Melanoma skar aizvien vairāk cilvēku Latvijā. Kādiem ādas veidojumiem jāpievērš uzmanība? FOTO
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā - vidēji katru gadu tiek konstatēti vairāk nekā 1600 jauni ļaundabīgu audzēju gadījumi. No visbīstamākās ādas vēža formas melanomas ik gadu valstī mirst aptuveni 70 cilvēku, turklāt no tās nav pasargāti arī gados jauni cilvēki - vēl 2023. gadā melanoma tika konstatēta 18 gadus vecam jaunietim.
Sākoties saulainam laikam, veselības nozares pārstāvji iedzīvotājus aizvien aktīvāk aicina piedomāt par viņu sauļošanās paradumiem. Sauļošanās nenoliedzami sniedz iedzīvotājiem virkni pozitīvu ieguvumu, tostarp palīdz ķermenim uzņemt D vitamīnu un paaugstināt serotonīna jeb "laimes hormona" līmeni smadzenēs, kas palīdz regulēt miega ritmu un uzlabot labsajūtu. Tomēr saules ultravioletais starojums ir arī viens no galvenajiem riska faktoriem melanomas attīstībai.
Melanoma ir mazāk sastopama, bet visbīstamākā ādas vēža forma, kas attīstās no šūnām, kurās veidojas pigments melanīns. "Melanoma izskatās kā dzimumzīme, kas aug un mainās. Tā var veidoties jau no esošas dzimumzīmes, kā arī attīstīties uz iepriekš neizmainītas ādas jebkur uz ķermeņa," norāda Slimību un profilakses kontroles centrs (SPKC).
Turklāt statistika nav iepriecinoša - Latvijā katru gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuriem melanoma tiek novērota pirmreizēji. Ja 2020. gadā tā tika diagnosticēta 170 cilvēkiem, tad 2023. gadā šis skaitlis pieauga līdz 263 gadījumiem, norāda SPKC. Turklāt, melanoma sākusi skart arī gados jaunākus cilvēkus.
Lai gan iespējamība sasirgt ar melanomu vēl joprojām krietni palielinās pēc 40 gadu sasniegšanas, 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2020. gadu divkāršojies pirmreizēji saslimušo skaits vecuma grupā no 30-40 gadiem. Tāpat 2023. gadā bijis gadījums, kad melanoma konstatēta 18-19 gadus vecam jaunietim.
Kādas pazīmes liecina par melanomu?
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) norāda, ka ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par melanomu, un aicina sevis pārbaudē izmantot ABCDE algoritmu. Proti, uzmanība jāpievērš ādas veidojumu asimetrijai (A), robežām (B), krāsai (C), diametram (D) un evolūcijai (E). Īpaši jāpievērš uzmanība dzimumzīmēm, kas ir asimetriskas, kurām ir nevienmērīgas robežas, kas iekrāsojušas divās vai vairāk krāsās, kuru diametrs ir lielāks par 6mm un kuru krāsa, izmērs u.c. pazīmes laika gaitā mainās.
Kā veikt dzimumzīmju pārbaudi saviem spēkiem?
- apskati savu ķermeni spogulī no priekšpuses un no aizmugures, pēc tam ar paceltām rokām apskati labo un kreiso ķermeņa sānu;
- saliec elkoņus, rūpīgi apskati apakšdelmu priekšpusi, augšdelmu iekšpusi un plaukstas;
- apskati kāju aizmuguri un pēdu virspusi, pirkstu starpas un pēdu apakšas;
- apskati kakla aizmuguri un skalpu, izmantojot rokas spoguli. Pašķir un pacel matus ar pirkstiem;
- visbeidzot pārbaudi muguru un sēžas daļu, izmantojot rokas spoguli.
Ja jums rodas kādas sūdzības vai bažas, laikus apmeklējiet ģimenes ārstu, kurš noteiks, pie kāda speciālista vērsties, ja būs nepieciešamas papildu pārbaudes.
Jāpiebilst, ka melanoma nav vienīgais ādas vēža veids - visbiežāk sastopamais ādas ļaundabīgais audzējs ir bazālo šūnu vēzis, un tāpat izplatīts ir plakanšūnu vēzis jeb karcinoma. Bazālo šūnu vēzis uz ādas aug lēni un visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas. Savukārt plakanšūnu vēzis jeb karcinoma var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti tas parādās kā sārts, iekaisis ādas plankumiņš, ko klāj tādas kā zvīņas. Retāk tas var izskatīties kā ilgi nedzīstoša čūla vai krevele.
SPKC uzsver, ka "nelabvēlīgajai saules ietekmei pakļauti ne tikai tie cilvēki, kuri regulāri sauļojas, bet arī tie, kas ilgstoši uzturas ārpus telpām. UV starojuma ietekmi uz katru cilvēku nosaka viņa ādas tips, vecums, veselības stāvoklis un citi faktori. Lai pasargātu sevi no saules starojuma negatīvās ietekmes, SPKC iesaka:
- 15–20 minūtes pirms došanās ārā uzklāt saules aizsarglīdzekli - jo lielāks būs saules aizsarglīdzekļa saules aizsargfaktora (SPF) skaitlis, jo mazāks UV staru daudzums spēs iekļūt ādā;
- Ik pēc divām stundām atkārtoti uzklāt saules aizsarglīdzekli - tāpat to svarīgi darīt pēc peldes vai intensīvas svīšanas;
- saulē lietot galvassegu un pēc iespējas aizegt ķermeni, kā arī nēsāt saulesbrilles ar 100% UVA un UVB staru aizsardzību;
- izvairīties no uzturēšanās saulē, kad novērota visspēcīgākā tās intensitāte. Pavasarī un vasarā tas būtu no plkst.10.00 līdz 16.00.
