Atpūtniekus apdraud bīstamas baktērijas, kas "saēd miesu"; brīdina arī par Baltijas jūru

Tiek ziņots, ka Floridā četri cilvēki ir miruši un septiņi saslimuši Vibrio vulnificus gadījumu skaita pieauguma dēļ. Tā ir miesu ēdoša baktērija, kas vairojas sālsūdenī un iesāļā ūdenī un izraisa stāvokli, ko sauc par vibriozi, vēstī People.com.

Floridas Veselības departaments ziņo, ka, lai gan skaitļi ir samazinājušies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vibriozes gadījumu pieaugums 2024. gadā bija saistīts ar viesuļvētras Helēnas sekām, kas izraisīja plūdus un palielinātu saskari ar piesārņotu ūdeni. Līdzīgs pieaugums bija novērojams 2022. gadā pēc viesuļvētras Ians. Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) datiem, vibrio baktērijas dabiski dzīvo piekrastes ūdeņos. Lielākā daļa cilvēku saslimst ar vibriozi pēc neapstrādātu vai nepietiekami termiski apstrādātu vēžveidīgo, īpaši austeru, ēšanas, jo baktērijas "sakrājas" vēžveidīgo iekšpusē.

Tā dabiski dzīvo arī sālsūdenī un var izraisīt infekciju, ja peldētājam ir atvērta brūce vai nesen ir uzlikts tetovējums vai pīrsings. Labākajā gadījumā, inficējoties ar vibriozi, slimniekiem rodas “ūdeņaina caureja, ko bieži pavada vēdera krampji, slikta dūša, vemšana un drudzis,” skaidro ASV Slimību kontroles un profilakses centrā (CDC). Asinsrites un brūču infekcijas ir daudz nopietnākas, izraisot “bīstami zemu” asinsspiedienu, ādas pūslīšus un nekrotizējošu fascītu, kas pazīstams kā slimība, kura "saēd miesu". Kā norāda CDC, “ārstiem var nākties amputēt pacienta kājas vai rokas, lai noņemtu mirušos vai inficētos audus”. Lai gan veseliem cilvēkiem parasti ir tikai viegli simptomi, tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma vai hroniskas aknu slimības, var rasties nopietni veselības riski, vēsta The Economic Times.

Ja baktērijas nonāk asinsritē, tās var izraisīt septisku šoku, drudzi un sāpīgus ādas pūslīšus. Gandrīz 50 procenti šādu gadījumu beidzas ar nāvi.

Bīstamība arī Baltijas jūrā

Saskaņā ar Eiropā veikto monitoringu inficēšanās risks Baltijas reģionā ir novērojams karstajos vasaras mēnešos, kad jūras ūdens temperatūra ir aptuveni 20 °C un mazāks nokrišņu daudzums.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) atgādina, ka vibrio baktērijas dabiski mīt iesāļos piekrastes ūdeņos, kur sajaucas sāļais un saldais ūdens – īpaši apstākļos, kad ūdens temperatūra ir augsta un sāļums ir zemāks. Šādi apstākļi kļūst arvien biežāki dažos Eiropas reģionos klimata pārmaiņu dēļ.

Vibrio baktērijas bieži tiek konstatētas vasarās Baltijas jūrā, kur zemais sāls saturs nodrošina īpaši labvēlīgus apstākļus tam, lai baktērijas vairotos. Tās ir atklātas arī Ziemeļjūrā. Pieaugot jūras virsmas temperatūrai Eiropā, tiek prognozēts, ka vibrio izplatība palielināsies arī citās piekrastes zonās.

Vibrio infekcija – vibrioze

Vibrio baktēriju izraisīto vibriozi rada vairākas šīs sugas baktērijas, no kurām dažas var izraisīt smagas saslimšanas. Tās ietver pārtikas izcelsmes infekcijas, piemēram, pēc jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu gliemju (jo īpaši austeru) ēšanas, kā arī nopietnas asinsrites infekcijas, kad baktērijas iekļūst organismā caur brūcēm vai ādas bojājumiem. Īpaši jutīgi ir cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām aknu slimībām.

Lai gan vibrio infekcijas Eiropā joprojām ir samērā retas, vairākas ziemeļvalstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, pēdējos gados ir ziņojušas par saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu. Tas īpaši izteikti bija vērojams karstuma viļņu un paaugstinātas ūdens temperatūras vasarās, piemēram, 2018. gadā, kad tika reģistrēti 445 gadījumi – vairāk nekā trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–2017. gada vidējo rādītāju (126 gadījumi).

Simptomi un drošības pasākumi

Vibrio infekcijas simptomi atkarīgi no inficēšanās ceļa. Ja vibrioze tiek iegūta, lietojot uzturā jēlas vai nepietiekami pagatavotas jūras veltes, simptomi var būt: ūdeņaina caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, drudzis un drebuļi. Infekcija var rasties arī pēc peldēšanās ūdeņos ar augstu vibrio baktēriju koncentrāciju – tas var izraisīt ausu infekcijas vai, ja baktērijas iekļūst brūcē, – ādas infekcijas ar apsārtumu, pietūkumu un sāpēm ap bojāto vietu. Neārstētas brūču infekcijas var novest pie smagām komplikācijām, piemēram, nekrotizējoša fascīta, sepses vai pat ekstremitātes amputācijas, īpaši riska grupās (cilvēki ar hroniskām aknu slimībām vai novājinātu imunitāti).

Lai mazinātu inficēšanās risku ar vibrio baktērijām, ieteicams:

• Izvairīties no jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu jūras velšu (īpaši austeru) ēšanas;

• Vienmēr pārliecināties, ka jūras veltes ir pilnībā izceptas vai novārītas;

• Ja ir atvērtas brūces, nesen veikti pīrsingi vai iegriezumi – izvairīties no peldēšanās sāļos vai iesāļos ūdeņos vai pārklāt bojāto vietu ar ūdensnecaurlaidīgu plāksteri;

• Ja saskaraties ar jūras ūdeni, kamēr uz ādas ir skrāpējumi vai brūces, rūpīgi noskalojiet vietu ar tīru saldūdeni.