
Moka klepus. Ja nu tÄ ir pneimonija?


ZiemÄ vairÄk laika pavadÄm telpÄs, kas nereti netiek pietiekami labi vÄdinÄtas, tÄ paverot ceļu elpceļu vÄ«rusiem. SvarÄ«gi saprast, kas atŔķir vieglu saslimÅ”anu no smaga, pat dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama stÄvokļa ā pneimonijas.
SÄ«kÄk par pneimoniju kÄ aktuÄlu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄmu stÄsta Ä£imenes Ärste Linda Å auriÅa un "MÄness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka.
Pneimonija joprojÄm ir nopietna sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄma, jo Ä«paÅ”i maziem bÄrniem, gados vecÄkiem pieauguÅ”ajiem un cilvÄkiem ar novÄjinÄtu imÅ«nsistÄmu. Å Ä« akÅ«tÄ dziļo elpceļu infekcija izraisa gaisa maisiÅu iekaisumu vienÄ vai abÄs plauÅ”Äs, un, lai gan tÄ var noritÄt ar salÄ«dzinoÅ”i vieglu gaitu, tai var bÅ«t arÄ« dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama forma un bieži vien ir vajadzÄ«ga Ätra medicÄ«niska iejaukÅ”anÄs.
Kad kÄds klepo vairÄkas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie Ärsta
Pneimonija patieÅ”Äm ir biedÄjoÅ”a. Ne velti ikreiz, kad klepojam jau vairÄkas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie Ärsta, jo – ja nu tÄ ir pneimonija? "To redzam arÄ« aptiekÄ, kur gripas un respiratoro infekcijas slimÄ«bu vilnis ir Ä«paÅ”i jÅ«tams," stÄsta farmaceite Ieva Turonoka un atzÄ«st, ka aptiekÄs mÄdz iegriezties cilvÄki ar saaukstÄÅ”anÄs simptomiem, kuri domÄ, ka viÅiem varÄtu bÅ«t pneimonija. "Pneimonija ir plauÅ”u infekcija – ja tÄ patiesi ir, cilvÄks jÅ«tas ļoti slims un, visticamÄk, nespÄj atnÄkt uz aptieku."
KÄ slimÄ«ba rodas?
"IzplatÄ«tÄkie pneimonijas cÄloÅi ir vÄ«rusi vai baktÄrijas. InficÄÅ”anÄs notiek pilienveida vai gaisa (aerosolu) pÄrneses ceļÄ. KÄ to var noprast pÄc kopÄjÄ infekciju apzÄ«mÄjuma – respiratorÄs infekcijas slimÄ«bas – augÅ”Äjie elpceļi, piemÄram, deguna blakusdobumi un deguna ejas, ir vieta, kur Å”ie vÄ«rusi un baktÄrijas iekļūst un kļūst stiprÄki – notiek tÄ sauktÄ (mikro)aspirÄcija, kurÄ slimÄ«bas izraisÄ«tÄjus ieelpojam, tie nonÄk dziļÄk elpceļos, virzoties uz plauÅ”Äm. Iekaisuma fÄze deguna blakusdobumos, rÄ«klÄ un augÅ”Äjos elpceļos izpaužas kÄ sinusÄ«ts, bronhÄ«ts, laringÄ«ts vai faringÄ«ts, bet, ja iekaisums vai infekcija ir plauÅ”Äs, tad tas ir pneimonÄ«ts vai pneimonija," skaidro Ä£imenes Ärste Linda Å auriÅa.
TÄtad sinusÄ«ta vai bronhÄ«ta gadÄ«jumÄ var Ä«paÅ”i nesatraukties, atviegloti uzelpot? Farmaceite teic: "Ne gluži. Ja ir "noÄ·erta" saaukstÄÅ”anÄs, vÄ«rusi vai baktÄrijas, tÄlaini izsakoties, nereti dodas "lejup pa straumi". Tas nozÄ«mÄ, ka slimÄ«bas progresÄÅ”anas gadÄ«jumÄ var attÄ«stÄ«ties arÄ« pneimonija." Gan Ä£imenes Ärste, gan farmaceite ir vienisprÄtis, ka tas var notikt, ja neÄrstÄjas, ļauj stÄvoklim ieilgt vai arÄ« imÅ«nsistÄma ir novÄjinÄta. JÄÅem vÄrÄ, ka saaukstÄÅ”anÄs gadÄ«jumÄ kÄrtÄ«ga izgulÄÅ”anÄs, miers un Ŕķidruma lietoÅ”ana arÄ« uzskatÄma par ÄrstÄÅ”anos.
Vai pneimonijai ir specifiski simptomi?
SalÄ«dzinoÅ”i vieglie pneimonijas simptomi ir drudzis un klepus, kas, Ä£imenes Ärstes ieskatÄ, tomÄr nav tik "viegli", lai pret tiem izturÄtos bezatbildÄ«gi. SavukÄrt par smagiem uzskatÄmi elpoÅ”anas traucÄjumi, sepse jeb izkliedÄta infekcija visÄ organismÄ, kas var izraisÄ«t vÄl simptomus, piemÄram, galvassÄpes, sirdsdarbÄ«bas paÄtrinÄÅ”anos un mialÄ£iju – muskuļu un citas sÄpes visÄ Ä·ermenÄ«. Linda Å auriÅa skaidro, ka gados vecÄki pacienti var piedzÄ«vot apjukuma stÄvokli, proti, var bÅ«t nesakarÄ«ga runa vai darbÄ«bas, un tÄ ir norÄde tuviniekiem, ka steigÅ”us vajadzÄ«ga Ärsta palÄ«dzÄ«ba.
Cik lipīga un smaga var būt pneimonija?
Pneimonijas lipÄ«gums ir atkarÄ«gs no izraisÄ«tÄja – vÄ«rusa vai baktÄrijÄm, turklÄt dažos gadÄ«jumos to izraisa arÄ« sÄnÄ«tes. PiemÄram, ar Covid-19 saistÄ«tais vÄ«russ, kura sekas var bÅ«t pneimonija, ir ļoti lipÄ«gs. "SÄnÄ«Å”u izraisÄ«tas pneimonijas var bÅ«t daudz smagÄkas nekÄ vÄ«rusu vai bakteriÄla pneimonija," brÄ«dina Ä£imenes Ärste. "Saslimstot ar sÄnÄ«Å”u izraisÄ«tu pneimoniju, parasti cilvÄks jÅ«tas ļoti slikti, visticamÄk, tiek stacionÄts, dažreiz – intensÄ«vÄs terapijas nodaļÄ."
KÄ zinÄt, cik liels ir saslimÅ”anas risks?
"Kad aptiekÄ apmeklÄtÄji interesÄjas par zÄlÄm pret saaukstÄÅ”anos, Ä«paÅ”i pievÄrÅ”am uzmanÄ«bu pacienta vecumam, jo lielÄks risks iedzÄ«voties pneimonijÄ ir bÄrniem lÄ«dz 5 gadu vecumam un cilvÄkiem, kuri vecÄki par 65 gadiem. TurklÄt, jo vecÄks cilvÄks, jo arvien lielÄks risks iegÅ«t pneimoniju un saskarties ar elpoÅ”anas problÄmÄm," skaidro farmaceite.
Ä¢imenes Ärste piebilst: "Ja jums ir hroniska sirds vai plauÅ”u slimÄ«ba, piemÄram, HOPS (hroniska obstruktÄ«va plauÅ”u slimÄ«ba) vai astma, arÄ« tad risks ir paaugstinÄts. JÄpiemin arÄ« hroniska aknu slimÄ«ba, smÄÄ·ÄÅ”ana un intensÄ«va alkohola lietoÅ”ana, kas ir riska faktori un palielina iespÄjamÄ«bu saslimt ar pneimoniju."
KÄ diagnosticÄ un ÄrstÄ pneimoniju?
"Lai diagnosticÄtu pneimoniju, bÅ«s nepiecieÅ”ama plauÅ”u izmeklÄÅ”ana un/vai krÅ«Å”kurvja rentgens. SavukÄrt ÄrstÄÅ”ana, tieÅ”i tÄpat kÄ smagums un lipÄ«gums, bÅ«s atkarÄ«ga no pneimonijas veida. Ir dažas zÄles, ko lieto, lai ÄrstÄtu noteiktus pneimoniju izraisoÅ”us vÄ«rusus, piemÄram, Covid-19 vai gripas gadÄ«jumos, tÄ ir iespÄjams samazinÄt simptomu ilgumu. TaÄu lielÄkoties ar vÄ«rusu saistÄ«tas pneimonijas gadÄ«jumÄ labÄkÄ ÄrstÄÅ”ana ir laba uzturoÅ”Ä aprÅ«pe, savukÄrt cÄ«Åai ar baktÄriju izraisÄ«tu pneimoniju ir nepiecieÅ”amas antibiotikas. JÄatzÄ«mÄ, ka vÄ«rusu pneimonijÄm ieilgstot, tÄm var pievienoties arÄ« bakteriÄls iekaisums," brÄ«dina Ä£imenes Ärste un piebilst, ka atveseļoÅ”anÄs parasti ilgst vairÄkas nedÄļas.
KÄ sevi pasargÄt no pneimonijas?
VeselÄ«gam dzÄ«vesveidam vienmÄr ir jÄga, taÄu ar sabalansÄtu uzturu, vitamÄ«niem un vingroÅ”anu no pneimonijas diez vai izdosies paglÄbties, jo seviŔķi vÄ«rusu sezonÄ. Daudz lielÄka nozÄ«me ir citÄm preventÄ«vÄm darbÄ«bÄm, piemÄram, vakcÄ«nÄm, svaigam gaisam un, jÄ, arÄ« sejas maskÄm sabiedriskÄs vietÄs, jo seviŔķi slikti vÄdinÄtÄs telpÄs, kur pulcÄjas lielÄks cilvÄku skaits. ArÄ« personÄ«gÄs higiÄnas ievÄroÅ”ana bÅ«s palÄ«dzÄ«ga.
"VakcÄ«na pasargÄs no smagas Covid-19 vai gripas gaitas, attiecÄ«gi, arÄ« no iespÄjamÄs pneimonijas attÄ«stÄ«Å”anÄs. SavukÄrt, iegÅ«stot pneimokoku vakcÄ«nu pret visizplatÄ«tÄko bakteriÄlÄs pneimonijas cÄloni Streptococcus, bÅ«tiski tiek mazinÄts risks iedzÄ«voties patieÅ”Äm smagÄ, vecÄka gadagÄjuma cilvÄkiem un maziem bÄrniem dažkÄrt pat nÄvÄjoÅ”Ä kaitÄ," saka Ä£imenes Ärste un atgÄdina, ka jebkura infekcijas slimÄ«bas pÄrslimoÅ”ana atspÄjo mÅ«su imÅ«nsistÄmu, tÄdÄļ kÄdu laiku pÄc slimoÅ”anas piesargÄÅ”anÄs no atkÄrtotas saslimÅ”anas ir Ä«paÅ”i svarÄ«ga. "Pat ja Covid-19 ir pÄrslimots viegli, bet tÅ«liÅ pÄc tam "pieÄ·eras" gripa, organisma aizsargspÄjas ir vÄjÄkas un pneimonijas attÄ«stÄ«ba – daudz iespÄjamÄka."
VarbÅ«t var izlÄ«dzÄties tikai ar dabas veltÄm?
"TÄjas un bezrecepÅ”u lÄ«dzekļi pneimonijas gadÄ«jumÄ, kad, kÄ zinÄm, infekcija jau ir nonÄkusi lÄ«dz plauÅ”Äm, visticamÄk, nepalÄ«dzÄs," saka farmaceite. TaÄu lÄ«dztekus viÅa skaidro, ka aptiekÄ ir preparÄti, kas var atvieglot simptomus – tie galvenokÄrt ietver deguna blakusdobumu vai rÄ«kles ÄrstÄÅ”anu, lai palÄ«dzÄtu justies labÄk. "Å iem lÄ«dzekļiem bÅ«s maza ietekme uz faktisko pneimonijas ÄrstÄÅ”anu, taÄu tie var mazinÄt dažas mokoÅ”as slimÄ«bas izpausmes, piemÄram, klepu vai iesnas." Gan Ärste, gan farmaceite ir vienisprÄtis, ka Å”ajÄ gadÄ«jumÄ svarÄ«ga pastiprinÄta Ŕķidruma lietoÅ”ana,– lieti noderÄs gan tÄjas, gan minerÄlÅ«dens.