“Tā sieviete bija pret vakcīnām… bet pati vakcinēta” - Abu Meri par dezinformācijas paradoksiem un to, kas mainīsies

Kā jūs vērtējat Latvijas bērnu vakcinācijas kalendāru?

Hosams Abu Meri: Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārs ir viens no labākajiem Eiropā. Tāpat jāuzsver, ka bērnu vakcinācijas aptvere ir ļoti augsta – virs 95 %, un tas ir lielisks rādītājs, labāks nekā Igaunijā. Reizēm publiskajā telpā tiek runāts tā, it kā šī aptvere būtu ļoti kritusies, taču tā nav. Latvijā ir atbildīgi cilvēki.

Turpināsim būt demokrātiski, ļaujot vecākiem pieņemt lēmumu par bērnu vakcināciju, vienlaikus būsim ļoti konkrēti virzībā, uzsverot – jūs, vecāki, esat abildīgi par sava bērna dzīvību. Tāpēc vakcinācijas atteikuma veidlapa būs papildināta ar svarīgu informāciju, lai vecāks, kurš apsver atteikšanos no bērna vakcinācijas, ir skaidri informēts par iespējamajām sekām, ja bērns tomēr saslimst un smagi cieš vai mirst no kādas vakcīnkontrolējamas slimības. Mērķis ir vecākus skaidri informēt par vakcinācijas nozīmi un vecāku atbildību par bērna veselību un dzīvību.

Kā Veselības ministrija plāno uzlabot komunikāciju ar sabiedrības grupām, kurām ir zemāka uzticēšanās vakcinācijai? Publiskajā telpā mēdz arvien skaļāk izskanēt viedokļi pret vakcināciju.

Hosams Abu Meri: Ja bērnu vakcinācijas kalendāra aptvere ir teicama, tad izaicinājumi ir ar pieaugušo revakcināciju. Piemēram, šobrīd labi neveicas ar revakcināciju pret difteriju – daudzi joprojām nezina, ka ik pēc desmit gadiem pret difteriju ir jāvakcinējas atkārtoti. Tāpēc drīzumā gaidāmi sabiedrības informēšanas pasākumi; nesen par to runājām arī ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jauno direktoru Mārtiņu Dimantu. Revakcinācija ir temats, kas nemitīgi ir jāaktualizē, un, kolīdz ir kāda kampaņa, tā revakcinācijas rezultāti uzlabojas. Regulāri jāskaidro arī, cik būtiska ir sezonālā vakcinācija pret gripu, no tās īpaši ir jāsargā seniori un bērni. Arvien meklējam iespēju iegādāties labāko, efektīvāko tirgū pieejamo vakcīnu pret gripu, diemžēl tādas ir krietni dārgākas. Taču meklēsim veidu, kā iegādāties, turklāt vairāk, un centīsimies sabiedrības informēšanu uzsākt laicīgāk.

Jana Feldmane: Piebildīšu, ka pēc manā rīcībā esošās informācijas no Baltijas valstīm mēs esam vienīgie, kas noteiktām grupām nodrošina valsts apmaksātas augstas devas vakcināciju pret gripu. Savukārt vakcināciju pret Covid-19 Igaunijā no valsts budžeta apmaksā tikai riska grupām, bet pārējai sabiedrībai tā ir par maksu.

Kāds ir Veselības ministrijas (VM) plāns attiecībā uz sabiedrības izglītošanu par vakcinācijas nozīmīgumu – varbūt esat izskatījuši iespēju par to izglītot arī bērnus?

Hosams Abu Meri: Jā, par to esam runājuši ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, un ir plānots ar atbilstošu informāciju papildināt STEAM priekšmetu mācību vielu. Ja bērns būs informēts, viņš šo informāciju aiznesīs arī mājās. Ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) esam runājuši arī par to, ka tomēr būtu nepieciešams skolās atgriezt veselības mācību. Lai to izdarītu, ir jāsakārto mācību programma, jo mācību priekšmetu ir daudz, salīdzinoši nesen klāt nākusi arī valsts aizsardzības mācība. IZM mums piekrīt, ka ir nepieciešams uzlabot veselības izglītības kvalitāti skolu programmās.

Tāpat uzskatu, ka sabiedrības informēšanā vairāk jāiesaistās nevalstiskajām organizācijām. To, kas ir pret vakcināciju, sabiedrībā ir ļoti maz, taču viņi kliedz ārkārtīgi skaļi, un ir nepieciešama zinātnē balstīta balss viņiem pretī. Pirms dažām dienām biju reģionālajās vizītēs tikties ar iedzīvotājiem, un gandrīz vienmēr visā pulkā atrodas viens cilvēks, kurš ir pret vakcināciju. Arī šajā reizē tāds mani uzrunāja, pensijas vecuma sieviete. Viens cilvēks no visiem nav daudz, taču aizņēma kādu trešdaļu no sanāksmes laika. Kundze paziņoja, ka mūsdienās pieaudzis vēža slimnieku skaits un ka tas noticis vakcinācijas dēļ. Taču ir otrādi, piemēram, vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) spēj pasargāt no CPV izraisītajiem audzējiem, un ja mēs vēl salīdzinātu, cik mums kā valstij izmaksā viena CPV vakcinācija un cik viena onkoloģijas pacienta ārstēšana! Nu jau pasaulē katrs divdesmitais audzējs ir CPV izraisīts. Turklāt, kad šai sievietei jautāju, vai viņa pati ir vakcinēta, atbildēja ar jā.

Acīmredzot iztrūkst izglītojošas informācijas, kā darbojas vakcīna un cik būtiska tā ir veselības profilaksei?

Hosams Abu Meri: Tieši tā. Tāpēc plānojam izmantot ES fondu līdzekļus, lai organizētu arī medicīnas darbinieku izglītošanu, jo ir zināmi gadījumi, kad paši ārsti pacientiem ir teikuši, ka bez vakcinācijas var iztikt. Ārsti mēdz teikt, ka par vakcināciju visu jau zina, taču ir jāzina detalizēti, lai saviem pacientiem varētu sniegt pilnīgu informāciju. Piemēram, ja vecāks vēlas atteikties no bērna vakcinācijas, ir nopietni jāizskaidro, kādas var būt sekas – ne tikai no likuma viedokļa, bet ko nevakcinēšanās var nodarīt bērna veselībai, kāpēc vakcinācija ir paredzēta noteiktos vecumposmos, cik konkrētā slimība ir bīstama, kādas sekas tā var atstāt ilgtermiņā, kura slimība var ietekmēt, piemēram, reproduktīvo veselību, kura var izraisīt sirds mazspēju utt. Ārstiem ir jāspēj saviem pacientiem par vakcināciju sniegt ļoti detalizētu skaidrojumu. Vai šobrīd visi ārsti to spēj? Domāju, ka nē. Iespējams, ārstniecības personām reizi piecos gados būs jāiziet šāds resertifikācijas kurss par imunizāciju.

Vai VM ir iespēja analizēt datus par ģimenes ārstu praksēm, kurās ir visvairāk atteikumu no vakcinācijas?

Hosams Abu Meri: Jā, tagad visa šī informācija mums ir pieejama.

Jana Feldmane: Esam ieviesuši digitalizāciju, un šis ir pirmais gads, kad varam sekot līdzi datiem – redzam ļoti daudzas lietas, ne tikai vakcinācijas faktus. Analizējot datus, ir iespējams īstenot datos balstītu politiku. Tāpat šobrīd SPKC veic pētījumu par nevakcinēšanās iemesliem. Pētījumā ir iesaistīti gan pacienti, gan ģimenes ārsti.

Kāda ir Veselības ministrijas nostāja attiecībā uz vakcināciju pret CPV?

Hosams Abu Meri: Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu ir nozīmīga profilakse sabiedrības pasargāšanā no saslimšanas ar CPV izraisītajiem audzējiem un citām slimībām. Attiecībā uz CPV mērķis ir paaugstināt vecuma slieksni gan meitenēm, gan zēniem, kas šīs vakcīnas var saņemt valsts apmaksātas – šobrīd valsts apmaksāta vakcinācija ir līdz 18 gadu vecumam, taču vajadzētu līdz 26 gadiem, kā arī vakcinēt vairākas riska grupas.

Pēdējos gados Eiropā ir atgriezušies vakcīnkontrolējami vīrusi, un tas liecina, ka ir cilvēki, kas attiecībā uz vakcināciju kļūst piesardzīgāki. Tāpēc sabiedrība vakcinācijas jautājumos nemitīgi ir jāinformē un jāizglīto. Nesen biju Igaunijā, runāju ar viņu veselības ministri Rīnu Sikuti (Riina Sikkut), un secinājām, ka Latvijā situācija vakcinācijas jomā ir labāka nekā Igaunijā – gan vakcinācijas aptvere, gan valsts apmaksāto vakcīnu pieejamība. Viņi uzskata, ka vakcinācijas aptveres rādītāju kritums Igaunijā ir saistāms ar Covid pandēmijas laiku, kad bija ļoti skaļi antivakseri. Savukārt pie mums vakcinācijas jautājumus dažkārt sašūpo atsevišķu politisko partiju populistiskās spēles, lai gan paši, iespējams, vakcinējas. Taču Veselības ministrija turpinās iesākto darbu, turpinās īstenot Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas, meklēsim vakcinācijai finansējumu, rīkosim kampaņas, atgādinot, ka vakcinācija ir neatsverams līdzeklis imūnās aizsardzības stiprināšanai.

Kā Veselības ministrija izvērtē vakcinācijas programmu efektivitāti?

Jana Feldmane: Galvenais vakcinācijas mērķis ir, lai cilvēki nenomirst un, ja saslimst, tad izslimo vieglā formā. Un redzam, ka daudzas vakcīnkontrolējamās slimības ir ievērojami samazinājušās. Piemēram, Latvijā ir pilnībā izskaustas masalas un poliomielīts. Tomēr ir ļoti svarīgi noturēt vakcinācijas aptveri, jo 2024. gadā poliomielīts notekūdeņos tika konstatēts četrās ES valstīs un Lielbritānijā; tas nozīmē, ka nevakcinētie ir apdraudēti. Savukārt 2020. gadā ASV tika paziņots, ka masalas ir izskaustas. Bet šī gada laikā tur ir reģistrēti jau 378 masalu gadījumi un pirmie divi nāves gadījumi pēdējo 10 gadu laikā; 17 % no saslimušajiem ārstējas slimnīcā. Tās ir nevakcinēšanās sekas.

Pirms 28 gadiem uzsākām vakcināciju pret B hepatītu, un šajā grupā saslimstības ar to praktiski vairs nav. Arī rotavīrusa vakcinācija bērniem – iesākumā vecāki bija ļoti skeptiski, taču, kolīdz šo vakcīnu piedāvājām kā valsts apmaksātu, iekļaujot to vakcinācijas kalendārā, tā momentā samazinājās stacionētie rotavīrusu gadījumi. Ir ļoti samazinājusies arī saslimstība ar ērču encefalītu – kopš atsevišķos reģionos, kur slimo ērču izplatība ir augstāka, nodrošinām valsts apmaksātu vakcināciju. Datos efekts uzreiz ir izmērāms.

Hosams Abu Meri: Tāpēc mums ir jāatrod veids, kā ātrāk iet uz priekšu ar vakcināciju arī pret CPV – šī profilakse nopietni samazinās saslimstību ar vēzi. To redzam pēc datiem no valstīm, kur vakcinācijas aptvere pret CPV jau sen ir krietni plašāka. Domāju, ka vakcinācijas paplašinājums kaut nedaudz, bet notiks vēl šajā gadā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra desmitgadē jājautā, kādi vēl būtiski jaunumi sagaidāmi vakcinācijas aptveres veicināšanā?

Jana Feldmane: Šobrīd virzām grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai būtu iespējams bez maksas vakcinēties tiem, kuru vecāki bērnībā bija atteikušies no vakcinācijas kalendārā noteiktajām vakcīnām, – to varēs darīt jaunieši līdz 25 gadu vecumam, un šīs izmaiņas tiks ieviestas vēl šajā gadā. Svarīgi aspekti ir arī tie, ko jau minēja ministrs, – sabiedrības informēšana un ārstu izglītošana. Un tad rindā stāv ļoti daudzas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas, ko plānots īstenot, jo ar vakcinācijas plānu ir kā ar Rīgu – tas nekad nebūs gatavs, vienmēr būs kas pilnveidojams.