Gastroenteroloģe Ilona Vilkoite par imunitāti: "70% imūno šūnu ir gremošanas traktā"
Imunitāte ir organisma “saruna” ar zarnas mikrobiomu un vidi. Tā nosaka ne tikai slimību risku, bet arī garastāvokli, enerģiju, novecošanās tempu un pat dzīves ilgumu. Zarnas mikrobioms ir imunitātes partneris un treneris vienlaikus – ja mikrobioms ir vesels un daudzveidīgs, imūnā sistēma strādā pareizi un līdzsvaroti. Kas ir imunitāte garstroenterologa skatījumā, pētīts “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”.
Konsultē Ilona Vilkoite, iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste Veselības centrā 4 (filiālē Diagnostikas centrs), Rīgas Stradiņa universitātes doktorante.
Regulē un trenē imunitāti
Imunitāte nav tikai “aizsardzības sistēma” pret vīrusiem un baktērijām. Tā ir sarežģīta, daudzslāņaina organisma spēja uzturēt līdzsvaru un veselību, reaģējot uz dažādiem ārējiem un iekšējiem kairinājumiem un izaicinājumiem. To var salīdzināt ar orķestri, kurā katrs instruments (šūnas, signālmolekulas, zarnu mikrobioms, hormoni, nervu sistēma) spēlē savu lomu.
Imunitāte sastāv no iedzimtās (ātra, nespecifiska aizsardzība) un adaptīvās (mācās, atceras, veido antivielas un specifiskus T šūnu mehānismus). Tā nodrošina gan aizsardzību pret infekcijām, gan toleranci pret nekaitīgām vielām – pārtiku, mūsu zarnas mikroorganismiem, apkārtējās vides ietekmi.
Aptuveni 70 % imūno šūnu atrodas gremošanas traktā. Zarnu mikrobioms regulē un trenē imunitāti. Ja mikrobioms ir vesels, imūnā atbilde ir līdzsvarota; ja ir disbioze (zarnu baktēriju disbalanss), rodas iekaisums, autoimunitāte, alerģijas, infekciju risks.
Imunitāte ir saistīta ar uzturu, miegu, stresu, hormoniem, nervu sistēmu, mikrobiomu un apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka, ārstējot pacientu, ārsts nedomā tikai par zālēm, bet analizē cilvēku kopumā – vai viņš pietiekami guļ, kā un ko ēd, kā kustas, cik daudz stresa piedzīvo, kāda ir viņa gremošanas trakta veselība. Imunitātes būtība nav vienīgi “cīņa ar slimībām”, bet arī līdzsvars un spēja atjaunoties. Pārāk aktīva imunitāte rada autoimūnas slimības, pārāk vāja – infekcijas un audzējus.
Zarnu mikrobioms ir milzīgs un daudzveidīgs mikroorganismu kopums, kas dzīvo resnajā un tievajā zarnā. Tajā ietilpst baktērijas, vīrusi, sēnītes un vienšūņi, kas kopā satur vairāk gēnu nekā visa cilvēka genoms. Šī ekosistēma aktīvi regulē, trenē un vada imūno sistēmu.
Mātes imūnsistēma un bērna imunitāte
Agrāk bija uzskats, ka augļa vide dzemdē ir pilnīgi sterila. Tagad zinātnē arvien vairāk pierādījumu demonstrē, ka neliels daudzums mātes mikrobu DNS un metabolītu nonāk augļa vidē (placentā, amnija šķidrumā, nabassaitē). Tas var būt “pirmais treniņš” augļa imūnajai sistēmai.
Mātes imūnsistēma ietekmē bērna imunitāti. Placenta nav tikai barjeras orgāns – tā nodod bērnam mātes antivielas, kas aizsargā pret infekcijām. Tāpēc mātes vakcinācija grūtniecības laikā (piem., pret gripu vai garo klepu) aizsargā arī jaundzimušo. Mātes uzturam ir ārkārtīgi būtiska loma – zarnas labvēlīgās baktērijas, fermentējot šķiedrvielas, veido īsās ķēdes taukskābes (piem., butirātu), kas caur placentu var nonākt augļa vidē un ietekmēt imūnās šūnas. Tas palīdz “ieprogrammēt” imūnsistēmu uz mazāku risku alerģijām un autoimunitātei. Pēdējā trimestrī notiek aktīva imūnās sistēmas nobriešana, gatavojoties kontaktam ar ārpasauli – baktērijām, vīrusiem, alergēniem. Šajā laikā bērns jau sāk veidot pats savus imūnās atbildes mehānismus.
Bērna imūnsistēmas attīstība turpinās piedzimstot, kad dzemdību brīdī notiek saskare ar mikroorganismiem. Iziedams cauri mātes dzemdību ceļiem, mazulis iegūst īpašu baktēriju komplektu, kas veido viņa mikrobiotas pamatu un kļūst par būtisku soli imunitātes trenēšanā.
Ja bērns nāk pasaulē ar ķeizargriezienu, mikrobioma attīstība notiek citādi. Sākumā dominē mātes ādas un slimnīcas mikrobi, un tas var ietekmēt turpmāko imūnsistēmas līdzsvaru. Ļoti nozīmīga loma ir arī mātes pienam – tas satur ne tikai barības vielas, bet arī labvēlīgas baktērijas, antivielas un īpašas oligosaharīdu molekulas, kas baro bērna zarnu mikrobiotu un palīdz tai augt. Šie mikrobi māca imūnsistēmai atšķirt, kas ir īsts drauds, piemēram, infekcija, un kas ir nekaitīgs – pārtikas proteīni vai ziedputekšņi. Tā tiek stimulēta gļotādu imunitāte, kas ir pirmais aizsargbarjeras slānis pret vīrusiem un baktērijām. Bērniem ar labāk attīstītu mikrobiotu nākotnē ir mazāks risks saslimt ar alerģijām, astmu un autoimūnām slimībām. Tādēļ dzemdību veids, mātes veselība un zīdīšana nav tikai bioloģiski procesi – tie nosaka pamatu bērna imunitātei un veselībai visam turpmākajam dzīves ceļam.
Vairāk lasi “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Imunitāte”
