"Rindas uz ķīmijterapiju noved pie traģēdijām," - "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe brīdina par kritisko situāciju nozarē
Rindas pie ārstiem turpina pieaugt, tostarp arī uz ķīmijterapiju. Gadās, ka cilvēks savu kārtu sagaida tikai tad, kad ķīmijterapija vairs nav efektīva.
Kā Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums" norādīja Latvijas onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe, "rindas pie jebkura speciālista vai uz jebkādu medicīnisko procedūru ir slikti, bet rindas uz ķīmijterapiju ir ļoti slikti - tas noved pie traģēdijām. Dažkārt cilvēkiem jāgaida ķīmijterapija mēnesi vai pat pusotru. Taču, ja slimība attīstās ātri, ir jārīkojas nekavējoties."
Iemesli situācijai
Gunita Berķe min vairākus iemeslus šādai situācijai. Pirmkārt - nepietiekams finansējums medicīnai. “Katru gadu budžeta plānošanā medicīnas ierēdņi balstās uz iepriekšējā gada datiem. Bet arī iepriekšējais budžets jau bija nepietiekams, un, ņemot vērā, ka cenas turpina augt, šis naudas trūkums kļūst par hronisku slimību mūsu medicīnā.”
Otrais iemesls - pacientu skaita pieaugums. “Ar vēzi cilvēki slimo arvien biežāk, un ar esošajiem resursiem nav iespējams palīdzēt visiem un laikus.”
Trešais iemesls - medicīnas personāla trūkums, īpaši medmāsu. “Ķīmijterapiju nav iespējams veikt bez atbilstoša speciālista, un, ja šo speciālistu ir maz, tas veicina rindu veidošanos.”
Zāļu pieejamība un ārstēšanas kvalitāte
Gunita Berķe uzsvēra vēl vienu problēmu - mūsdienīgu zāļu trūkumu. “Latvijā joprojām nav pieejamas daudzas jaunas zāles, kas jau ilgi un veiksmīgi tiek lietotas Eiropas Savienībā. Pagājušajā gadā veicām aptauju par plaušu vēža ārstēšanā lietotajām zālēm. Izrādījās, ka Latvijā nav pieejama pat trešā daļa no tām zālēm, kas paredzētas šīs slimības ārstēšanai Eiropā. Cilvēkiem nākas pašiem meklēt iespējas iegādāties šīs zāles ārzemēs, un tās maksā milzīgas naudas summas.”
Nepietiekams finansējums
Jauns.lv jau vēstīja, ka Latvijas Onkoloģijas centrs saskaras ar dažādām finansiāla rakstura problēmām, tostarp tika atlikta plānotā rekonstrukcija. Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš atklāti un bez aplinkiem publiskajā vidē arī pauda savu sašutumu par Veselības ministrijas un tās ministra - Hosama Abu Meri - rīcību.
“Gan Veselības ministrijas nekompetento ierēdņu, gan tikpat ‘kompetentā’ Hosama Abu Meri pārraudzībā finansējums, kas bija domāts 2 stacionāriem (gan LIC, gan LOC), finālā pietika tikai vienam.” Rezultātā LOC atkal ir atstāts aiz borta – ar neskaidru nākotni, kur remonts gaidāms “kaut kādā galīgi nenoteiktā ‘nākotnes formātā’”.
Sīviņš atgādināja, ka Eiropas attīstītās valstis uzskata onkoloģiju par prioritāti. Latvijā diemžēl – nē. “Latvija ir priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā, vērtējot to, cik valsts iegulda (Latvijā ‘tērē’) viena onkoloģiska pacienta ārstēšanai gadā! Ļoti objektīvs rādītājs, kas atspoguļo attieksmi valstiskajā līmenī.”
Viņš skaidroja, ka šāda pieeja rada situāciju, kurā pacientiem jāgaida ilgi uz staru terapiju un ķīmijterapiju: “Klīniskās Universitāšu slimnīcas, ņemot vērā pieaugošu pieprasījumu un neadekvātu valsts finansējumu, nespēj nodrošināt staru un ķīmijterapijas pieejamību, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām.”
Un slimnīcu vadībai tiek uzdots risināt šo neiespējamo vienādojumu: “Tie liek slimnīcu vadībām tikt galā ar pašu spēkiem: ar reducētu un neadekvātu finansējumu kombinācijā ar kritisku personāla deficītu… Tas vairs fiziski nav iespējams!” Ārsti esot spiesti pacientiem skaidrot, kāpēc vēža ārstēšana jāsāk ar milzīgu aizkavēšanos.
Kā nesen norādīja Veselības ministrijā (VM), Latvijas Onkoloģijas centra 81,2 miljonus eiro vērtos pārbūves darbus varētu sākt nākamā gada sākumā.
Attiecībā uz LOC operāciju bloka renovācijai nepieciešamo finansējumu slimnīcas un ministrijas pārstāvji vienojušies, ka līdz septembrim ir jāsāk sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), lai saņemtu atļauju pārdalīt programmu līdzekļus LOC renovācijas pirmā posma īstenošanai. Slimnīcas un VM pārstāvji vienojušies, ka nepieciešamo finansējumu būtu iespējams rast, pārdalot veselības nozarei pieejamos Eiropas Savienības un Atveseļošanās fonda līdzekļus.
Kā skaidro VM, līdzekļu pārdale starp Latvijas plānotajām aktivitātēm vai programmām jāsaskaņo ar EK. Ir būtiski saprast, ka tas notiktu "jau piešķirtā Latvijas finansējuma ietvaros, un nav runas par kādu papildu līdzekļu piešķiršanu", skaidro ministrijā.
Savukārt otrajā būvniecības kārtā tiktu veikta LOC ēkas (nodaļu) rekonstrukcija, kam, RAKUS valdes ieskatā, risinājums ir nepieciešamos līdzekļus piesaistīt no Eiropas un valsts līmeņa finanšu institūcijām ilgtermiņa aizņēmuma formā. VM konceptuāli atbalsta šāda risinājuma detalizētāku izpēti un pozitīvu aizdevēju priekšlikumu gadījuma arī atbalstīt šādu risinājumu.
RAKUS valde veiks padziļinātas sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem - Eiropas Investīciju banku, Ziemeļvalstu Investīciju banku, Valsts kasi un citiem -, lai līdz gada beigām varētu izvēlēties slimnīcai izdevīgāko piedāvājumu.
