Kam jāpievērš pastiprināta uzmanība pirms un pēc antibiotiku lietošanas?

Kas ir antibiotikas?

Vārds antibiotika (no grieķu valodas anti - pret, bios - dzīvība) tiek lietots, lai apzīmētu vielas vai to maisījumus, kas nogalina baktērijas vai aptur to augšanu. Antibiotikas ir ķīmiski savienojumi, kas nomāc nelabvēlīgo mikroorganismu attīstību mūsu ķermenī, un ārsti tās izraksta tikai infekciju slimību gadījumos vai reizēs, kad asinsritē nonākuši kādi mikroorganismi.

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, lietojot antibiotikas?

Mēs bieži neuztveram antibiotiku lietošanu nopietni un pieļaujam dažādas kļūdas, kas samazina zāļu efektivitāti vai, gluži otrādi, rada lielāku ļaunumu nekā labumu:

*    antibiotikas tiek lietotas no „vecajiem krājumiem” vai no paziņām aizņemtas zāles, nekonsultējoties ar ārstu;

*    antibiotikas tiek lietotas kombinācijā ar citām zālēm, par kurām nav informēts ārsts;

*    netiek ievērots noteiktais medikamentu lietošanas biežums un daudzums;

*    netiek uzdzerts „pareizais” šķidrums – kafija piens uz un dažādas sulas var panākt nevēlamu mijiedarbību. Vislabāk zālēm uzdzert glāzi tīra ūdens istabas temperatūrā;

*    netiek ievērots antibiotiku kursa ilgums – pārtrauc lietot, tiklīdz pacients jūtas labāk;

*    tiek lietotas bez vajadzības – pie vīrusu infekcijām.

Kādas ir populārākās blaknes, lietojot antibiotikas?

Biežāk sastopamā blakne ir gremošanas traucējumi - slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, samazināta ēstgriba. Lai izvairītos no gremošanas traucējumiem, ieteicams dienā izdzert no 2 līdz 3 litriem sārmaina minerālūdens. Noteikti jālieto probiotikas (labās baktērijas) 2 stundas pēc antibiotiku lietošanas.

Retāk sastopamas blakus parādības ir ādas jutība pret saules stariem, ādas pigmentācija, aknu bojājumu risks (slikta ēstgriba, svīšana, izteikts vājums, nepatīkama sajūta labajā paribē), nieru darbības traucējumi, alerģijas risks (nieze, izsitumi, iespējams pat anafilaktiskais šoks), dzirdes bojājumu risks (reiboņi, džinkstēšana ausīs, spiediena sajūta ausīs), ietekme un centrālo nervu sistēmu (pacientiem ar miega traucējumiem, trīci, krampjiem ir lielāks risks, ka veselības stāvoklis var pasliktināties). Šo simptomu gadījumā noteikti jāsazinās ar ārstu.

Antibiotiku lietošanā īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu un hipertensijas slimniekiem.

Kā pareizi lietot antibiotikas?

Lietojot jebkāda veida medikamentus, ir ļoti būtiski precīzi ievērot lietošanas pamācībā norādītās instrukcijas. Sākot jauna medikamenta lietošanu, pirmām kārtām rūpīgi jāizlasa lietošanas instrukcija. UJzmanība jāpievērš laikam, kad medikaments jālieto - no rīta, vakarā, pusdienas laikā, pirms vai pēc ēšanas, kā arī tam, kādās devās un cik ilgi medikaments jālieto. Medikamentu lietošana pirms ēšanas nozīmē, ka zāles jādzer vismaz 30 minūtes pirms maltītes, kas ir īpaši svarīgi, piemēram, zālēm kuņģa problēmām, lai pasargātu kuņģa gļotādu. Savukārt lietot medikamentus pēc ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto 30 minūtes pēc maltītes.

Antibiotikas ieteicams lietot, pacientam atrodoties stāvus pozā, jo pretējā gadījumā medikaments var aizkavēties barības vadā, kā dēļ samazināsies antibiotiku uzsūkšanās, un var tikt kairināts kuņģis. Antibiotikām noteikti jāuzdzer pilna glāze vārīta ūdens, ja ārsts nav ieteicis rīkoties citādi.

Svarīgi ir ievērot arī laika intervālus, kādā jālieto antibiotikas:

1x dienā – ik pēc 24 stundām

2x dienā – ik pēc 12 stundām

3x dienā – ik pēc 8 stundām

4x dienā – ik pēc 6 stundām

Antibiotiku devu nosaka ārsts, jo tā ir atkarīga no infekcijas smaguma pakāpes, pacienta vecuma un svara. No slimības klīniskās ainas un ierosinātāja ir atkarīgs, cik ilgi antibiotikas būs jālieto. Vieglākos gadījumos 4-5 dienas, vidējos - no 7 līdz 10, īpaši smagos gadījumos no 4 līdz pat 12 nedēļām, tuberkulozes ārstēšanai antibiotikas nepieciešams lietot līdz pat sešiem mēnešiem.

Kā sevi pasargāt antibiotiku lietošanas laikā un pēc tam?

Antibiotiku ilgstoša lietošana var izraisīt toksisku iedarbību, iznīcināt visas labās zarnu baktērijas, veicināt sēnīšu infekciju attīstību, kā arī veidot pret antibiotikām nejūtīgu baktēriju veidošanos, kas izdzīvo antibiotiku klātbūtnē un turpina vairoties.

Lietojot antibiotikas, ir jāpadomā par savu zarnu dabisko mikrofloru, jo tā palīdz normāli darboties zarnu traktam un ne tikai. Antibiotikas mēdz būt dažādas - gan šaura spektra, kas darbojas tikai pret konkrētu mikrobu sugu, gan plaša spektra, kas iznīcina daudzas mikrobu sugas reizē. Tāpēc, lietojot plaša spektra antibiotikas, jārēķinās, ka bojā var iet ne tikai sliktie mikroorganismi, bet arī daudz organismam vajadzīgu labvēlīgo baktēriju. Ja tiek lietotas antibiotikas un domāts par zarnu trakta veselīgu mikrofloru, antibiotiku lietošanas laikā nepieciešams uzņemt dzīvo baktēriju preparātus.

Kas ir probiotikas?

Probiotika - no grieķu valodas pro - par, bios - dzīvais, tātad dzīvību veicinošs. Probiotikas ir mikroorganismi, kas strauji vairojas un nomāc nevēlamas mikrofloras attīstību resnajā zarnā. Pārtikas produkti, kas satur probiotikas, ir dažādi funkcionālie skābpiena produkti (kefīrs, jogurts, jogurta dzērieni u. c. raudzētie piena produkti), lietojot uzturā šos produktus, mēs arī varam palīdzēt organismam cīnīties ar slimību izraisošām baktērijām.

Gan antibiotiku lietošanas laikā, gan pēc to lietošanas būtu vēlams lietot dažādus produktus, kas regulē un normalizē zarnu trakta darbību, piemēram, biojogurtus, kefīru, lakto. Piena produktos probiotikas ir nepietiekamā skaitā, tāpēc nepieciešams uzņemt speciālus preparātus.

Kā pareizi lietot probiotiķus?

Lietojiet baktēriju preparātus ar vismaz pusstundas starplaiku, lai novērstu iespējamību antibiotikām iedarboties uz šīm "labajām" baktērijām, kas ietilpst baktēriju preparātos, un turpiniet lietot vēl vienu līdz divas nedēļas pēc antibiotiku lietošanas.

Lietojiet baktēriju preparātus arī pēc antibiotiku lietošanas kursa vismaz 1-2 nedēļas, jo zarnu trakta dabiskā mikroflora nespēj atjaunoties vienas dienas laikā.

Var palielināt uzturā lietojamo piena produktu daudzumu, vairāk lietot kefīrus, jogurtus, taču "labo” baktēriju koncentrācija šajos produktos ir nepietiekama, lai samazinātu antibiotiku blakusparādību biežumu. Ja probiotiski mikroorganismi iemājo resnajā zarnā pietiekošā daudzumā, tie dara vairākas labas lietas, piemēram, paaugstina zarnu pretestības spējas pret dažādiem vēdera vīrusiem, jo probiotiskie mikroorganismi veicina ātrāku normālas zarnu mikrofloras atjaunošanos.

Tomēr nevajag piemirst, ka pēc slimošanas jāatsāk fiziskās aktivitātes, jo tieši fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt imūnsistēmu. Kustēšanās svaigā gaisā apgādās organismu ar skābekli un uzlabos asinsriti.

a.APTIEKAS farmaceites Laumas Kalniņas  ieteikumi

Laikā, kad lieto antibiotikas, noteikti vajadzētu ievērot arī ēšanas režīmu – censties vienā un tajā pašā laikā ēst, lai arī antibiotiku varētu lietot noteiktā laika intervālā.

Ja antibiotikas jālieto bērnam, pievērsiet uzmanību antibiotiku uzglabāšanas noteikumiem. Parasti pēc suspensijas pagatavošanas tā ir derīga 14 dienas, bet noteikti izlasiet precīzas norādes. Arī par suspensijas pagatavošanu konsultējieties ar farmaceitu vai ģimenes ārstu.

Antibiotikas var pazemināt perorālo pretapaugļošanās līdzekļu iedarbību, tāpēc ārstēšanās laikā nepieciešama papildu kontracepcija.

Mēs savā aptiekā pacientiem iesakām pēc antibiotiku kursa lietot vitamīnus, lai ātrāk organisms atgūtos no iemesla, kāpēc bija nepieciešamas antibiotikas.  Vitamīnus lietot reizē ar antibiotikām nav ieteicams, jo tas var radīt mijiedarbību, kā arī samazināt efektivitāti.

Raksts tapis sadarbībā ar a.APTIEKA/ Foto: Shutterstock