Ar ārsta neatlaidību par cilvēka dzīvību - Zanes ceļš uz jaunām plaušām
Zani Lazdiņu – pirmo Latvijas pacienti, kurai pārstādītas plaušas, satieku Stradiņa slimnīcā, kur viņa ieradusies uz kārtējām pārbaudēm. Jaunās sieviete acis mirdz laimīgi, un viņa atzīst – pat vismilzīgākajā paldies vārdā nav iespējams ietvert visu, ko jūt.
Par 32 gadus veco Zani plašāka sabiedrība uzzināja šā gada martā, kad ar ziedot.lv un Pulmonālās hipertensijas biedrības atbalstu sākās plaša ziedojumu vākšanas kampaņa, lai varētu veikt plaušu transplantāciju. Šādas operācijas Latvijā neveic, tāpēc bija jādodas uz Vīnes universitātes klīnisko slimnīcu, kurā atrodas šajā nozarē labākais torakālās jeb krūšu kurvja ķirurģijas centrs.
Reta kaite liek lēnām izdzist
Retā plaušu slimība – idiopātiska pulmonālā arteriālā hipertensija ārstēšanai ar zālēm nepakļāvās, un jaunajai sievietei ar katru dienu kļuva sliktāk un sliktāk. Necik daudz stāvokli nespēja uzlabot pat ikdienas skābekļa vads. Sirds, ar milzu pārpūli nesekmīgi cešoties izdzīt asinis caur slimības skartajām plaušām, bija pārgurusi un izpletusies. Zanei vairs nebija spēka nekam – ne pastaigāties, ne atbildēt uz telefona zvaniem. Šajā gadījumā līdzētu vien plaušu pārstādīšana, bet bez tās Zanei atliktu labākajā gadījumā pusgads, līdz viņa izdzistu pilnībā.
Zanei sākās pēkšņi, pirms trijiem gadiem – viņa ievēroja, ka nav vairs spēka paiet, sirds sitas kā negudra, un krūtīs viss sāp. Sieviete vērsās pie ārsta, un pēc diagnozes precizēšanas Gaiļezera slimnīcā viņu nosūtīja uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur ar plaušu pulmonālās hipertensijas pacientiem strādā kardiologs Andris Skride. Zanes gadījumā bija nepieciešama sarežģīta diagnostika. Lai kā arī būtu, parastā ārstēšana nesniedza rezultātus, un viņai ar katru dienu kļuva aizvien sliktāk.
Cerība Vīnes klīnikā
Dakteris Skride bija pastiprināti pētījis retās slimības, mācoties ārvalstīs un gūstot pieredzi Dalasā, Vīnes universitātes slimnīcā, Londonā, Hamburgas universitātes Eppendorfas klīnikā, un bija pārliecināts, ka transplantācija šajā gadījumā ir vienīgais risinājums.
Šādas operācijas veic Vīnes universitātes slimnīcā Krūšu kurvja jeb torakālās ķirurģijas nodaļā. Tomēr sākumā nebija ne mazākās nojausmas, kā sagādāt šādu operāciju Latvijas pacientei. Austrijā jau bija pacientu rinda, kas gaidīja uz transplantāciju. Tad dakteris Skride pats devās uz Vīni, lai, uz vietas runājoties ar Austrijas kolēģiem, saprastu sistēmu un Zani iekļautu rindā. Bija jāveic daudz izmeklējumu. Ja ārsts Skride jau ar Vīnes kolēģiem nebūtu ilgstoši sadarbojies, visticamāk, Zane paliktu bez jaunām plaušām.
Tad bija jārisina finansējuma jautājums. Eiropas Savienības pilsoņiem operācija maksā 12000 eiro.
Zane vērsās Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu līdzfinansēt viņas dzīvībai svarīgo plaušu transplantāciju, tomēr saņēma atteikumu ar skaidrojumu, ka šīs operācijas apmaksu likums neparedz. Šajā laikā Zanei kļuva aizvien sliktāk. Ar ziedot.lv Pulmonālās hipertensijas biedrības, Ērgļu Septītās dienas adventistu baznīcas un citu draudžu atbalstu plašā ziedojumu kampaņā 120 385 eiro operācijai savāca nepilna mēneša laikā. „Tas ir brīnums,” smaida Zane.
Ar bezkaunību par dzīvību
Vēl pirms gada, kad jau bija panākta Zanes uzņemšana rindā, dakterim nebija pārliecības, ka operācija notiks – rātni gaidot savu kārtu, tas būtu pusotrs gads, un varētu būt jau par vēlu. Tad ārsts savas pacientes labā sāka darboties uz bezkaunības robežas. Ik pēc divām dienām sūtot Vīnes kolēģiem Zanes izmeklējumu rezultātus un fotogrāfijas, ārsts panāca, ka jauno sievieti pārcēla rindā no piecdesmitās uz pirmo vietu. Tagad atlika gaidīt, kad ienāksies Zanei piemērotas plaušas, un dakteris savu telefonu neizslēdza ne uz mirkli, gaidot zvanu no Vīnes.
Sirds bija apjukusi un laimīga
Bija jau pagājuši divi mēneši, kopš Zane jau bija pirmā transplantācijas rindā. Tā bija 15. aprīļa pēcpusdiena, kad dakteris Skride piezvanīja Zanei uz Ērgļiem un apjautājās par sievietes pašsajūtu. Tūlīt bija jāsauc ātrās palīdzības mašīna, kas Zani veda uz Rīgas lidostu, bet no Vīnes jau izlidoja speciālā lidmašīna ar diviem paramediķiem. Nedrīkstēja zaudēt ne mirkli.
Kopā ar dakteri Zane tajā pašā vakarā ieradās Vīnē, un nekavējoties sākās operācija. Plaušu transplantācija plaušu hipertensijas gadījumā ir vissarežģītākā operācija, jo vienmēr lieto arī mākslīgās asinsrites ECMO aparātu.
Cerēto 4 – 6 stundu vietā profesors Shahrokhs Taghavi no profesora Valtera Klepetko komandas ar asistentiem operēja visu nakti – septiņas stundas, tā sākas divpadsmitos naktī un beidzās septiņos no rīta. Zane bija ļoti smagā stāvoklī, un pat šajā jomā pieredzējušajiem Vīnes dakteriem šis gadījums bija profesionāls izaicinājums. Vīnes ārsti teica, ka tik milzīgu plaušu hipertensiju un labās sirds daļas dilatāciju viņi nav redzējuši.
Jau operācijas laikā, kad sāka darboties jaunās plaušas, stipri paplašinātā Zanes sirds sarāvās līdz normālam izmēram. „Sirds bija apjukusi un acīmredzami laimīga,” atceras dakteris Skride, kas bija klāt operācijā.
Atlabstot Vīnē
Operācijai sekoja trīs mēnešus ilga atlabšana – sākotnēji Intensīvās terapijas nodaļā, tad slimnīcā un pēc tam turpinot rehabilitāciju un ārstu uzraudzību turpat, Vīnē. Zanei bija jāmācās no jauna staigāt – pēdējā gadā slimības dēļ viņa pārsvarā gulēja uz gultas. Sākumā nodarbības ar fizioterapeitu, pēc tam – īpaši vingrojumi trenažieru zālē.
Visus šos trīs mēnešus kopā ar Zani bija viņas mamma Inita. Viņa ir pateicīga Vīnes 7. dienas Adventistu baznīcas draudzei par iespēju šajā laikā dzīvot draudzes namā un personīgi mācītājam Csaba Tkorekam un austrietim Robertam Himleram no kristīgās biedrības ADRA, tāpat arī ADRA Latvijas nodaļai un Konstantīnam Rezņikam par palīdzību šī dzīvoklīša izgādāšanā.
Milzīgs PALDIES!
Vārdos neizsakāma pateicība profesoram Shahrokham Taghavi no profesora Valtera Klepetko komandas, kas operēja Zani, un visiem Vīnes mediķiem, kas piedalījās operācījā, rūpējās un palīdzēja atlabt pēc sarežģītās operācijas.
Ar siltiem vārdiem Zane un viņas mamma izsaka pateicību arī Latvijas vēstniecībai Austrijā un tās darbiniecēm – Daigai Krievai un Maijai Bilsēnai. Daudz palīdzējis Vīnē dzīvojošais latviešu ārsts Edgars Liepiņš ar ģimeni.
Zane ir bezgala laimīga un atzīst, ka tā pateicība, ko viņa izjūt, nav vārdos izsakāma. „Milzīgs paldies visiem cilvēkiem, kas ir palīdzējuši, ziedotājiem, ārstiem visiem Latvijā un Vīnē, kas palīdzēja un joprojām palīdz. Visiem radiem, ģimenei, mammai, mūsu pulmonālās hipertensijas biedrībai un tās vadītājai Ievai Plūmei, kura pāri saviem spēkiem skrēja un darīja. Septītās dienas adventistu Ērgļu draudzei un īpaši – Baibai Bērziņai ar ģimeni.”
Starp visām pateicībām vislielākā paredzēta ārstam Skridem. „Superdakterītis. Dara visu iespējamo, pat neiespējamo, bruģējis ceļu man, brīvdienās pat braucis uz slimnīcu, ik pārdienas zvanījis, lai apvaicātos kā jūtos. Pats lidoja uz Vīni līdzi, piedalījās transplantācijā. Ļoti labs ārsts. Ar savām zināšanām, intuīciju. Viņš jau izdomā daudzus gājienus uz priekšu, ļoti radošs – ar individuālu pieeju katram,” trīs gadu cīņu par viņas dzīvību vārdos mēģina ietērpt Zane.
Ārstēšanās turpinās
„Vīnē pēc operācijas staigāju un jautāju mammai – kā tas bija, ka vēl nesen nevarēju paiet? Paskatos uz veseliem cilvēkiem – pats vienkāršākais: viņi var paiet, paelpot. Reizēm kā iesit pa galvu – vai tiešām tas noticis ar mani?” slimības baisais nespēks gaisis kā ļauns murgs.
Plaušu un sirds mazspēja Zanei nu ir izārstēta. Viņas ikdiena rit, izpildot speciālus vingrinājumus sirds un plaušu veselībai, trīs reizes nedēlā dodoties uz trenažieru zāli, gatavojot pusdienas, sagaidot draugu un radu apciemojumus un no sirds priecājoties, ka beidzot var staigāt bez aizdusas. Zanes mamma ievērojusi, ka viņas meita aizvien biežāk kaut ko pie sevis priecīgi dungo un nu jau pārvietojas tik ātri, kā skrienot.
Divas reizes mēnesī Zanei jābrauc uz Stradiņiem veikt pārbaudes un atrādīties dakterim. Iepriekšējās zāles, kas bija paredzētas sirds un plaušu mazspējas ārstēšanai, nu nomainījušas citas – imūnsupresori. Tās Zanei jādzer, lai organisms neatgrūstu pārstādītās plaušas. Kad aizgājusi ar visām receptēm uz aptieku, izrādījies, ka par medikamentiem vienam mēnesim jāpiemaksā vairāk nekā 400 eiro. Pirmajam mēnesim zāles apmaksājusi Pulmonālās hipertensijas pacientu biedrība. Kur ņemt līdzekļus nākamajiem mēnešiem, vēl nav skaidrs. Zane rakstījusi lūgumus gan Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, gan visām iespējamajām valsts iestādēm ar lūgumu apmaksāt no valsts līdzekļiem viņai šīs dzīvībai nepieciešamās zāles.
Tomēr laimes sajūtu par atgūto dzīvību šīs grūtības nemazina, un Zane ir pārliecināta, ka zāles būs.
Anda Leiškalne/ Tautas Veselības Avīze / Foto: Anda Leiškalne
