Ko mūsu senči Zvaigznes dienā ievēroja, lai izvairītos no nelaimes
Zvaigznes diena jeb Trīs karaļu diena, ko atzīmē 6. janvārī, apvieno kristīgās tradīcijas ar bagātiem latviešu tautas ticējumiem un paražām. Tā ir diena, kad gan lūkoja debesīs nākotnes zīmes, gan ievēroja īpašus aizliegumus un rituālus, lai nodrošinātu veiksmi un svētību visam gadam.
6. janvāris – Zvaigznes jeb Zvaigžņu diena, pēc vecā stila Ziemassvētku priekšvakars, ko joprojām svētī pareizticīgie. Kristieši to sauc arī par Triju (Treju) kungu (ķēniņu, karaļu) dienu; ejot no mutes mutē, Treju ķēniņu diena kļuvusi par Treikumdienu, taču ir dzirdēti arī citi nosaukumi – Zivju vai Kristīšanas diena, Krustaine, Atkriška un pat Pagānu svētdiena.
Kristiešiem Zvaigznes diena ir saistīta ar leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri zvaigznēs ir nolasījuši jaunā jūdu ķēniņa dzimšanu un ieradušies to kūtiņā sveikt, tāpēc joprojām svētās mises laikā tiek iesvētīts krīts, ar kuru uz mājas durvīm raksta +K+M+B (nereti norādot arī gadu), proti, trīs svēto ķēniņu vārdu – Kaspara, Melhiora un Baltazara – pirmos burtus, kas aizsargā mājokli no ļauna un iekšānācējiem dod svētību.
Savukārt mūsu senčiem tā bija nozīmīga laika prognozēšanas diena. Piemēram, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, būs lietaina vasara (īpaši – siena laiks), ja Zvaigžņu diena ir auksta, būs auksta arī nākamā Miķeļdiena (rudens). Saules spīdēšana šajā dienā norāda arī uz to, kāds būs laiks starp veco un jauno Svecaini (no 2. līdz 16. februārim), kā arī to, kādi būs nākamie Ziemassvētki. Zvaigžņu dienā nedrīkstēja sukāt matus – lai utis galvā nemetas, nedrīkst neko šūt, citādi vasarā saspers zibens, un saimniece nedrīkst dusmoties, citādi sivēni nepadosies.
Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka jaunām meitām Triju kungu dienas priekšvakarā jāizcep, nevienam nezinot, trīsstūru plācenis un, gulēt ejot, jāpaliek zem pagalvja. Kas nāks sapnī ēst, tas būs īstenais. Vai arī – ja Zvaigžņu dienas naktī pie debess ir daudz zvaigžņu, tad vasara būs ogu un ābolu bagāta.
