Katrs trešais veselības aprūpes darbinieks Eiropā cieš no depresijas, kas neizbēgami ietekmē pacientus
Jaunā aptaujā atklāts, ka katrs trešais ārsts un medmāsa Eiropā cieš no depresijas, ko saasina sarežģīti darba apstākļi un vardarbība darba vietā, apdraudot pacientu drošību un veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību.
Jaunā aptaujā atklāts, ka katrs trešais ārsts un medmāsa Eiropā cieš no depresijas, un viņu darba apstākļi pasliktina viņu garīgo veselību. Dažos gadījumos depresija veselības aprūpes darbinieku vidū sasniedz smagu līmeni: 10% ziņoja par pasīvām pašnāvnieciskām domām pēdējā gada laikā, palielinot šādu darbību risku. "Tas ir nepieņemams slogs tiem, kas par mums rūpējas. Tam tā nevajadzētu būt," sacīja PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Anrī P. Klūge, kurš pagājušajā gadā uzsāka aptauju, vēsta "Euronews".
Ziņojums ir balstīts uz vairāk nekā 90 000 ārstu un medmāsu atbildēm no ES valstīm, Islandes un Norvēģijas. Saskaņā ar ziņojumu, darba apstākļi veselības aprūpē saasina problēmu: katrs trešais veselības aprūpes darbinieks pēdējā gada laikā ir piedzīvojis iebiedēšanu vai vardarbības draudus, un 10% ir piedzīvojuši fizisku vardarbību vai seksuālu uzmākšanos.
Turklāt ceturtdaļa ārstu strādā vairāk nekā 50 stundas nedēļā, un 32% ārstu un 25% medmāsu ir ar pagaidu līgumiem, kas rada bažas par darba stabilitāti.
No 11% līdz 34% veselības aprūpes darbinieku dažādās valstīs apsver iespēju aiziet no darba, saasinot darbaspēka trūkumu, kas, domājams, līdz 2030. gadam sasniegs 940 000.
Darbinieku atlūgumi vai slimības atvaļinājumi emocionāla stresa dēļ rada slodzi veselības aprūpes sistēmām, palielinot gaidīšanas laikus un samazinot aprūpes kvalitāti. "Mēs esam fiziski un garīgi izsmelti, kas dažkārt noved pie medicīniskām kļūdām," saka franču radioloģe Melānija Desbareksa. Viņa atsaucas uz datiem no Francijas: 66% medicīnas studentu gada laikā piedzīvoja depresijas epizodi, un 21% bija domas par pašnāvību.
Klūge aicina veselības aprūpes sistēmas uzlabot darbinieku darbu apstākļus, tostarp ieviest nulles toleranci pret vardarbību, pārskatīt maiņu grafikus un virsstundas, lai "izbeigtu izdegšanas darba kultūru", kā arī nodrošināt piekļuvi psiholoģiskajai atbalstam. “Veselības aprūpes darbinieku garīgās veselības krīze ir veselības drošības krīze, kas apdraud veselības aprūpes sistēmas," viņš uzsvēra, piebilstot, ka "mēs nevaram viņus zaudēt izdegšanas, bezcerības vai vardarbības dēļ".
