Kā brūk un sabrūk šķirtie tēvi: sarežģītā vīriešu mentālā veselība, par kuru nerunā
Tēvu pieredze šķiršanās procesā bieži ir pārdzīvojumu un izaicinājumu pilna. Kauns, aizvainojums, nodevība, naids un pilnīga ikdienas un personības pārbūve – šie ir tikai daži no emocionālajiem smagumiem, ko nākas nest. Tomēr, paralēli visam tam, saglabājas nepieciešamība palikt labam tēvam savam bērnam, veidot cieņpilnas attiecības ar bijušo partneri un pārdefinēt pašam savu identitāti.
Sociālā uzņēmuma SIA “Dzīves oāze” valdes loceklis Jānis Broks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze sociālajā un izglītības jomā, strādājot ar bērniem un ģimenēm, un kurš ir pieredzējis tēvu atbalsta grupu vadītājs ar psiholoģisko izglītību un arī pats divu dēlu tēvs, dalās ar vairākiem svarīgiem aspektiem, kas var palīdzēt tēviem pārdzīvot šķiršanos. "Šķiršanās ir krīze, kurai nevar sagatavoties," skaidro Broks, runājot par vīriešu mentālo veselību biedrības "Debesmanna" diskusijā, kas notika rīkotās Bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" ietvaros.
Kad dzīve radikāli mainās
“Šķiršanās ir krīze, un tai nevar pilnīgi sagatavoties. Tā ir situācija, kurā cilvēks tiek izrauts no ierastās komforta zonas, un viņa dzīve radikāli mainās,” saka Jānis Broks. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pieņemt, ka “īstenībā attiecības nav jāsaglabā, bet jāveido no jauna.”
Viens no grūtākajiem mirkļiem ir apziņa, ka bērns vairs ikdienā nav blakus. “Tēvs saprot, ka viņš vairs no rīta netīrīs kopā ar bērnu zobus, nepagatavos brokastis, nesarunāsies par dienas plāniem. Tie ir mazie ikdienas mirkļīši, kas pēkšņi pazūd.”
Lielā mērā tas ir identitātes jautājums. Tēvs var justies pazaudējies, jo viņa loma ģimenē ir radikāli mainījusies. “Mēs bieži pieķeramies domai, ka laulība un ģimenes dzīve ir nemainīgs stāvoklis, bet dzīve rāda, ka viss var mainīties. Tad paliek jautājums – kas es esmu pēc tam, kad ģimene mainās?” saka Broks. “Un tad, kad tēvs nonāk pie šīs realitātes, sākas patiesa attiecību veidošana no jauna.”
Dusmas, aizvainojums, apjukums
Sākotnējās dusmas, aizvainojums un apjukums var likt tēviem rīkoties impulsīvi, taču tieši šis ir brīdis, kad nepieciešams saglabāt vēsu prātu. Jānis Broks uzsver, ka svarīgi ir nevis cīnīties par savu kontroli, bet atrast veselīgu veidu, kā pieņemt realitāti un pielāgoties jaunajai situācijai.
Praktiski soļi, kas var palīdzēt:
- Izelpot un neizdarīt nepārdomātus lēmumus. “Pirmajā brīdī emocijas ir spēcīgas – dusmas, šoks, aizvainojums. Tajā brīdī jācenšas neļaut emocijām pārņemt lēmumus, bet gan dot sev laiku.”
- Pieņemt, ka situācija ir mainījusies, un strādāt pie jaunās realitātes pieņemšanas. “Tā nav tikai šķiršanās – tas ir jauns sākums, un kāds tas būs, atkarīgs no katra paša.”
- Atcerēties, ka bērns nepieder nevienam no vecākiem – viņš ir neatkarīga personība, kurai nepieciešami abi vecāki. “Bērns nav vecāku īpašums. Viņam nepieciešams abu vecāku atbalsts, un šī apziņa var palīdzēt mazināt konfliktus.”
“Bērns redz pasauli tādu, kāda tā ir. Ja vecāki strīdas, viņš uztver to kā normu. Ja viens no vecākiem nomelno otru, viņš to uztver kā pareizu informāciju. Tēvam jāapzinās, ka katra vārda un rīcības sekas ietekmē bērna pasaules uztveri,” uzsver Jānis Broks.
Papildu tam, svarīgi ir neaizmirst rūpes par savu mentālo veselību. Daudzi tēvi cenšas noslāpēt savas emocijas un “būt stipri”, taču tas var radīt ilgstošu emocionālu spriedzi un pat depresiju. Atbalsta grupas, psihologi un uzticami draugi var būt lielisks resurss, lai pārrunātu savas sajūtas un atrastu konstruktīvus risinājumus.
Tēvs arī ir pilnvērtīgs vecāks
Latvijā un daudzviet pasaulē joprojām pastāv uzskats, ka māte ir galvenais aprūpes sniedzējs, bet tēvs – otršķirīgs audzinātājs. “Vīriešiem bieži jāpierāda, ka viņi ir spējīgi rūpēties par bērnu, bet sabiedrībai jāmaina savs skatījums. Tēvs nav tikai ‘brīvdienu audzinātājs’, bet pilnvērtīgs vecāks.”
Lai situācija uzlabotos, nepieciešams lielāks valsts atbalsts un tiesību vienlīdzība, pieļaujot iespēju, ka bērns var augt tēva aprūpē tikpat pilnvērtīgi kā mātes aprūpē. “Bāriņtiesas un tiesu lēmumi nereti balstās vecmodīgā pieņēmumā, ka bērna labākais risinājums ir palikt mātes aprūpē. Bet tēvi ir spējīgi rūpēties par bērniem tikpat pilnvērtīgi, un tas jāņem vērā,” uzsver Broks.
Šķiršanās nav beigas, bet pārejas punkts uz jaunu realitāti. Tēvam svarīgākais ir nepieļaut, ka emocijas sagrauj iespējas saglabāt veselīgu saikni ar bērnu. Galvenais ir palikt klātesošam, respektēt bērna vajadzības un veidot jaunu attiecību modeli, kas ir balstīts cieņā, mīlestībā un sapratnē.
Jāņa Broka pieredze rāda, ka pat visgrūtākajos brīžos ir iespējams atrast jaunu ceļu un kļūt par vēl labāku tēvu savam bērnam. Tā ir ne tikai iespēja, bet arī atbildība – par sevi, savu bērnu un savu dzīves gaitu.
No 3. līdz 9. martam norisinās piektā Bērnu mentālās veselības nedēļa 'Runā ar mani' ar mērķi izglītot vecākus un atbalsta personas par bērna mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā.
"Runā ar mani" organizē biedrība "Debesmanna"; tiešsaistes pasākumi ir bez maksas un norit attālināti "Debesmanna" un citu sadarbības partneru "Facebook" un "Instagram" profilos.
