"Putina mērķis - Baltija!" Budanovs brīdina par iebrukumu jau 2027. gadā: vai ir pamats panikai?

Budanovs sabiezina krāsas – bet tas ir labi

Budanovs, kurš ir viens no efektīvākajiem mūsdienu izlūkdienestu vadītājiem un daudzu pārdrošu operāciju arhitekts, pagājušās nedēļas nogalē  intervijā izdevumam "Lb.ua" paziņoja:  "Saskaņā ar pamatplānu Krievijai jābūt gatavai sākt darbības 2030. gadā. Tagad plāni ir koriģēti un  termiņi samazināti līdz 2027. gadam."

Budanovs piebilda, ka galvenais Krievijas agresijas virziens būs Baltijas valstis. Viņš skaidroja, ka iemesli slēpjas krievu "pasaules redzējumā", jo, lai impērija attīstītos, tai nepārtraukti nepieciešams paplašināt savu ietekmi un teritoriju, un tas, pēc Krievijas domām, ir vienīgais "drošais" virziens. Pēc viņa informācijas, Krievija plāno okupēt Baltijas valstis, savukārt Polija tiek apsvērta tikai triecieniem - militārai kampaņai bez teritoriju ieņemšanas.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns portālam Jauns.lv uzsvēra, ka Budanovs neapšaubāmi ir viens no ievērojamākajiem izlūkiem pretizlūkošanas un aktīvo operāciju jomā. Taču, viņaprāt, šajā gadījumā viņš sabiezina krāsas, un šie paziņojumi jāskata Ukrainas kara kontekstā, kurai ir  vitāli svarīgs Rietumu atbalsts.

Brīdinājums par drīzu uzbrukumu NATO

Brīdinājums par drīzu uzbrukumu NATO dalībvalstīm ir spēcīgs arguments, lai Rietumi neatslābtu un saprastu – atbalsts Kijivai ir arī viņu pašu drošības garants. Tomēr tas nenozīmē, ka draudi ir izdomāti. "To, ka Krievijai neapšaubāmi ir uzbrukuma plāni attiecībā uz Baltijas valstīm, mēs zinām. Tāpat kā mums ir aizsardzības plāni," skaidro Andžāns. Viņaprāt, Baltijas valstis šobrīd nav Krievijas galvenais uzbrukuma mērķis  – lielāka interese tai ir par Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju.

Baltija – vājākais NATO posms

Andžāns gan atzīst, ka Baltijas valstis objektīvi ir viens no ievainojamākajiem NATO posmiem, atšķirībā, piemēram, no Somijas vai Polijas, kuras arī atrodas Krievijas kaimiņos, taču to militārā gatavība un resursi ir krietni lielāki. Tieši tāpēc Budanova teiktajā ir jāieklausās.

"Gribi mieru – gatavojies karam. Gatavībai ir jābūt, tāpēc ir labi, ka Budanovs par to runā, jo tas liek mums vairāk gatavoties.  Ja mēs dzīvotu ar rozā brillēm un izliktos, ka viss ir kārtībā,  būtu daudz sliktāk," uzsver eksperts.

Krievijas armija – spēcīgāka nekā jebkad

"Sliktākais, ko šobrīd varētu pieļaut Baltijas valstis un NATO kopumā, – novērtēt ienaidnieku par zemu," brīdina Andžāns. Viņš atzīst, ka Krievijas armija šobrīd ir spēcīgāka nekā agrāk. Eksperts norāda: neskatoties uz smagajiem zaudējumiem, Krievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs ik mēnesi palielinās par aptuveni astoņiem līdz deviņiem tūkstošiem karavīru. Salīdzinājumam – visā Latvijas profesionālajā dienestā kopumā dienē aptuveni astoņi tūkstoši karavīru.

Andžāns arī akcentē, ka karš ir attīstījies jaunā līmenī – dronu karā Ukraina un Krievija šobrīd neapšaubāmi ir spēcīgākās valstis pasaulē.

Tomēr notikumu attīstība būs tieši atkarīga no kara gaitas Ukrainā. Eksperts uzsver – ir acīmredzams, ka Krievijai nepieciešama ekonomiska atelpa.

Drošības garantijas Ukrainai kā signāls Baltijai

Drošības politikas eksperts norāda, ka iespējamā miera plāna Ukrainā kontekstā  jautājums par ilgtermiņa drošības garantijām, ko Kijivai varētu sniegt Rietumvalstu armijas, ir pozitīvs signāls arī Baltijas valstīm. Tas apliecina Rietumu gatavību uzņemties atbildību arī par tādas valsts drošību, kuru nesargā NATO 5. pants.

Pēc Andžāna teiktā, Rietumvalstu gatavība uzņemties drošības garantijas Ukrainai miera vienošanās ietvaros nozīmē daudz vairāk nekā politisku atbalstu vien. Tā apliecina, ka Rietumi ir gatavi ar reāliem militāriem instrumentiem atturēt Krieviju no jaunas agresijas – un šāda pieeja tiešā veidā attiecas arī uz NATO austrumu flangu.

 “Ja Rietumi ir gatavi sniegt garantijas Ukrainai, kas nav NATO dalībvalsts, tas vienlaikus apliecina arī apņēmību aizsargāt sabiedrotos,” norāda Andžāns. Šo gatavību, pēc eksperta domām, apliecina arī jau esošā sabiedroto militārā klātbūtne Baltijas valstīs.

"Mēs visi apzināmies, ka draudi pastāv"

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukēvičs portālam Jauns.lv uzsver, ka Ukrainas izlūkdienesta priekšnieka brīdinājums par iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm ir jāskata plašākā kontekstā – vērtējot ne tikai Ukrainas puses teikto, bet arī citu valstu izlūkdienestu sniegto informāciju.

“Mēs visi apzināmies, ka draudi pastāv. Ir skaidrs, ka Krievija visiem līdzekļiem centīsies atjaunot savu militāro arsenālu un maksimāli vairot šo potenciālu," norāda Astukēvičs.

Vienlaikus pētnieks aicina ņemt vērā, ka Ukrainai ir savas nacionālās drošības intereses. Brīdinot par draudiem kaimiņvalstīm, Ukraina cenšas maksimāli vairot starptautisko uzmanību, jo tas ir tieši saistīts ar lielāku atbalstu pašai Ukrainai, ko var nodrošināt Rietumvalstis.

Runājot par iespējamo draudu īstenošanas laiku, Astukēvičs uzsvēra, ka termiņi var būt dažādi, taču ir ļoti grūti kaut ko paredzēt uz priekšu, jo situācija mainās. “Tā būtu spekulācija runāt par to, kas varētu notikt,” viņš uzsvēra.

Eksperts akcentē, ka reāla riska mazināšana ir tiešā mērā atkarīga no Rietumvalstu spējas sniegt lielāku atbalstu Ukrainai. "Riski un draudi nenoliedzami pastāv," viņš atzīst, piebilstot, ka izlūkdienestu līmenī notiek aktīva informācijas un vērtējumu apmaiņa par šo tēmu.

Jāņem vērā arī kara dinamika – ja karadarbība Ukrainā kļūst mazāk intensīva, tas teorētiski ļautu Krievijai atbrīvot bruņoto spēku kapacitāti citiem mērķiem. "Jautājums ir arī par to, vai tas būtu pilna mēroga karš, vai tā saucamā pelēkā zona, kurā Krievija ar savām hibrīdkara metodēm aktīvi darbojas jau šobrīd," skaidro pētnieks.

Tomēr eksperts, atsaucoties uz militāro analītiķu vērtējumiem, akcentē, ka šobrīd Krievijas karaspēka pieaugums pie Baltijas valstu robežām skaitliskā izteiksmē ir neliels, un pagaidām nav pazīmju, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski mainīties.