Veselība zem lupas: Paulīna Druka par baleta aizkulisēm un kustību

“Balets ir viena no fenomenālākajām profesijām, kas dzen iet pāri savām bailēm, jo, gribot negribot, tev ir jāiet uz skatuves. Pēdējo gadu laikā esmu nonākusi arī pie secinājuma, ka lielākās grūtības ir dēļ mentālās slodzes. Šī slodze ir daudz grūtāka par fizisko, jo kaut kādā mērā mēs, baleta mākslinieki, jau no 10 gadu vecuma tiekam pieradināti pie fiziskajām sāpēm, sākot ar baletskolu.

Raugoties šodien, mums izpratne par “sāpēm” ir sakropļota. Aizvien man ir grūti saprast, kuras “sāpes” drīkst just, bet kuras ir jāpacieš. Arī kritizēšana. Jau no bērnības baleta mākslinieki sevi kritizē. Veiksmes stāsti ir tie, kuri ir iemācījušies sevi kritizēt veselīgi. Lielākoties mēs skatāmies spogulī un redzam nepilnības, un mēs vēlamies izlabot šīs nepilnības, taču mums ir jāatceras, ka sevi ir jāuzslavē.

Tas ir tas, ko es aizvien mācos. Mācos arī ar sevi runāt pozitīvi, jo tas viss ietekmē manu veselību. Februārī pabeidzu RSU Veselības sporta speciālista programmu. Nonākt pie šīs izvēles mani pamudināja operas masierītes – tas tāpēc, ka man bija celim trauma. Ilgāku laiku nācās izlaist baletu, tāpēc sāku apsvērt, kas ir tās nozares, kurās es sevi redzu nākotnē. Man ir svarīgi, lai cilvēki jūtas labi. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka kustība ir tā, kas mani padara laimīgu.

Arī viens no pirmajiem dzinuļiem, kas mani pamudināja izvēlei – kļūt par veselības sporta speciālisti, ir mani vecāki, jo man ir milzu cieņa un mīlestība pret senioriem. Man liekas, ka viņi ir mūsu sabiedrības daļa, kas nedaudz ir atstāta novārtā. Man negribas, lai tas tā turpinās. Man ir liels, liels sapnis – veidot vingrošanas grupas senioriem. Man liekas, ka tas nav nereāli, bet es vēl neesmu sadūšojusies to izdarīt. Ticu tam, ka kustībām nav jābūt sarežģītām. Vēlos, lai seniori nāk un vienkārši pakustas savas veselības labad. Kustība ir tā, kas spēj padarīt mūs jaunākus un, manuprāt, nav vecuma limita, lai sāktu vingrot.”