka šāda intervija nekad nav notikusi.
