Pēc narkotiku pārdozēšanas traģēdijas Kuldīgā sabiedrību satrauc, kā izvēlas donorus orgānu pārstādīšanai
Kuldīgas slimnīcā no iespējamas narkotiku pārdozēšanas 1. oktobrī mira jauna sieviete. Neilgi pēc tam slimnīcā ieradās Gaisa spēku helikopters, lai uz Rīgu transportētu sirdi, kas transplantācijai jānogādā 6 stundu laikā. Gaisa spēku ieraksts sociālajos medijos radīja lielu ažiotāžu un sabiedrības sašutumu, jo daudzi uzreiz pieļāva, ka orgāns varētu nākt no mirušās sievietes, un radās jautājumi, vai narkotiskās vielas pārdozējuša cilvēka orgānus maz drīkst izmantot transplantācijai.
Kuldīgas slimnīca 360TV Ziņām donora identitāti personas datu aizsardzības dēļ neatklāja, taču apstiprināja, ka Gaisa spēku transportētais orgāns bija sirds. Latvijā orgānu un audu transplantācijas process ir stingri reglamentēts un balstīts uz striktiem medicīniskiem kritērijiem. Nacionālā Transplantācijas koordinācijas dienesta speciālisti uzsver, ka pirms jebkura orgāna pārstādīšanas tiek rūpīgi pārbaudīts, vai tas atbilst drošības un funkcionālās atbilstības standartiem.
Pirms transplantācijas visi orgāni tiek laboratoriski un funkcionāli izvērtēti, lai pārliecinātos par to piemērotību – ja orgāns neatbilst standartiem, tas netiek izmantots. Vienlaikus 360TV Ziņas noskaidroja, ka narkotisko vielu pārdozēšanas gadījumos lielākoties tiek bojātas tikai aknas un nieres, citi orgāni, tostarp sirds, var tikt izmantoti citas dzīvības glābšanai.
Nacionālā Transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja Egija Lapiņa skaidro: “Katrs donors tiek vērtēts pēc stingriem medicīniskiem kritērijiem. Pārbaudām orgānu funkcijas, infekciju klātbūtni un citas iespējamās kontrindikācijas. Galvenais ir pacienta drošība un operācijas iznākums. Tikai pārliecinoties par orgāna piemērotību, tas tiek pārstādīts.”
Nāves iemesls un donora veselības stāvoklis ir būtiski orgāna piemērotības izvērtēšanā. Trauma vai akūta slimība dažkārt nodrošina veselīgus orgānus, savukārt hroniskas slimības, akūtas infekcijas vai apreibinošo vielu iedarbība var radīt ierobežojumus. Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Analīzes tiek veiktas pēc starptautiskiem standartiem, un jauni riski vai vielas var neuzrādīties, tāpēc drošība vienmēr ir prioritāte.
Visbiežāk transplantētie orgāni Latvijā ir nieres, aknas un sirdis. Ik gadu tiek veiktas vairāk nekā 50 nieru, 5–7 aknu un dažas sirds transplantācijas. Pārējos orgānus, tostarp radzenes, sadala pēc nepieciešamības. Šāda sistēma ļauj pacientiem saņemt dzīvībai svarīgus orgānus drošā un pārbaudītā veidā, vienlaikus nodrošinot augstus medicīniskos standartus.
Lai jautājums par orgānu ziedošanu nebūtu jāatstāj savu tuvinieku ziņā, Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus ir iespēja izteikt savu viedokli pašam. Šo iespēju ir izmantojis aptuveni katrs 50. Latvijas iedzīvotājs. No tiem 25 162 iedzīvotāji jeb 65% piekrituši ziedot orgānus un audus transplantācijai, savukārt 14 387 aizlieguši izmantot savus orgānus. Kopumā vien 2% Latvijas iedzīvotāju norādījuši savu izvēli “E-veselībā” par orgānu, audu vai ķermeņa izmantošanu pēc nāves.
Lai izteiktu savu gribu, iedzīvotājam jāautentificējas tīmekļvietnē “eveseliba.gov.lv”, jāizvēlas sadaļa “Personas dati” un “Orgānu un ķermeņa izmantošanas atļaujas”. Veikto izvēli var mainīt jebkurā laikā. Informācija par izvēlēm ir pieejama tikai ļoti ierobežotam personu lokam, piemēram, Transplantācijas koordinācijas dienestam. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ģimenes ārstu praksēm un citām iestādēm piekļuves šiem datiem nav. Ikviens datu skatījums sistēmā tiek fiksēts, un iedzīvotājs jebkurā brīdī var noskaidrot, vai kāds skatījies viņa informāciju.
“E-veselībā” iedzīvotāji var piekrist ziedot visus orgānus un audus vai izvēlēties konkrētus, piemēram, kaulus, skrimšļus, radzenes, sirds vārtus, kaulu smadzenes, ādu, cilmes šūnas, sirdi, zarnas, nieres, aknas, plaušas, aizkuņģa dziedzeri vai dzemdi. Šī sistēma ļauj precīzi izteikt savu gribu un nodrošina, ka tas tiek ievērots, iestājoties nāvei.
