Tīna Graudiņa atklāj, kādas patiesībā ir viņas attiecības ar Anastasiju Samoilovu ārpus volejbola laukuma

Graudiņa neslēpj, ka panākumu atslēga ir ne tikai fiziskā sagatavotība, bet arī prasme sadarboties ar pārinieci Anastasiju. Viņa norāda, ka profesionālisms abām ir augstāks par personīgajām ambīcijām vai emocijām: "Jau zinu, ka, lai Anastasija kļūtu priecīga, man reizēm vajag piekāpties, citādi viņa var sadusmoties. Protams, ka iekšēji mums daudz kas var būt, tad jau ir jautājums – kā mēs katra ar to tiekam galā un nomenedžēt konkrēto situāciju. Mēs negribam zaudēt spēli kaut kādu personisko ietiepību dēļ - tas nepavisam nav profesionāli."

Lai gan sportistes kopā ir pavadījušas nozīmīgu mūža daļu, viņu saikne primāri ir balstīta darbā, nevis tuvā draudzībā: "Mēs esam pazīstamas jau ļoti sen un esam arī uzaugušas kopā. Es neteiktu, ka mēs esam labākās draudzenes, jo mūsu personības ir diezgan dažādas, bet kā cilvēki ārpus laukuma mēs diezgan maz laiku pavadām kopā – tikai darbā. Atšķirība gan ir tajā, ka mums tas darbs aizņem 70 procentus no dzīves, tāpēc arī daudz laiku sanāk pavadīt kopā."

Vislielāko piepildījumu Tīna gūst tieši mājās, esot kopā ar saviem tuvākajiem. Viņa uzsver, ka vislabākā atpūta ir vienkārša kopā būšana Latvijā: "Laime ir būt ar ģimeni Latvijā, tostarp arī būt kopā ar viņiem visos svētkos. Diezgan vienkārši – laimei neko daudz nevajag."