Veselība zem lupas: Aija Strazdiņa-Ratinska par augsto sāpju slieksni
Atklāti, spēcīgi, brīžiem pat skarbi. Pieredzes stāsti, kas aizkustina, liek aizdomāties par dārgāko, kas mums ir dots. Jauns.lv turpina publicēt portretraidījuma sēriju - “Veselība zem lupas”. Raidījuma viešņa – TV režisore un producente Aija Strazdiņa-Ratinska. Sarunas gaitā viņa atklāti runā par savu sāpju slieksni, par veģetatīvo distoniju, kā arī par mentālo veselību.
“Tad, kad es sāku strādāt ar televīzijas projektiem un filmēšanām, šķiet, ka es vispār negulēju. Tajos jaunības trakajos gados, man liekas, ka vispār nebija modē atpūsties. Bija forši strādāt diennaktīm, montēt kādu TV projektu, pa vidu bija bērni, vīrs, suņi, māja.
Es nezinu, kā to visu apvienoju! Droši vien – nekā, aizvien kā tagad. Taču, ja kāds tajā laikā prasītu par sevis saudzēšanu, šķiet, ka tas būtu bijis vienkārši stulbs jautājums, galīgi nevietā. Šodien, protams, par to cilvēki vairāk aizdomājas. Arī apskatoties spogulī, es saprotu, ka tie sirmie mati varēja nebūt, jo toreiz par to un šo par daudz sastresojos.
Runājot par mūsdienām, tās retās reizes, kad esmu bijusi uz kādu masāžu vai pie kāda fizioterapeita, tur mani aiz rokām un kājām ir aizvilcis vīrs, vai draugi iestūmuši kabinetā, izdarot visu manā vietā, un tas ir tik slikti, es apzinos to. Man reizēm ir sajūta, ka esmu gluži kā tāda trases mašīna, kuru visu sezonu dzen un dzen, lai sacensībās dabūtu pirmo vietu, bet beigās mašīnai velkas izpūtējs un durvis arī vairs netaisās ciet. Un tad, kad beidzas sezona, visi sanāk kopā un domā, ko tagad iesākt, lai nākošgad varētu startēt sacensībās no jauna, ko darīt ar tevi. Drīzāk šis ir mans gadījums.
Arī tie pāris ārstu, kurus es apmeklēju, kad vien viņi mani ierauga, velta šādus vārdus: “O! Laikam TV sezona beidzās!” Tad es dodos pie viņiem ar analīžu rezultātiem un viss sākas no jauna. Tajā pašā laikā es zinu, ka man ir ļoti augsts sāpju slieksnis. Tāds gadījums nav gan bijis, bet man liekas, ka es spētu eksistēt, ja man būtu pat abas kājas lauztas.”
