Redzes korekcijas operācija –  mīti un patiesība
Dr. Lūkina acu klīnikas vadītājs Fēlikss Lūkins.
Esi vesels
2014. gada 11. septembris, 08:03

Redzes korekcijas operācija – mīti un patiesība

Jauns.lv

Acu ārsts ķirurgs, Dr. Lūkina acu klīnikas vadītājs Fēlikss Lūkins atbild uz 12 visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par redzes korekcijas operāciju. Cik tā ir droša, efektīva, un kādi noteikumi jāievēro pēc operācijas.

1. Kāds ir redzes korekcijas veiksmes procents?

Pēc mūsu klīnikas datiem, 99,7% gadījumos pacientiem pēc redzes korekcijas operācijas brilles vai lēcas vairs nav nepieciešamas. Gadījumi, kad brilles joprojām ir vajadzīgas, ir pacientiem virs 45 gadiem, un tās ir nepieciešamas tikai lasīšanai.

2. Vai redzes korekcijas operācija var izraisīt aklumu?

Nē, operācija nevar izraisīt aklumu. Operācijas laikā ķirurgs ar lāzeru iedarbojas uz radzenes virsējo slāni, neaizskarot acs daļas, kas nodrošina redzes funkciju.

3. Vai operācija ir sāpīga?

Pati operācija nav sāpīga, bet pēc operācijas pirmo stundu laikā var just vieglu līdz vidēji lielu graušanas sajūtu un asarošanu.

4. Vai operācijas rezultāts ir ilgstošs?

Operācijas rezultāts ir ilgstošs, bet redze var mainīties gadu laikā. Ja redze ir koriģēta, tā, visticamāk, korekciju saglabās. Pētījumi liecina, ka operācijas rezultāti laika gaitā nemainās. Ļoti retos gadījumos pacientam vajadzīga papildu operācija, jo katram pēcoperācijas periods norit citādāk, un līdz ar to arī rezultāti var būt atšķirīgi.

5. Ja pacientam tagad ir nepieciešamas lasāmās brilles, vai tās viņam būs vajadzīgas arī pēc redzes korekcijas operācijas?

Jā, redzes korekcijas operācijas nodrošina skaidru redzi tālumā. Ja pirms operācijas ir bijušas brilles tuvumā, tad tās arī saglabāsies pēc operācijas.

6. Vai pēc redzes korekcijas operācijas sievietēm dzemdības ir iespējamas tikai ar ķeizargriezienu?

Nē, tas ir mīts. Vienīgais, kas šīm pacientēm ir jāpārbauda pirms dzemdībām, ir acs tīklenes stāvoklis, jo reizēm cilvēkiem ar lielu tuvredzību var būt plānāka tīklene, kas savukārt paaugstina tīklenes plīsumu risku. Šie tīklenes plīsumi, laikus neārstēti, var izraisīt tīklenes atslāņošanos, un nevar izslēgt, ka dzemdību laikā šāds plīsums var attīstīties par tīklenes atslāņošanos.

7. Vai pēc redzes korekcijas operācijas nedrīkst celt smagas lietas?

Tas arī ir tikai mīts, jo smaguma celšana (ja runa ir par ļoti lieliem svariem) teorētiski var paaugstināt asinsspiedienu, bet asinsspiedienam nav ietekmes uz acs iekšējo spiedienu.

8. Kurā gada laikā vislabāk plānot operāciju?

Gadalaiks operācijas iznākumu neietekmē.

9. Cik ilgam laikam jāpaiet pēc operācijas, līdz var sākt strādāt?

Tas ir atkarīgs no darba specifikas. To ar jums noteikti pārrunās vizītes laikā. Ja darbs saistīts ar datora lietošanu, tad darbā var atgriezties jau pēc divām dienām.

10. Cik ilga ir operācija?

Operācija ilgst tikai 13–15 minūtes, bet lāzers aktīvi iedarbojas uz acs virsmu tikai dažas sekundes. Sagatavošanās operācijai notiek klīnikā tajā pašā dienā, kad paredzēta operācija, un tā ilgst apmēram 15 minūtes. Pēc operācijas klīnikā jāpavada apmēram divas stundas.

11. Vai pēc operācijas var vadīt automašīnu?

Vadīt automašīnu var, tiklīdz redze ir pietiekam laba, pārsvarā – jau nākamajā dienā pēc operācijas.

12. Cik ilgi pēc redzes korekcijas operācijas nevar lietot dekoratīvo kosmētiku?

Dekoratīvo kosmētiku nav ieteicams lietot divas nedēļas pēc operācijas.

Uzlabot dzīves kvalitāti

Par redzes korekcijas operāciju Dr. Lūkina acu klīnikā stāsta grupas Prāta vētra mūziķis Māris Mihelsons, uzņēmējs Viesturs Koziols un Dailes teātra aktrise Kristīne Nevarauska.

Māris Mihelsons:

“Redzes problēmas man bija jau kopš skolas laikiem, tāpēc lietoju kontaktlēcas. Tās ir laba alternatīva, lai nebūtu jānēsā brilles, taču tajā pašā laikā prasa diezgan lielu ņemšanos. Ar grupu bija dažādi braucieni, kad ilgas stundas bija jāpavada autobusā, un nav patīkami, kad nevari aizvērt acis un pagulēt, kad vien jūti tādu nepieciešamību. Lai to darītu, vispirms jāizņem no acīm lēcas, jo ar tām gulēt nedrīkst. Tiklīdz pamodies, tā atkal tās jāliek atpakaļ. Jārūpējas, lai vienmēr būtu līdzi konteinerītis, kurā lēcas ielikt, kā arī tām nepieciešamais kopšanas šķidrums. Nereti gadās, ka lēca izkrīt un pazūd, tās arī ātri vien nolietojas, un atkal jāpērk jaunas. Tas ir nebeidzams un visai nogurdinošs process. Daži mani paziņas bija veikuši redzes lāzeroperāciju un pēc tās bija ļoti priecīgi un apmierināti. Tas iedrošināja arī mani nosliekties par labu šādam solim.

Nenoliegšu, ka sākotnēji skatījos uz to diezgan bailīgi. Zinot, ka operācija tiek veikta acīm, pirmā doma, kas iešaujas prātā, vai tā tiešām sniedz gaidītos rezultātus – kur ir garantija, ka nepalikšu akls. Tā, protams, ir muļķīga paranoja. Tad es satiku dakteri Fēliksu Lūkinu, kurš, starp citu, ir mūsu grupas dalībnieka Jāņa Jubalta kursa biedrs, un viņš mani iedrošināja, izstāstīja visu sīkāk par operācijas gaitu un palīdzēja pieņemt lēmumu. Arī tiem, kam bail no sāpēm, nav jābaidās, jo tiek veikta anestēzija un acis operācijas laikā, kas patiesībā ir diezgan neilga, nejūt pilnīgi neko. Tā ir nopietna zinātne, kas notiek operācijas laikā, taču man kā vienkāršam pacientam šis process bija kā maģija: ilgus gadus dzīvoju ar sliktu redzi, kad nespēju skaidri saskatīt tālumā esošus priekšmetus un cilvēkus, un te vienā mirklī – migliņa pazūd. Ir pagājuši aptuveni četri gadi, kopš man tika veikta redzes korekcija, un redze joprojām ir perfekta. Viss ir kārtībā!”

Viesturs Koziols:

“To, ka redze kļūst vājāka, sapratu brīžos, kad braucu ar mašīnu. Bija grūti saredzēt tālumā esošus objektus, tāpēc nēsāju brilles. Nedarīju to visu laiku, tikai tad, kad vajadzēja skatīties tālumā, un biju apkrāvies ar vairākām brillēm – vienas mājās, otras darbā, trešās mašīnā. Diez cik ērta tāda sistēma nebija. Turklāt es arī sportoju, spēlēju hokeju, un uz laukuma ar brillēm jau neiesi, taču bez tām – hokeja ripu ne vienmēr spēju adekvāti saskatīt. Smējos, ka brilles man palīdzēja izskatīties gudrākam nekā esmu, bet tas, protams, nav īstais iemesls, lai tās nēsātu. Manam dzīves veidam tās nebija piemērotas.

Jau labu laiku biju Dr. Lūkina acu klīnikas pacients. Ejot tur uz redzes pārbaudēm, pamanīju, cik profesionāli, laipni un precīzi ir darbinieki un ar kādu atbildības izjūtu viņi veic savu darbu. Man ļoti patīk šī klīnika, tāpēc pilnībā uzticējos tās ārstiem un, ilgi nedomājot, nolēmu veikt redzes lāzeroperāciju tieši šeit. Šo lēmumu pieņēmu diezgan ātri, ar pārliecību, ka te nav nekā tāda, par ko būtu ilgi jālauza galva vai no kā būtu jābaidās. Arī operācijās man ir pieredze, vairākas reizes esmu gūlies zem skalpeļa, tāpēc redzes korekcija nekādas bažas nesagādāja. Tā tiek veikta ātri, nesāpīgi un efektīvi. Čiks un gatavs – padsmit minūtēs esi ieguvis perfektu redzi. Pēc tam godīgi pildīju visus ārsta norādījumus, ik pa laikam nācu uz pārbaudēm atrādīties, jo svarīga ir arī ārstēšanās pēc operācijas, lai tā sniegtu maksimāli labāko rezultātu. Ir pagājuši četri gadi, un vēl nesen biju vizītē pie acu ārsta, kurš apstiprināja to, ka tālumā redzu par 160% procentiem. Smejoties citiem saku, ka redzu ne tikai to, kas ir taisni uz priekšu, bet arī to, kas notiek aiz mājas stūra.

Esmu ievērojis, ka ir cilvēki, kam redze vairs nav kā brieduma gados, taču to ignorē, brauc ar automašīnu, neapzinoties, ka tādējādi apdraud gan savu, gan citu autobraucēju un kājām gājēju veselību. Viena tālumā nepamanīta zīme, mašīna vai cilvēks var izvērsties par nepatīkamu starpgadījumu. Risinājums ir brilles, kontaktlēcas vai – vislabāk – redzes korekcija ar lāzeru. Ja tā parēķina, tad ar vienu operāciju esmu atpelnījis visus tos izdevumus, ko nāktos izdot par daudzām brillēm, kuras bieži vien saplīst vai noklīst, vai jāmaina.”

Kristīne Nevarauska:

“Redzes lāzeroperāciju man uzdāvināja, kad piedalījos raidījumā Ievas pārvērtības. Liels paldies viņiem, jo dzīves kvalitāte pēc operācijas ir nevis drusku, bet gan krietni uzlabojusies. Ilgu laiku dzīvoju ar nelielu tuvredzību. Vismaz domāju, ka tā ir neliela – aptuveni -1,25 dioptrijas. Taču, kad aizgāju uz pārbaudēm Dr. Lūkina klīnikā un tur veica dziļāku redzes pārbaudi, atklājās, ka redze ir krietni sliktāka. Lai nu kā – pie tādas redzes, kāda man bija, jau biju pieradusi, domāju, ka tā ir norma. Protams, izjutu diskomfortu, tāpēc šad tad nēsāju brilles, bet ne visu laiku. Jo arī tām diez ko ērti nejutos, kā arī, esot uz skatuves, man tās bija jānoņem. Pēc operācijas sapratu, ka mana redze pirms tam bijusi patiešām slikta, jo pēkšņi vienā brīdī es varēju saskatīt vissīkāko punktiņu telpas otrajā pusē. Beidzot, spēlējot izrādēs, es redzu savu kolēģu sejas. Nereti gadījās amizantas situācijas, kad kāds mani sveicināja, bet nezināju – kurš, jo no attāluma nebija iespējams saredzēt. Tagad pasaule šķiet daudz krāsaināka. Izrādās, ka luksofora sarkanā gaisma ir ļoti spoža un arī baltās līnijas uz ceļiem tomēr ir. Pirms tam lamāju Latvijas ceļus, jo likās, ka balto līniju nav. Izrādās, es tās vienkārši neredzēju.

Ir pagājuši trīs mēneši, kopš man tika veikta redzes korekcija. Kā jau ikviena operācija, arī šī prasa atveseļošanās periodu. Diezgan bieži dodos uz pārbaudēm, rūpīgi uzmanu savas acis – tās neberzēju, sargāju, lai tajās neiekļūtu ūdens. Ir svarīgi izpildīt visus ārsta norādījumus. Man paveicās, ka operācija bija dāvana, taču, pat ja tā nebūtu, agri vai vēlu es to izdarītu. Tas atmaksājas. Komforts, ko sniedz lieliska redze bez brillēm jau vien ir tā vērts.”

Plašāka Informācija par Dr. Lūkina acu klīniku www.acuklinika.lv

Dr. Lūkina acu klīnika

Tērbatas ielā 4, Rīgā, LV-1050

Darba laiks: 9:00 - 18:00 darba dienās

Tālrunis: 67 288 180, 67 240 480

Fakss: 67 288 107

E-pasts: info@acuklinika.lv

Reklāmas raksts publicēts sadarbībā ar Dr. Lūkina acu klīniku / Teksts: Guna Puisāne / Foto: Aiga Rēdmane, Gatis Rozenfelds, personiskais arhīvs