Šo medikamentu dēļ tu vasarā riskē taisnā ceļā tikt slimnīcā. Uzzini, vai tu tos lieto

Saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) datiem, daži medikamenti var ietekmēt mūsu spēju regulēt ķermeņa temperatūru, pasargāt sevi no saules apdegumiem vai pat uzturēt pietiekamu hidratāciju, liecina Everydayhealth.com publicētā informācija.

“Tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka un viņa organisma. Ne visiem radīsies nevēlamas blakusparādības, taču reakcijas rodas tik bieži, ka ražotājiem ir pienākums par tām brīdināt uz iepakojuma,” saka Mayo klīnikas pārstāve, farmācijas doktore Sūzena Fleikere (Susan Flaker).

Bīstamības signāli: no kā jāuzmanās karstā laikā?

Speciāliste norāda, ka risks palielinās tiem, kas tikko sākuši lietot noteiktus medikamentus – organisms vēl nav pieradis pie tiem, tāpēc tas var spēcīgāk reaģēt uz ārējiem faktoriem.

Brīdinājuma pazīmes:

• sarkana, karsta āda,
• ļoti ātri radušies saules apdegumi,
• reibonis vai vājums dehidratācijas dēļ.

Vissvarīgākais ir profilakse

Lai pasargātu sevi, nepieciešams valkāt cepuri, lietot saules aizsargkrēmu (un regulāri to uzziest atkārtoti), izvēlēties brīvu, elpojošu apģērbu un dzert daudz ūdens. Tomēr nevajadzētu pašrocīgi pārtraukt lietot nekādas zāles. "Ja pēkšņi pārtraucat to lietošanu, īpaši recepšu medikamentu, jūs varat nopietni sev nodarīt pāri," brīdina farmācijas eksperte. Ja jums ir aizdomas, ka medikamenti, ko lietojat, palielina jūsu jutību pret sauli vai karstumu, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Uzmanību bezrecepšu medikamentiem

Pastāv arī daudzi riski pacientiem, kuri lieto bezrecepšu medikamentus – piemēram, antihistamīnus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības, taču tās bieži lieto bez konsultēšanās ar mediķiem. "Pat pirms vienkāršu saaukstēšanās zāļu lietošanas ieteicams konsultēties ar farmaceitu," iesaka eksperts.

Zāles, kas palielina jutību pret sauli

Pārtikas un zāļu pārvalde un Nacionālais vēža institūts izšķir šādas zāļu grupas, kas var palielināt ādas jutību pret UV stariem:

1. Antibiotikas

• Ciprofloksacīns
• Doksiciklīns
• Ofloksacīns
• Tetraciklīns
• Trimetoprims
• Sulfonamīdi

Ja tās lietojat un uzturaties saulē, ieteicama papildu aizsardzība pret sauli – īpaši uz sejas, rokām un kakla.

2. Zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai

• Flucitozīns
• Grizeofulvīns
• Vorikonazols

3. Antihistamīni

• Cetrizīns
• Difenhidramīns
• Loratadīns
• Prometazīns
• Ciproheptadīns

Šīs zāles var izraisīt dehidratāciju un samazināt svīšanu saulē.

4. Holesterīna līmeni pazeminošas zāles

• Simvastatīns
• Atorvastatīns
• Lovastatīns
• Pravastatīns

5. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

• Ibuprofēns
• Naproksēns
• Celekoksibs

Šīs zāles reti izraisa fotosensibilizāciju, t.i., paaugstinātu jutību pret sauli, taču joprojām ir svarīgi biežāk lietot saules aizsargkrēmu. Jo pastāv risks, lai arī minimāls, iegūt smagāku saules apdegumu.

6. Perorālie kontracepcijas līdzekļi un estrogēni

Ja sākāt tos lietot vasarā, ieteicams sekot līdzi ādas apsārtumam vai apdegumiem.

7. Fenotiazīna grupas zāles

• Flufenazīns
• Tioridazīns
• Prohlorperazīns

Šīs zāles vasarā var palielināt acu jutību pret gaismu un samazināt svīšanu.

8. Psoralēni

• Metoksalēns
• Triksozalēns

Tās parasti lieto kombinācijā ar UV terapiju, tādējādi dabiski palielinot jutību pret gaismu.

9. Retinoīdi (pret pinnēm un ādas slimībām)

• Acitretīns
• Izotretinoīns

Šīs zāles padara ādu plānāku un viegli apdegošu, tāpēc nepieciešama maksimāla aizsardzība.

10. Sulfonilurīnvielas preparāti (II tipa diabēta ārstēšanai)

• Glipizīds
• Gliburīds.

Zāles, kas palielina jutību pret karstumu

Dažām zālēm raksturīga ne tikai jutība pret sauli, bet arī samazināta organisma spēja reaģēt uz karstumu. Šeit ir to saraksts.

1. Antihistamīni un dekongestanti

Kombinētas zāles var nomākt svīšanu, un rezultātā organisms ātrāk pārkarst – var rasties karstuma dūriens.

2. Beta blokatori

• Atenolols,
• Metoprolols,
• Propranolols

Lietojot vasarā, var samazināties asins plūsma uz ādu – organismam ir grūtības atdzist.

3. Diurētiskie līdzekļi (stimulē urīna izdalīšanos)

• Hidrohlortiazīds,
• furosemīds,
• triamterēns

Tie samazina šķidruma daudzumu organismā – palielinās dehidratācijas risks.

4. Psihotropās zāles

• Adderall (ADHD)
• Amitriptilīns
• Nortriptilīns (antidepresanti)
• Haloperidols (antipsihotisks līdzeklis)

Tās var mazināt slāpes un traucēt temperatūras regulāciju smadzenēs.

5. GLP-1 grupas zāles (diabēta un svara zaudēšanas ārstēšanai)

• Semaglutīds
• Tirzepatīds

Šo zāļu biežas blakusparādības – slikta dūša, caureja, vemšana – izraisa dehidratāciju.