Kāpēc jāēd mellenes - 5 veidi, kā izpaužas šo ogu superspējas
Kā ikviens antioksidantiem bagātīgs produkts mellenes ir daudz pētītas. Zinātnieki pierādījuši, ka tās patiešām veselībai var dot lielu labumu.
Mellenes satur ļoti daudz antioksidantu un tiek uzskatītas par vienu no vislabākajiem antioksidantu avotiem. To sastāvā ir dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas darbojas gan kā antioksidanti, gan kā iekaisumu samazinoši aģenti.
Krūze melleņu (aptuveni 150 gramu) satur tikai 84 kcal, bet spēj nodrošināt organismu ar krietnu daudzumu C vitamīna, K vitamīna, kā arī ar mangānu. Lai arī mellenes ir saldas, to glikēmiskais indekss ir zems, un 150 gramu melleņu satur aptuveni četrus gramus šķiedrvielu (gan ūdenī šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas). Interesanti, ka 150 gramos melleņu ir aptuveni 125 grami ūdens, kas tās padara par lielisku produktu karstām vasaras dienām, kā arī ir viens no iemesliem, kāpēc mellenes iesaka ēst gadījumos, kad ir aizcietējumi.
Latvijā un citos ziemeļu reģionos izsenis zināmas meža mellenes; krūmmellenes, kas ir iecienītas dienvidu zemēs, pie mums ienākušas vēlāk. Daudziem krūmmellenes rada aizdomas un šķiet mazāk vērtīgas nekā tās, kas aug mežā. Pētījumos gan diezgan bieži tiek izmantotas tieši krūmmellenes, jo tās var vieglāk izaudzēt, dod bagātīgāku ražu un ērtāk salasāmas.
Atsaucoties uz Jaunzēlandes Augu un pārtikas institūta veiktu pētījumu, kurā tika salīdzināta meža melleņu un krūmmelleņu uzturvērtība, jāsecina, ka mežā augušajām ogām ir augstāks kopējais antocianīnu daudzums un lielāka antioksidantu aktivitāte, savukārt C vitamīna vairāk ir krūmmellenēs. Skatoties uz minerālvielu daudzumu, mazliet pārākas ir meža mellenes – vismaz kalcija, cinka un magnija tajās ir vairāk. Tomēr šim nevajadzētu būt iemeslam, kas liedz ēst krūmmellenes, ja tās ir pieejamas. Antioksidantu ir daudz gan meža mellenēs, gan krūmmellenēs, tāpēc droši lietojiet tās ogas, ko vieglāk sarūpēt.
