Britu zinātnieki mēģinās uzbūvēt cilvēka DNS
Kembridžā uzsākts vēl nebijis projekts, kas atgādina fantastikas sižetu – zinātnieki apņēmušies izveidot mākslīgu cilvēka DNS, saliekot to no nulles, gluži kā puzli, atomu pēc atoma.
Līdz šim šādi pētījumi bija kategoriski aizliegti, baidoties, ka tas novedīs pie dizaina bērnu radīšanas, kad bagātnieki varēs izvēlēties, kādas īpašības ieprogrammēt viņu atvasēm, ar laiku radot ģenētisku eliti. Vai vēl ļaunāk – diktatori varētu radīt spēcīgu un paklausīgu armiju.
Varēs atklāt jaunas zāles
Tomēr tagad britu “Wellcome Trust”, pasaulē lielākā medicīnas labdarības organizācija, piešķīrusi pirmos desmit miljonus mārciņu (11,73 miljoni eiro), skaidrojot, ka ieguvumi atsver risku, jo ļaušot, piemēram, ievērojami paātrināt jaunu zāļu izstrādi šobrīd neārstējamām ģenētiskajām slimībām.
Viens no projekta vadītājiem, Džulians Seils no Kembridžas MRC Molekulārās bioloģijas laboratorijas, pauž, ka šis būs gigantisks solis bioloģijā.
“Ar šīs metodes palīdzību mēs gribam iemācīties radīt pret to vai citu slimību izturīgas šūnas, ar kurām varēs nomainīt bojātos audu un orgānu rajonus – piemēram, aknās, sirdī vai pat imūnsistēmā,” teic Seils. Kritiķi iebilst, ka šis darbs liks pamatu negodprātīgiem pētniekiem, kas mēģina radīt ģenētiski ideālus cilvēkus.
Miljardiem kombināciju
2022. gadā starptautiska pētnieku komanda paziņoja, ka pilnībā atšifrēts cilvēka genoms, arī šo veikumu lielā mērā finansēja “Wellcome Trust”. Katra mūsu šūna satur DNS molekulu, kurā ietverta visa ģenētiskā informācija, gan acu krāsa, gan augums, gan arī nosliece uz noteiktām slimībām. DNS dubultspirāles struktūru veido četri būvbloki, apzīmēti kā A, G, C un T. Tiem iespējamas miljardiem kombināciju, ik reizi dzimstot atšķirīgam indivīdam.
Zinātnieki iesākumā centīsies mākslīgi radīt lielākos DNS fragmentus, līdz pat hromosomām, kas satur gēnus. Pēc tam varēs veikt eksperimentus, nosakot, kā dažādi gēni regulē organisma darbību.
Tikai mēģenēs
Sengera institūta (šeit pamatā noritēja cilvēka genoma atšifrēšana) profesors Metjū Herlzs atgādina, ka daudzas slimības izraisa nobrukums kāda gēna darbībā. “Iemācoties radīt DNS molekulu no nulles, mēs varēsim pārbaudīt, kā ģenētiskais kods strādā patiesībā, apstiprinot vai noraidot milzumu ģenētisko teoriju,” norāda Herlzs.
Eksperimenti noritēs tikai mēģenēs un barotnēs Petri trauciņos – izaudzēt mākslīgu cilvēku nav paredzēts. Tomēr profesors Bils Ernšovs, Edinburgas universitātes vadošais ģenētiķis, atzīst: “Džins jau ir izlaists no pudeles. Mēs, protams, varētu ieviest virkni ierobežojumu, bet, ja organizācija ar pieeju atbilstošam aprīkojumam izlems sākt ko tādu sintezēt, es nedomāju, ka mums ir iespēja to apturēt.”
