Pirmo reizi Latvijā Bērnu slimnīcā veikta minimāli invazīva procedūra bērnam ar retu iedzimtu sirdskaiti 

Sirds priekškambaru starpsienas sinus venosus defekts ir atvere jeb caurumiņš starp sirds labo un kreiso priekškambari. Tā ir reta iedzima sirdskaite, ar kuru piedzimst aptuveni viens līdz divi bērni uz 100 000 jaundzimušajiem. Līdz šim bērniem šāda anatomiskā defekta novēršanai nācās veikt operāciju, atverot krūšukurvi un sirdi, kas līdzi nesa visus ar to saistītos riskus. Sinus venosus ASD defekta īpatnība ir tā, ka plaušu vēnas atveras tuvu sirds priekškambaru starpsienai, tāpēc nav iespējams izmantot implantus, kuri paredzēti starpsienu defektu novēršanai citos gadījumos. Ja defekts nav diagnosticēts bērnībā, šādas operācijas tiek veiktas arī pieaugušā vecumā.

“Ideja, ka sirds priekškambaru starpsienas sinus venosus defektu var novērst, ievietojot stentu, ir radusies samērā nesen. Pasaulē procedūras, kad caur kājas vēnu, līdzīgi kā ievieto stentus un katetrus citām ārstēšanas vajadzībām, var novērst arī sirds defektu, tiek izmantota trīs četrus gadus. Būtībā mēs atvērtas operācijas ar mākslīgās asinsrites izmantošanu vietā veicām miniinvazīvu procedūru. Lai veiktu precīzu diagnostiku, vispirms sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes speciālistiem izveidojam 3D izdrukātu pacientes sirds modeli. Izmantojot precīzus parametrus, pasūtījām stenta izgatavošanu Vācijā, un Bērnu slimnīcā kopā ar vienu no vadošajiem Eiropas invazivajiem iedzimto sirdskaišu kardiologiem Alēnu Fraisē no Londonas Karaliskās Bromptonas slimnīcas veicām šo procedūru 11 gadus vecai pacientei. Latvijā šī metode tika izmantota pirmo reizi, tās veikšanai bija nopietni jāsagatavojas un jāpieaicina speciālists, kuram jau ir pieredze stentu ievietošanā līdzīgu sirds defekta novēršanai,” skaidro Valts Ozoliņš, Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs.

Pati stenta ievadīšanas un implantēšanas sirdī jeb transvazālā manipulācija ir gana sarežģīta, bet medicīnā šobrīd tiek uzskatīta par ļoti perspektīvu metodi, kas tiek strauji attīstīta. Galvenie ieguvumi pacientiem ir tas, ka vispār nav jāveic atvērta sirds operācija ar mākslīgās asinsrites pielietošanu un sirdsdarbības apturēšanu. Jau dažas dienas pēc procedūras pacients var doties mājās.

“Sirds priekškambaru sinus venosus starpsienas defektu meitai atklāja tikai 10 gadu vecumā, kad pēc trenera prasības veicām profilaktiskās pārbaudes, kas ir svarīgas visiem bērniem, kuri sporto ar augstu fizisko slodzi. Bijām ļoti satraukušies, kad šī gada sākumā konsultācijā kardiologs atzina, ka nepieciešams defektu novērst. Sākumā gribējām detalizēti noskaidrot visu par šo diagnozi, taču pēc laika sapratām, ka pilnībā uzticamies Bērnu slimnīcas ārstiem un piekritām, ka meitas ārstēšanā izmanto jaunu metodi. Svarīgi, pieņemot šo lēmumu, bija ieguvumi, kas jaunajai metodei ir salīdzinājumā ar sirds operāciju,” stāsta Santa, 11 gadus vecās pacientes mamma.

Bērnu slimnīcā šādas miniinvazīvas procedūras katru gadu būs labākā izvēle vairākiem pacientiem, kuru atbilstību šīs metodes izmatošanai nosaka anatomiskas īpatnības. Šādi tiks uzkrāta pieredze. Arī profesoram Alēnam Fraisē šī bijusi vērtīga pieredze, jo viņa praksē Bērnu slimnīcas paciente bija jaunākais bērns, kuram šāda procedūra veikta. 

“Svarīgākais priekšnoteikums metodes ieviešanai nebija jaunu tehnoloģiju vai jaunu materiālu izgudrošana, bet gan ideja, ka šādi var palīdzēt pacientiem maksimāli saudzējošā veidā. Mūsu iespējas un aprīkojums, izmantojot jaunākās paaudzes digitālo angiogrāfu – īpašu rentgena iekārtu, kas ar speciālas kontrastvielas palīdzību ļauj redzēt un izvērtēt asinsvadus –, kā arī sadarbība ar Eiropas vadošo klīniku speciālistiem, ļāvusi pirmajiem Latvijā ieviest šo metodi un piedāvāt mūsu bērniem jaunākās iespējas sirds defektu ārstēšanā,” uzsver Valts Ozoliņš.