Infektoloģe Ludmila Vīksna par gripu, kovidu un citām infekcijām: kā rīkoties šajā sezonā
foto: Matīss Markovskis
Ludmila Vīksna.
Esi vesels

Infektoloģe Ludmila Vīksna par gripu, kovidu un citām infekcijām: kā rīkoties šajā sezonā

Santa Raita

"100 Labi padomi Par veselību"

0

Šosezon mēs vairāk slimojam ar akūtām elpceļu infekcijām. “Tas gan atkārtojas katru gadu, taču tieši šīs sezonas īpatnība ir tāda, ka vairāk nekā iepriekš cilvēki vienlaikus slimo gan ar vīrusu, gan bakteriālām infekcijām,” saka infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna. Sarunu ar ārsti lasi žurnāla "100 Labi Padomi Par Veselību" jaunākajā numurā.

Kā sevi pasargāt no sezonas aktuālajām infekcijām?

No vīrusu infekcijām vislielākā izplatība ir ļoti viltīgajam un mainīgajam gripas vīrusam, kas neizlaiž nevienu gadu. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā šogad gripas slimnieku ir vairāk nekā kovida slimnieku. Protams, ir arī kovida slimnieki, bet galvenokārt tādi, kuriem ir kādas blakus saslimšanas. Nedaudz ir arī tādi, kuri slimo tikai ar kovidu.

Pie bakteriālām infekcijām jāmin mikoplazmu pneimonija, ko ierosina diezgan savdabīga baktērija, kurai dažas īpašības ir mazliet līdzīgas vīrusam. Agrāk šī slimība nebija tik izplatīta kā šajā sezonā, turklāt izplatība ir palielinājusies ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē.

Tepat vien cirkulē arī garais klepus. Tāpēc, ja ir klepus, kas nepāriet vairākas nedēļas, vajadzētu vērsties pie ārsta. Īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem – pat ja viņi kaut kad bērnībā ir tikuši vakcinēti, ir jāsaprot, ka imunitāte, ilgi dzīvojot, ir atslābusi. Un garais klepus var nākt ar daudzām diezgan nepatīkamām komplikācijām. Katrā ziņā vecvecākiem ar klepu nevajadzētu doties auklēt mazbērniņus, jo, piemēram, zīdainīši, kuri vēl nav vakcinēti, pret garo klepu nav imūni.

Gada sākumā Ķīnas Slimību kontroles un profilakses pārvalde ziņoja, ka valstī konstatēts cilvēka metapneimovīrusa (cMPV) uzliesmojums. Arī Apvienotajā Karalistē tika konstatēti vairāki slimības gadījumi. Kāda ir situācija Latvijā?

Ziņas par cilvēka metapneimovīrusa uzliesmojumu Ķīnā mūs vedināja uz atmiņām par Covid-19, kas arī bija saistīts ar Ķīnu. Faktiski ir tā, ka arī Ķīnā ir sezonālie vīrusi un baktērijas – gan gripa, gan kovids, gan cilvēka respiratori sincitiālie vīrusi (RSV), gan arī cilvēka metapneimovīruss. Tas ir salīdzinoši jauns vīruss, atklāts tikai 2001. gadā, taču pēdējos gados ir atzīts par nozīmīgu elpceļu infekciju izraisītāju. Jā, tas ir konstatēts arī Latvijā, es to droši varu teikt.

Pacientam nonākot, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, domāju, arī citās slimnīcās, ar simptomiem, kas saslimšanas sākumā dažādām infekcijām mēdz būt vienādi, tiek izmantoti speciāli diagnostiskie analīžu paneļi, ar kuru palīdzību ļoti precīzi un ātri, burtiski dažu stundu laikā, iespējams noteikt, vai pacientu skārusi gripa, koronavīruss, mikoplazmu pneimonija vai cilvēka metapneimovīruss. Tas ir ārkārtīgi būtiski, lai zinātu, kā pacientu ārstēt. Jo dažām vīrusu infekcijām ir ļoti efektīvi medikamenti, bet dažām nav. Un visām bakteriālām infekcijām ir attiecīgi antibakteriālie līdzekļi. Tas patiešām ir ārkārtīgi svarīgi, jo ārsts, saņemot analīžu atbildi, uzreiz saprot, kurš preparāts jāizvēlas, lai iedarbotos uz konkrētā vīrusa vairošanos. Jo, ja tā nav gripa, nav vajadzības dot pretgripas preparātu. Ja atklājas, ka tā ir mikoplazmu pneimonija, kas ir atipiska ārpusšūnu baktērija, uzreiz tiek sākta antibakteriāla terapija. Turklāt šajā gadījumā nedarbojas ierastās penicilīna grupas antibiotikas, bet gluži citas zāles.

Vai Latvijā joprojām aktuālas ir arī pērtiķu bakas?

Daudzi inficēšanās gadījumi ar pērtiķu bakām pasaulē reģistrēti 2022. gadā. Pirms tam šī retā vīrusu izraisītā infekcijas slimība bija tikai Āfrikā, ar vienu mazu uzliesmojumu ASV šā gadsimta pašā sākumā, kad turp no Āfrikas tika importēti savvaļas dzīvnieki, kuri slimoja ar pērtiķu bakām.

Šajā sezonā Latvijā pērtiķu bakas nav aktuālas. Laika gaitā arī šis vīruss ir mainījies, un Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka tas izplatās ļoti tuvu kontaktu veidā un skar lielākoties gejus, transpersonas, biseksuālus un citus vīriešus, kuriem ir sekss ar vīriešiem, jo tieši šajā MSM grupā ir vislielākā saslimstība. Tas nozīmē, ka šis vīruss ir pielāgojies atrasties tajās ķermeņa vietās, kas ir maigākas un pakļaujas intensīvākai saskarei. Tur arī veidojas izsitumi. Tie var būt arī pa visu ķermeni, raksturīga ir limfmezglu palielināšanās un temperatūra slimības sākumstadijā. Bet nu, protams, ar akūtu respiratoru infekciju to diez vai var sajaukt.

Kas izprovocē vīrusu un bakteriālo infekciju uzliesmojumus kādā konkrētā laikā, periodā?

Agrāk par vīrusu sezonu uzskatīja ziemu un agru pavasari. Gripas gadījumā tā arī ir. Tomēr, izmantojot diagnostisko analīžu paneli, mēs citus vīrusus esam konstatējuši arī rudenī un vasarā, tiem netipiskā laikā. Tas ir saistīts gan ar klimatiskajām pārmaiņām, gan ar cilvēku pārvietošanos no kontinenta uz kontinentu, gan ar cilvēku imūndeficītu, jo šodien veiksmīgi ārstē gan onkoloģiju, gan sistēmu slimības, veic transplantācijas un pielieto dažādas citas terapijas, bet imūnsistēma tādējādi izsīkst. Līdz ar to jaunam vīrusu uzbrukumam ir mazāk pretinieku.

Kāda ir iespējamā profilakse pret šiem vīrusiem un infekcijām?

Protams, vakcinācija. Es esmu no tiem, kas vakcinējas. Domāju, visi infektologi vakcinējas, jo pretējā gadījumā mēs nevarētu strādāt. Tie, kuri ir vakcinējušies, slimo vieglāk, un atveseļošanās prognoze ir nesalīdzināmi labāka.

Kā sevi pasargāt tiem, kuri joprojām ir skeptiski vai piesardzīgi pret potēšanos?

Tiem, kuri nevakcinējas, ir būtiski ļoti stingri ievērot vispārīgās higiēnas prasības. Īpaši izvairīties no vietām, kur ir ļoti daudz cilvēku, piemēram, lidostā, kur vienkopus sapulcējas daudz cilvēku no dažādām pasaules malām. Arī lidmašīnā, lidojot daudzas stundas, ir iespējams inficēties. Piemēram, ja lidmašīnā ir slimnieks ar masalām, ir diezgan droši, ka saslims lielākā daļa pasažieru. No tā tiešām būtu jāuzmanās. Tāpat nevajadzētu uzturēties ļoti tuvu citiem cilvēkiem. Man vispār patīk distance, un divi metri vienmēr ir papildu drošība. Tāpat var lietot arī sejas aizsargmaskas. Bet nu, protams, cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies, ir jārēķinās ar to, ka slimība var noritēt smagāk. Diemžēl arī mirstības rādītāji nevakcinētiem ir lielāki.

Vai ir kādi ieteikumi ceļotājiem, kuri ziemu izvēlas pārlaist kādā siltākā vietā? Kuros pasaules reģionos ir jābūt īpaši piesardzīgiem pret tropiskajām vīrusu infekcijām?

Visās eksotiskajās valstīs ir savi vakcinācijas noteikumi jeb ieteikumi. Īpaši tas attiecas uz tropu zemēm un valstīm, kurās ir zemi higiēniskie standarti. Tāpēc es ieteiktu pirms brauciena noskaidrot, ar kādiem veselības riskiem varat saskarties izvēlētajā galamērķī un pret kādām infekcijas slimībām vakcinācija ir nepieciešama vai rekomendējama. Gan pie mums, Latvijas Infektoloģijas centrā, gan citās vietās ir infektologi konsultanti, kuri var palīdzēt to saprast. Tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka, ceļojot uz konkrētām valstīm, ir nepieciešama vakcinācija, bet uz citām – medikamenti. Piemēram, pret malāriju, kas daudzviet ir ļoti izplatīta. Starp citu, pēc klimatiskajām izmaiņām prognozējams, ka malārijas izplatība pasaulē varētu kļūt vēl plašāka. Arī Latvijā ir “vajadzīgie” odi, tikai parasti nav malārijas ierosinātāja. Pret malāriju pasargā medikamenti, kas dažādos reģionos ir atšķirīgi, jo arī malārijas parazītam ir dažādi paveidi. Tāpēc profilaksei pirms došanās uz malārijas skarto reģionu ir ļoti svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu vai infekcijas slimību speciālistu.

Daudzās attīstības valstīs, īpaši Dienvidāzijā (Indijā, Pakistānā, Bangladešā), Āfrikā, Latīņamerikā un Dienvidaustrumāzijā ir izplatīts arī vēdertīfs, kas ir akūta infekcijas slimība, pieder pie zarnu infekciju grupas. Tam raksturīga bakteriēmija, tievo zarnu limfātiskā aparāta bojājumi, intoksikācija, drudzis, izsitumi. Tāpēc, lai uzturēšanās konkrētajos reģionos būtu drošāka, ieteicams pret to vakcinēties.

Tāpat ņemiet vērā, ka atsevišķās valstīs ceļotāji bez dzeltenā drudža vakcinācijas sertifikāta vispār netiek ielaisti. Dzeltenais drudzis ir akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā odi un kas pašreiz izplatīta 44 valstīs Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas tropiskajos apgabalos, tai sksitā pilsētvidē. Saslimstot ar šo vīrusu slimību, mirstība ir tuvu simt procentiem. Bet pozitīvā ziņa ir tāda, ka vakcīna no tās pasargā un atkārtoti nav jāvakcinējas, viena vakcīna nodrošina imunitāti visas turpmākās dzīves laikā un ļauj ceļot bez raizēm.

Visas šīs vakcīnas Latvijā ir pieejamas?

Jā. Ne katrs vakcinācijas kabinets drīkst vakcinēt pret dzelteno drudzi, to nevaram nodrošināt visās ģimenes ārstu praksēs, jo tā ir ļoti īpaša vakcīna, kas reti vajadzīga, tāpēc tā ir tikai specializētos centros.

Ir pieejama arī vakcīna pret pērtiķu bakām. Kad 2022. gadā sākās pērtiķu baku epidēmija, daudzus arī savakcinējām. Ir pirmsekspozīcijas vakcinācija (profilaktiska), ja ir paredzama saskare ar šo vīrusu, vai pēcekspozīcijas vakcinācija (pēc kontakta ar inficētu vai jau slimu cilvēku). Pēcekspozīcijas vakcinācija ir efektīva vēl četru dienu laikā.

Kādas sekas uz veselību kopumā atstāj pārslimotas vīrusu un bakteriālās infekcijas? Varbūt kāds domā: nu, nekas, izslimošu, un viss būs labi…

Šai tēzei lielu triecienu deva kovids. Lai arī ļoti daudzi bija savakcinējušies un arī izslimoja, daudzi joprojām jūtas slimi… Biežāk novērotie ir elpošanas, nervu, sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi, kā arī var rasties aknu un nieru funkciju traucējumi, attīstās hronisks nogurums un citas problēmas. Tādēļ, lai pēc iespējas agrāk atpazītu iespējamās komplikācijas, veicinātu to diagnostiku, novēršanu un ārstēšanu, tai skaitā rehabilitāciju, mēs, vairāk nekā 20 specialitāšu ārsti, izstrādājām precīzus, pētījumos balstītus Covid-19 pārslimojušo pacientu dinamiskās novērošanas klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus, kas dod iespēju ārstniecības personām visās ārstniecības iestādēs rīkoties atbilstoši nozares vadošo speciālistu rekomendācijām. Tā ir ļoti vērtīga informācija. (Šo darbu 2022. gadā veica personu apvienība “Rīgas Stradiņa universitāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, pieaugušajiem – profesores Ludmilas Vīksnas vadībā, bet bērnu dinamiskajai novērošanai – profesores Janas Pavāres vadībā. – S. R.). Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā ir pieejama anketa, ko pacientiem iesakām aizpildīt un tad ar to doties pie ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista, kurš, pacientu izmeklējot, attiecīgi zina, kā rīkoties tālāk. Nevajag atmest ar roku – izslimoju kovidu, jūtos slikti, bet tur jau neko nevar darīt… Var darīt.

Ne tikai kovids, jebkura vīrusu un bakteriālā infekcija atstāj sekas uz cilvēka veselību. Ja cilvēks nenomirst… Jo gan no gripas, gan no kovida mirušie ir katru gadu.

Tad tomēr visdrošākā profilakse ir vakcinācija?

Es teiktu, ka divas lietas. Gan vakcīna, gan vispārējie personīgās higiēnas nosacījumi, par kuriem katru gadu runājam līdz apnikumam, bet ko tiešām vajadzētu ievērot. Bieži mazgāt un dezinficēt rokas; nedalīties ar baciļiem – neiet uz darbu, ja jūtaties slimi, nevest bērnus uz dārziņu, nelaist uz skolu, ja ir kādi slimības simptomi; laikus iet pie ārsta, lai diagnosticētu slimību un maksimāli ātri sāktu ārstēšanu; var arī lietot sejas aizsargmasku, lai izvairītos no kontakta ar saslimušiem cilvēkiem, kuri klepo, šķauda un ir bagāti ar infekcijas ierosinātājiem. Un es nesaku, lai cilvēki nekur neceļo, bet profilaktiski padomāt par savu veselību gan vajadzētu.

Kā jūs pati sevi sargājat no infekcijām? Varbūt jums ir kādas savas jau pārbaudītas “receptes”, kas ļauj turēties pretim infekcijām? Varbūt palīdz ingvers, ķiploks, sīpols?…

Dabiskā medicīna – tas viss ir labi, pret to nekādu iebildumu nav. Ja cilvēks jūt, ka viņam vajadzīgs ir ķiploks vai sīpols, to vajag ēst, tur tiešām ir daudz vērtīgu vielu.

Bet es pati, kā jau teicu, pret visu iespējamo vakcinējos. Bieži mazgāju rokas, jo gandrīz visas infekcijas, par kurām mēs runājām, izplatās kontaktu veidā, šo slimību ierosinātāji uz dažādām virsmām mēdz dzīvot gan īsāku, gan garāku laiku. Vīrusu sezonas laikā neeju tur, kur pulcējas lielas ļaužu masas. Plus ievēroju divu metru distanci no svešiem cilvēkiem. Es nekad neēdu un nedzeru no citu traukiem. Es tiešām to nekad (!) nedaru, arī bērnībā tiku mācīta tā nedarīt un nedarīju. Tāpat arī nemainījos ar apģērbu, lai no citiem bērniem nedabūtu kašķi. Man liekas, tas viss ir jāmāca mājās.

Ir jau arī ļoti vienkārši padomi. Piemēram, pirms sēsties sabiedriskajā transportā, var palīdzēt dažādas speciālas ziedes, kas smērējamas degunā un kas mehāniski aiztur vīrusu nokļūšanu un vairošanos deguna gļotādā. Tāpat arī sejas aizsargmaskas ir pietiekami efektīvas. It kā nieki, bet kombinācijā tas viss strādā labi.

Visu rakstu lasi žurnāla "100 labi padomi Par Veselību" jaunākajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar onkoloģijas ginekologu Dr. med. Ronaldu Mačuku, mākslas terapeites, Minesotas programmas grupas vadītājas slimnīcā “Ģintermuiža”, RSU docētājas Ingas Bitēnas ieteikumi, kā pārvaldīt dusmas, farmaceites Anželikas Kuzņecovas skaidrojums, kāpēc pavasarī jūtamies izsīkuši un kā atjaunot enerģiju, kā arī daudzi citi noderīgi padomi par veselību.