Pasaulē

Tramps atkal paliek bešā, Nobela miera prēmiju saņem Venecuēlas opozīcijas līdere Mačado

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

2025. gada Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado, piektdien paziņojusi Norvēģijas Nobela komiteja. Tādējādi ASV prezidenta Donalda Trampa ilgstošā pašslavināšanas kampaņa šoreiz nav devusi rezultātu.

Tramps atkal paliek bešā, Nobela miera prēmiju saņ...

Mačado godalgota "par nenogurstošu darbu, veicinot Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības, un par cīņu, lai panāktu taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju", norādījusi komiteja. Viņa ir "galvenā, vienojošā figūra politiskajā opozīcijā, kas reiz bija dziļi sašķelta - opozīcijā, kas atrada kopsaucēju prasībā pēc brīvām vēlēšanām un pārstāvības valdības", sacīts komitejas paziņojumā.

Jāpiebilst, ka ar smalkjūtību un taktu nesirgstošais Donalds Tramps jau daudzus gadus cenšas panākt, lai viņam beidzot piešķirtu Nobela miera prēmiju, savu sāpi iepinot pat dažādu ASV katastrofu kontekstā. Taču kopš atgriešanās Baltajā namā 2025. gadā viņa alkas saņemt kāroto trofeju kļuvušas nevaldāmas. Gluži kā Tramps gadiem ilgi žēlojās, ka viņam "nokrāpa" "Emmy" balvu par realitātes šovu "The Apprentice", gluži kā pēc zaudētajām 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām viņš līdz šim brīdim stāsta, ka uzvaru viņam "nozaga", arī šoreiz reizē ar sevis slavināšanu viņš neaizmirst sūdzēties, ka prēmiju nedabūs, jo gan jau atradīs ieganstu viņam nepiešķirt. 

Tramps Nobela miera prēmijai nominēts veselas astoņas reizes (katru gadu kopš 2016. gada, izņemot 2017. un 2023. gadu) un vienmēr palicis bešā. Viņu vēl vairāk tracina tas, ka ASV eksprezidents Baraks Obama, kuru viņš tagad cenšas visādos veidos apsūdzēt un aizvainot, to saņēma jau pirmajā prezidentūras gadā savā vienīgajā nominēšanas reizē. Lieki teikt, gluži tāpat kā Tramps pie katras izdevības pasaka kādu riebeklību par savu priekšteci Džo Baidenu, viņš nepalaiž garām iespēju žēloties par Obamas prēmiju.

Šogad Nobela Miera prēmijai izvirzīti 338 kandidāti, tai skaitā 244 fiziskas personas un 94 organizācijas. Pērn prēmijai tika izvirzīti 286 kandidāti, bet rekorddaudz pieteikumu - 376 - tika saņemti 2016. gadā.

Nobela prēmijas statūti noteic, ka prēmijas kandidātu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus. Tomēr tie, kas ir tiesīgi pieteikt kandidātus, piemēram, iepriekšējie prēmijas laureāti, ministri un deputāti no visas pasaules, kā arī atsevišķu universitāšu profesori, var publiski atklāt, ko pieteikuši balvas saņemšanai.

Saskaņā ar mediju ziņoto šogad prēmijai tika izvirzīts arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vairākkārt izteicies, ka ir pelnījis šo balvu par vairāku konfliktu izbeigšanu. Tramps apgalvo, ka, pateicoties viņam, izbeigti vismaz astoņi kari.

Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai "Nihon Hidankyo" par tās centieniem panākt no kodolieročiem brīvu pasauli.

Nobela Miera prēmija pirmo reizi tika pasniegta 1901. gadā, un to iedibināja dinamīta izgudrotājs zviedrs Alfrēds Nobels.

Balvas tiek piešķirtas arī par sasniegumiem medicīnā, fizikā, ķīmijā, literatūrā un ekonomikā. Atskaitot ekonomikas balvu, visas pārējās iedibināja Nobels.

Nobela prēmijas ieguvēji līdz ar diplomu un zelta medaļu saņem apmēram miljonu eiro vērtu naudas balvu.

Šonedēļ jau tika paziņoti Nobela prēmiju ieguvēji medicīnā, fizikā, ķīmijā un literatūrā, un pirmdien tiks nosaukts balvas ieguvējs ekonomikā, noslēdzot šī gada Nobela prēmiju sezonu.