Dauzās sirds, reibonis, pat bezsamaņa - kā rīkoties, ja no karstuma kļūst slikti?
Ja ar visu to, ka saulē neesi uzturējies ilgi, galvā bijusi cepure un esi dzēris daudz ūdens, tomēr jūti, ka nav labi, iespējams, esi dabūjis karstuma dūrienu. Kā tas izpaužas, un ko šādā situācijā darīt?
Konsultē Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskā vadītāja Jūlija Deksne.
Kādas pazīmes liecina par karstuma dūrienu?
* Intensīvas galvassāpes, izteikts reibonis, smagākā gadījumā – bezsamaņa vai krampji, slikta dūša, vemšana.
* Pastiprinās sirdsdarbība – tautā parasti teic, ka sirds skrien. Pazeminās asinsspiediens, taču to ne visi izjūt.
* Ķermeņa temperatūra paaugstināta virs 38 grādiem. Ja temperatūra ir ap 40 grādiem, tas liecina par smagu karstuma dūrienu.
* Karsta, sausa āda, jo traucēti termoregulācijas procesi un svīšana nav tik intensīva kā normālos apstākļos.
Zini, kā rīkoties
Cietušajam jāpalīdz nokļūt vai viņš jāpārvieto uz labi ventilētu, vēsu telpu vai ēnainu vietu. Jānovelk ciešais, pārāk biezais apģērbs, lai āda būtu atsegta un varētu elpot un ķermenis atvēsinātos.
Palīdz ķermeņa samitrināšana ar vēsu ūdeni, var izmantot mitrus, vēsus dvieļus, kompreses. Ja pa rokai ir aukstuma elementi, to ietin dvielī un liec pie vietām, kur ir lielie asinsvadi. Noteikti jādzer vēss minerālūdens, kura sastāvā ir sāļi, jāatjauno elektrolīti, kas, cilvēkam svīstot un pārkarstot, ir zaudēti. Tas ir īpaši būtiski, ja cilvēks ir vēmis. Nopietns elektrolītu zudums var izraisīt sirds ritma un apziņas traucējumus.
Kad saukt neatliekamo palīdzību?
Ja cietušajam pēc būšanas karstumā tikai sāp galva, karstuma dūriens ir vieglā formā; ieteicams lūgt padomu ģimenes ārstam. Ja ir krampji, vemšana, cilvēks ir apjucis, dezorientēts vai pat bezsamaņā, noteikti jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
