Sieviete 40+ un kontracepcija: ko svarīgi zināt
Sievietes reproduktīvā veselība pēc 40 gadu vecuma ir īpaši aktuāla tēma, kas prasa gan uzmanību, gan zināšanas. Šajā dzīves posmā auglība sāk samazināties, menstruālais cikls var kļūt neregulārs, taču grūtniecība joprojām ir iespējama. Tāpat, arvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērotu kontracepcijas metožu izvēli un hormonālo līdzsvaru, kas ietekmē gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu.
-
Vai tiešām es varētu būt stāvoklī, ja man par desmit dienām aizkavējušās mēnešreizes?
Ja sievietei ir regulārs menstruālais cikls un pēdējo 2-3 nedēļu laikā ir bijušas dzimumattiecības, grūtniecības iespēja nav izslēgta, jo īpaši pie mēnstruāciju aizkavēšanās par 10 dienām. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties, ir veikt mājas grūtniecības testu. Pozitīva rezultāta gadījumā, nepieciešams veikt asins analīzes, lai noteiktu HCG un progesterona līmeni. Ja progesterons 20-30 pg/ml un HCG ir 20-100, tad situācija vel nav skaidra, jāatkārto abas analīzes pēc 3 dienām. Ja grūtniecība progresē, HCG līmenim būtu jādubultojas, progesterons saglabājas virs 20-30 pg/ml. Jāsazinas ar savu ginekologu tālākās taktikas izstrādei.
“Bet, ja menstruālias cikls kļuvis neregulārs (22-35 dienas), tas norāda, ka folikulu attīstība notiek haotiski un ovulācija neprognozējama, grūtniecības varbūtība ir mazāka, bet iespējama, hormonu noteikšanas taktika tāda pati ” skaidro Dr. Barkāne.
Menstruālā cikla garums ir atkarīgs no tā vai konkrētajā ciklā bijusi ovulācija vai cikls ir bez ovulācijas, anovulators. Ja ovulācija ir bijusi, tad tā notikusi aptuveni 12-14 dienas pirms menstruācijas pirmās dienas, vērtējot retrospektīvi. Sievietēm no 43-45 gadu vecuma cikls mēdz saīsināties līdz 24–26 dienām (premenopauzes agrīna fāze), jo ovulācija notiek agrāk 9.– 12 . cikla dienā. Kā zināms, 2 dienas pirms un pēc ovulācijas ir visaugstākā grūtniecības iespēja, tāpēc, ja grūtniecība nav vēlama, jāizmanto efektīvas kontracepcijas metodes. Būtiski atcerēties, ja menstruālais cikls ir mainīgs, ovulācijas noteikšana mājas apstākļos ar dabīgām auglības pārvaldības metodēm kļūst sarežģīta un, pats galvenais, nedroša.
2. Kā noteikt ovulāciju?
Sievietes ir pamanījušas, ka dažas dienas pirms ovulācijas maksts izdalījumu daudzums palielinās, tie kļūst caurspīdīgi un staipīgi (līdzīgi kā olu baltums), tā ir pieaugoša estrogēna ietekmes pazīme. Reproduktīvā vecumā rekomendējam mājas ovulācijas testus, kas palīdz precīzāk identificēt auglīgās dienas. Pēc 37 gadu vecuma ovulācija vidēji notiek katru trešo mēnesi. Ja plānojat grūtniecību, un 6 mēnešu laikā grūtniecība neiestājas, ieteicams doties uz konsultāciju pie ārsta, kas palīdzes precīzi noteikt auglīgās dienas, nezaudējot laiku. Ja grūtniecību neplānojiet, jādodas pie ārsta, lai izvēlētos piemērotāko un drošāko kontracepcijas metodi.
3. Vai sievietei 40+ vēl saglabājas auglība un ir nepieciešama kontracepcija?
“Grūtniecības iespēja 43 gadu vecumā nav augsta, vidēji 3–4% ciklā, tomēr joprojām pastāv individuālas variācijas, atsevišķos gadījumos auglība saglabājas pat līdz 47 gadu vecumam” norāda Dr. Barkāne.
Daudzas sievietes kļūdaini uzskata, ka pēc 40 gadiem izsargāties nav vajadzīgs, taču tā nav taisnība. Sievietes auglība šajā posmā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, t.sk., ģimenes reproduktīvās vēstures, iepriekšējo grūtniecību skaita, ginekoloģiskās anamnēzes, kā arī vispārējā veselības stāvokļa.
“Auglību ietekmē arī iedzimtība - cik auglīga bijusi mamma, vecmāmiņa, kādā vecumā viņām bijusi pēdējā grūtniecība. Jo vairāk grūtniecībs bijušas reproduktīva periodā, jo lielāka varbūtība, ka arī pec 40+ tā var iestāties,” skaidro daktere.
Protams, vissvarīgākā ir sievietes reproduktīvā vēsture: pārslimotas (piem. hlamidioze) vai joprojām aktuālas ginekoloģiskas slimības (endometrioze, adenomioze), operācijas (miomas mezglu rezekcija, endometrija polipa rezekcija), grūtniecības komplikācijas (placentārā perioda sarežģījumi, asiņošana pēcdzemdību periodā). Visi šie faktori var ietekmēt auglību. Vispārējais veselības stāvoklis, dzīvesveids, emocionālā stabilitāte un stresa noturība ir būtiski faktori, lai veidotos olšūnas.
“Viss šis pasakumu kopums veido sievietes bioloģiso vecumu, kas dažkārt neatbilst hronoloģiskajam vecumam. Tas ir patiesais sievietes organisma vecuma rādītājs. Jo jaunāks bioloģiskias vecums, jo lielāka iespeja , ka ovulācija notiek un ķermenis gatavs jaunas dzīvības radīšanai, ” uzsver Dr. Barkāne.
4. Vai iespējams mazināt premenopauzes simptomus, lietojot hormonālo kontrcepciju?
Sievietēm arī premenopauzes periodā periodiski var novērot karstuma viļņus un svīšanu. To cēlonis ir hipofizes hormonu FSH, LH un estrogēna līmeņa svārstības, kā rezultātā rodas izmaiņas centrālās nervu sistēmas termoregulācijas centrā.
“Estrogēna deficīts, augsts FSH un LH līmenis ir palaidējmehānisms izmaiņām termoregulācijas centrā: fizioloģiski svīšana sākas, ja centrālā temperatūra paaugstinās par 0.1 grādu , bet estrogēna trūkuma gadījumā jau pie 0.001 grāda,” skaidro ginekoloģe.
Svarīgs karstuma viļņu veicinātājs ir stress un spēja, vai gluži otrādi, nespēja ar to “tikt galā”. Šo faktoru pozitīvi regulē daudzas alternatīvās metodes, piemēram, elpošanas vingrojumi, apzinātības prakses, arī augu preparāti Ashwagandha, Rhodiola rosea, Cimicifuga racemosa, Black cohosh uc. Savukārt, hormonālas kontracepcijas lietošanas laikā mazinās FSH un LH izdale hipofīzē, kā rezultātā mazinās karstuma viļņu simptomātika. Visefektīvāk estrogena deficīta simptomus mazinās hormonāla aizstājterapija, tāpēc reizēm to rekomendējam jau peri-menopauzes periodā.
Mūsdienu praksē izmanto augsti efektīvus un drošus kombinētus hormonālos preparātus (tautā saucamos kontracepcijas līdzekļus) un bio-identiskos hormonus, kas pieejami gan iekšķīgai lietošanai, gan lokāli uz ādas.
“Dažādu hormonālo preparātu kombinācija un individualizēta terapija ne tikai uzlabo sievietes pašsajūtu un apmierina prasības, bet arī palīdz saglabāt dzīves kvalitāti nākotnē,” piebilst Dr. Barkāne.
5. Kā izvēlēties kontracepciju sievietei 40+?
Ja dzimumattiecības notiek reti vai nav pastāvīga partnera, izvēles metode ir prezervatīvs, kas pasargā gan no nevēlamas grūtniecības, gan seksuāli transmisīvām slimībām. Alternatīva ir lokāla kontrcepcija, piemēram, Pharmatex krēms, ko lieto pirms dzimumakta.
Visdrošakā metode ir hormonāla kontracepcija (tabletes, vaginals riņķitis, spirāle, implants aukšdelmā). Būtiski atcereties, ka arī hronisku saslimšanu gadījumā, tādu kā migrēna, cukura diabēts, vairogdziedzera mezgli vai paaugstināts asinsspiediens, hormonālās kontracepcijas lietošana ir iespējama un atsevišķos gadījumos pat rekomendējama, jo mazina saslimšanu simptomus. Katrā gadījumā, nepieciešama individuāla pieeja un rūpīga veselības stāvokļa izvērtēšana.
“Sievietes ar kardiovaskulārās sistēmas veselības problēmām var lietot dažādas kontracepcijas metodes, tai skaitā hormonālas, tomēr jākonsultējas ar savu ārstu un, nepieciešamības gadījumā, kardiologu ” skaidro Dr. Barkāne.
6. Nereti sievietes satraucas, ka lietojot hormonālo kontracepciju 40+ mazinas libido.
Libido jautājums šajā vecumā ir komplekss un cieši saistīts ar emocionālo veselību, hronisku nogurumu, partnerattiecību kvalitāti, saprotoša partnera esamību vai neesamību un drošības sajūtu attiecībās.
“Sievietes vēlme pēc intīmas tuvības rodas vispirms “galvā”, un tikai pēc tam seko hormonālās ietekmes “perifērijā”. Ja libido samazinās, ieteicams veikt hormonāla līmeņa profilu un, ja nepieciešams, paralēli kontracepcijai, sākt bio-identisku hormonu terapiju hormonu deficītu stabilizēšanai” , skaidro speciāliste.
Sievietei pēc 40 gadiem rūpēties par savu reproduktīvo veselību un izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības joprojām ir svarīgi. Regulāras pārbaudes un konsultācijas ar ginekologu palīdzēs izvēlēties piemērotāko kontracepcijas metodi un saglabāt labu pašsajūtu.
“Sievietei jebkurā vecumā jābūt veselai un koptai. Piemērota kontracepcija nav tikai par grūtniecības novēršanu - tās ir rūpes par savu veselību un labsajūtu” uzsver Dr. Barkāne.
