Ar vienu pasākumu un vienu nevakcinētu bērnu pietika: kā Latvijā sākās masalu uzliesmojums, par kuru brīdināja jau pirms diviem gadiem

Vīrusa ķēde sākās pirms mēneša kādā pasākumā Rīgā, ko vadīja lietuviešu pašpasludinātais “misionārs” Ļutaurs Viktorins. Viņš publiski noliedz medicīnu, apgalvojot, ka ar domu spēku esot izārstējis sev smadzeņu iekaisumu. Seminārā piedalījās aptuveni četrdesmit cilvēku, tostarp nevakcinēts skolēns. Tur inficējies, bērns vīrusu aiznesa uz skolu, aplipinot vairākus nevakcinētus klasesbiedrus, bet vēlāk lidojumā caur Turciju – arī kādu citu pasažieri no Latvijas. Viens bērns vidēji smagā stāvoklī nonācis slimnīcā. 

SPKC Riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs neprognozē ļoti lielu uzliesmojumu, vienlaikus minot, ka arī “relatīvi neliels gadījumu skaits līdz simt gadījumiem var nebūt nemaz labs variants”. Viņš norāda, ka stacionāros “var slimot arī ārsti, mediķi, cits medicīniskais personāls, kuri bērnībā nebija vakcinēti un varbūt par to nemaz nezina”. 

Vienīgais veids, kā pasargāt no masalām, ir vakcinācija. Inficētie bērni mācās Valdorfa skolā, kur skepse pret potēšanos bija jūtama jau pandēmijas laikā. Toreiz darbu pārtrauca 12 nevakcinēti skolotāji jeb aptuveni desmit procenti no visa kolektīva. Skolas direktore no intervijas “de facto” atteicās, norādot, ka vakcinācija ir tikai vecāku atbildība. 

Savukārt kāda šīs skolas skolēna tēvs Ilmārs (vārds ir mainīts) sarunā ar “de facto” min, ka “viena daļa no vecākiem ir savādāk domājoši, varbūt ne īsti, kas fokusējas uz zinātni”. Lai gan viņa bērns ir vakcinēts, Ilmārs pauž neizpratni par to, “ko mēs varam izdarīt, ja sabiedrībā ir vairāk tādu, kas paļaujas uz piparmētru un kumelīšu tēju, nevis uz zinātniski pamatotu vakcīnu”.

Vakcināciju pret masalām Latvijā sāka 1968. gadā, samazinot saslimstību no vidēji 15 tūkstošiem gadījumu gadā līdz vienam (salīdzinot piecus gadus pirms un piecus gadus pēc vakcinācijas sākšanas). Lai vīruss neizplatītos, vakcinētiem jābūt vismaz 95% iedzīvotāju. Šobrīd otro devu septiņu gadu vecumā saņem nepilni 90%. Vēl zemāki rādītāji ir savlaicīgi veiktai vakcinācijai, kas ilgāk pakļauj bērnus riskam. Pēdējos 17 gados Latvijā izveidojusies aptuveni 14 tūkstošu nevakcinētu bērnu grupa. 

Masalām raksturīgs augsts komplikāciju risks – no pneimonijas līdz redzes zudumam. Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska brīdina: “Viena no vēlīnām komplikācijām – sklerozējošais panencefalīts – ir fatāla. 21. gadsimtā mēs neko nevarēsim palīdzēt. Pēc iepriekšējiem uzliesmojumiem mums bija tāds gadījums. Bērniņš diemžēl aizgāja bojā. Mēs meklējām dažādu valstu palīdzību, tostarp ar eksperimentāliem medikamentiem, bet šobrīd pasaulē nevienā, lai cik attīstīta valsts būtu, nav tas izdevies.”

Masalas ir ārkārtīgi lipīgas un spēj inficēt teju ikvienu nevakcinēto. Slimība, ko epidemiologi reiz uzskatīja par uzveiktu, atgriežas ar jaunu spēku. Uzliesmojumi skāruši gan ASV, gan Eiropu, kur pērn reģistrēti vairāk nekā 6 tūkstoši gadījumu. Visstraujāk saslimstība augusi Rumānijā, Francijā un Itālijā. Eksperti to skaidro ar pieaugošo vakcinācijas pretinieku kustību, ko veicina arī mērķtiecīga dezinformācija; vairāki pētījumi izcēluši Krievijas troļļu lomu šo mītu izplatīšanā. 

PSKUS infektologs un LU profesors Uga Dumpis norāda, ka bērnu vakcinācijas kalendārs ir “nācijas veselības jautājums, nacionālās drošības jautājums, lai mums nebūtu šādu citādi nenovēršamu slimību uzliesmojumu”. Runājot par situāciju Latvijā, viņš prognozē, ka “mēs droši vien redzēsim visādus brīnumus arī pirms vēlēšanām šajā sakarā”. Dumpis uzskata, ka “ir iemesls satraukties, jo ir daudz vieglāk ģenerēt dezinformāciju un ir daudz dezinformācijas spēlētāju, tāpēc mēs par to nevaram atslābt nekādā veidā”.

Pērn veiktais pētījums rāda – galvenie apsvērumi, kuru dēļ vakcināciju varētu atlikt līdz pat 40% vecāku, ir personiski iemesli un bērna veselības stāvoklis. Savukārt katram trešajam aptaujātajam izšķirties par labu potei traucē tieši ideoloģiskā pārliecība.

Lai uzlabotu situāciju, Slimību profilakses un kontroles centrs plāno analizēt ģimenes ārstu prakses, lai noskaidrotu, kurās vakcinēti visi bērni un kurās rādītāji ir zemāki. Šobrīd šāda statistika reģionālā griezumā jau apkopota par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu, un tā atklāj, ka zemākā aptvere ir Rīgā un Pierīgas pašvaldībās: Ādažu, Salaspils, Ropažu, Ķekavas novadā un Jūrmalā.

SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka ir būtiski saprast atšķirības starp teritorijām ar labu vakcinācijas aptveri un teritorijām, kur tā ir zema. Tāpat būtu jāvērtē atšķirības starp ārstiem, kuri panākuši labākus rezultātus, un tiem, kuriem tas nav izdevies. Perevoščikovs pieļauj, ka ģimenes ārsti varētu dalīties ar savu pieredzi.

Vērtējot situāciju pasaulē, eksperti jau pirms diviem gadiem cēla trauksmi par iespējamu masalu uzliesmojumu Latvijā. Viņi aicināja Veselības ministriju steidzami mainīt vakcinācijas kalendāru, nosakot, ka otrā pote jāsaņem nevis septiņu, bet četru gadu vecumā.

Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas vadītāja Gunta Laizāne uzsver, ka “ja ņem vērā to, ka 40% no Eiropas reģionā saslimušajiem ir bērni vecumā līdz pieciem gadiem, tad mums, tāpat kā visās citās Eiropas valstīs, ir jāsamazina šis vecums no septiņiem gadiem uz četru līdz sešu gadu vecumu”. 

Imunizācijas valsts padome izmaiņas atbalstīja, paredzot to ieviešanu jau no šī gada sākuma. Veselības ministrija tās iekļāva Mātes un bērna veselības plānā, tomēr naudu neatrada. VM departamenta direktore Jana Feldmane minēja, ka nepieciešamais papildu finansējums būtu ap 300 tūkstošiem eiro. “Bet jūs droši vien dzirdat par slodzi uz veselības budžetu un to, ka vajadzības ir ļoti dažādas,” sacīja J. Feldmane.