Moka klepus. Ja nu tā ir pneimonija?
foto: Shutterstock
SalÄ«dzinoÅ”i vieglie pneimonijas simptomi ir drudzis un klepus, kas, Ä£imenes ārstes ieskatā, tomēr nav tik "viegli", lai pret tiem izturētos bezatbildÄ«gi.
Mājas aptieciņa

Moka klepus. Ja nu tā ir pneimonija?

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Lote Elizabete KriŔūne

Jauns.lv

Ziemā vairāk laika pavadām telpās, kas nereti netiek pietiekami labi vēdinātas, tā paverot ceļu elpceļu vÄ«rusiem. SvarÄ«gi saprast, kas atŔķir vieglu saslimÅ”anu no smaga, pat dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama stāvokļa ā€“ pneimonijas.

Sīkāk par pneimoniju kā aktuālu sabiedrības veselības problēmu stāsta ģimenes ārste Linda Šauriņa un "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka.

Pneimonija joprojām ir nopietna sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problēma, jo Ä«paÅ”i maziem bērniem, gados vecākiem pieauguÅ”ajiem un cilvēkiem ar novājinātu imÅ«nsistēmu. Å Ä« akÅ«tā dziļo elpceļu infekcija izraisa gaisa maisiņu iekaisumu vienā vai abās plauŔās, un, lai gan tā var noritēt ar salÄ«dzinoÅ”i vieglu gaitu, tai var bÅ«t arÄ« dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama forma un bieži vien ir vajadzÄ«ga ātra medicÄ«niska iejaukÅ”anās.

Kad kāds klepo vairākas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie ārsta

Pneimonija patieŔām ir biedējoÅ”a. Ne velti ikreiz, kad klepojam jau vairākas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie ārsta, jo – ja nu tā ir pneimonija? "To redzam arÄ« aptiekā, kur gripas un respiratoro infekcijas slimÄ«bu vilnis ir Ä«paÅ”i jÅ«tams," stāsta farmaceite Ieva Turonoka un atzÄ«st, ka aptiekās mēdz iegriezties cilvēki ar saaukstÄ“Å”anās simptomiem, kuri domā, ka viņiem varētu bÅ«t pneimonija. "Pneimonija ir plauÅ”u infekcija – ja tā patiesi ir, cilvēks jÅ«tas ļoti slims un, visticamāk, nespēj atnākt uz aptieku."

Kā slimība rodas?

"IzplatÄ«tākie pneimonijas cēloņi ir vÄ«rusi vai baktērijas. InficÄ“Å”anās notiek pilienveida vai gaisa (aerosolu) pārneses ceļā. Kā to var noprast pēc kopējā infekciju apzÄ«mējuma – respiratorās infekcijas slimÄ«bas – augŔējie elpceļi, piemēram, deguna blakusdobumi un deguna ejas, ir vieta, kur Å”ie vÄ«rusi un baktērijas iekļūst un kļūst stiprāki – notiek tā sauktā (mikro)aspirācija, kurā slimÄ«bas izraisÄ«tājus ieelpojam, tie nonāk dziļāk elpceļos, virzoties uz plauŔām. Iekaisuma fāze deguna blakusdobumos, rÄ«klē un augŔējos elpceļos izpaužas kā sinusÄ«ts, bronhÄ«ts, laringÄ«ts vai faringÄ«ts, bet, ja iekaisums vai infekcija ir plauŔās, tad tas ir pneimonÄ«ts vai pneimonija," skaidro Ä£imenes ārste Linda Å auriņa.

Tātad sinusÄ«ta vai bronhÄ«ta gadÄ«jumā var Ä«paÅ”i nesatraukties, atviegloti uzelpot? Farmaceite teic: "Ne gluži. Ja ir "noÄ·erta" saaukstÄ“Å”anās, vÄ«rusi vai baktērijas, tēlaini izsakoties, nereti dodas "lejup pa straumi". Tas nozÄ«mē, ka slimÄ«bas progresÄ“Å”anas gadÄ«jumā var attÄ«stÄ«ties arÄ« pneimonija." Gan Ä£imenes ārste, gan farmaceite ir vienisprātis, ka tas var notikt, ja neārstējas, ļauj stāvoklim ieilgt vai arÄ« imÅ«nsistēma ir novājināta. Jāņem vērā, ka saaukstÄ“Å”anās gadÄ«jumā kārtÄ«ga izgulÄ“Å”anās, miers un Ŕķidruma lietoÅ”ana arÄ« uzskatāma par ārstÄ“Å”anos.

Vai pneimonijai ir specifiski simptomi?

SalÄ«dzinoÅ”i vieglie pneimonijas simptomi ir drudzis un klepus, kas, Ä£imenes ārstes ieskatā, tomēr nav tik "viegli", lai pret tiem izturētos bezatbildÄ«gi. Savukārt par smagiem uzskatāmi elpoÅ”anas traucējumi, sepse jeb izkliedēta infekcija visā organismā, kas var izraisÄ«t vēl simptomus, piemēram, galvassāpes, sirdsdarbÄ«bas paātrināŔanos un mialÄ£iju – muskuļu un citas sāpes visā Ä·ermenÄ«. Linda Å auriņa skaidro, ka gados vecāki pacienti var piedzÄ«vot apjukuma stāvokli, proti, var bÅ«t nesakarÄ«ga runa vai darbÄ«bas, un tā ir norāde tuviniekiem, ka steigÅ”us vajadzÄ«ga ārsta palÄ«dzÄ«ba.

Cik lipīga un smaga var būt pneimonija?

Pneimonijas lipÄ«gums ir atkarÄ«gs no izraisÄ«tāja – vÄ«rusa vai baktērijām, turklāt dažos gadÄ«jumos to izraisa arÄ« sēnÄ«tes. Piemēram, ar Covid-19 saistÄ«tais vÄ«russ, kura sekas var bÅ«t pneimonija, ir ļoti lipÄ«gs. "SēnÄ«Å”u izraisÄ«tas pneimonijas var bÅ«t daudz smagākas nekā vÄ«rusu vai bakteriāla pneimonija," brÄ«dina Ä£imenes ārste. "Saslimstot ar sēnÄ«Å”u izraisÄ«tu pneimoniju, parasti cilvēks jÅ«tas ļoti slikti, visticamāk, tiek stacionēts, dažreiz – intensÄ«vās terapijas nodaļā."

Kā zināt, cik liels ir saslimŔanas risks?

"Kad aptiekā apmeklētāji interesējas par zālēm pret saaukstÄ“Å”anos, Ä«paÅ”i pievērÅ”am uzmanÄ«bu pacienta vecumam, jo lielāks risks iedzÄ«voties pneimonijā ir bērniem lÄ«dz 5 gadu vecumam un cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Turklāt, jo vecāks cilvēks, jo arvien lielāks risks iegÅ«t pneimoniju un saskarties ar elpoÅ”anas problēmām," skaidro farmaceite.

Ä¢imenes ārste piebilst: "Ja jums ir hroniska sirds vai plauÅ”u slimÄ«ba, piemēram, HOPS (hroniska obstruktÄ«va plauÅ”u slimÄ«ba) vai astma, arÄ« tad risks ir paaugstināts. Jāpiemin arÄ« hroniska aknu slimÄ«ba, smÄ“Ä·Ä“Å”ana un intensÄ«va alkohola lietoÅ”ana, kas ir riska faktori un palielina iespējamÄ«bu saslimt ar pneimoniju."

Kā diagnosticē un ārstē pneimoniju? 

"Lai diagnosticētu pneimoniju, bÅ«s nepiecieÅ”ama plauÅ”u izmeklÄ“Å”ana un/vai krÅ«Å”kurvja rentgens. Savukārt ārstÄ“Å”ana, tieÅ”i tāpat kā smagums un lipÄ«gums, bÅ«s atkarÄ«ga no pneimonijas veida. Ir dažas zāles, ko lieto, lai ārstētu noteiktus pneimoniju izraisoÅ”us vÄ«rusus, piemēram, Covid-19 vai gripas gadÄ«jumos, tā ir iespējams samazināt simptomu ilgumu. Taču lielākoties ar vÄ«rusu saistÄ«tas pneimonijas gadÄ«jumā labākā ārstÄ“Å”ana ir laba uzturoŔā aprÅ«pe, savukārt cīņai ar baktēriju izraisÄ«tu pneimoniju ir nepiecieÅ”amas antibiotikas. JāatzÄ«mē, ka vÄ«rusu pneimonijām ieilgstot, tām var pievienoties arÄ« bakteriāls iekaisums," brÄ«dina Ä£imenes ārste un piebilst, ka atveseļoÅ”anās parasti ilgst vairākas nedēļas.

Kā sevi pasargāt no pneimonijas?

VeselÄ«gam dzÄ«vesveidam vienmēr ir jēga, taču ar sabalansētu uzturu, vitamÄ«niem un vingroÅ”anu no pneimonijas diez vai izdosies paglābties, jo seviŔķi vÄ«rusu sezonā. Daudz lielāka nozÄ«me ir citām preventÄ«vām darbÄ«bām, piemēram, vakcÄ«nām, svaigam gaisam un, jā, arÄ« sejas maskām sabiedriskās vietās, jo seviŔķi slikti vēdinātās telpās, kur pulcējas lielāks cilvēku skaits. ArÄ« personÄ«gās higiēnas ievēroÅ”ana bÅ«s palÄ«dzÄ«ga.

"VakcÄ«na pasargās no smagas Covid-19 vai gripas gaitas, attiecÄ«gi, arÄ« no iespējamās pneimonijas attÄ«stÄ«Å”anās. Savukārt, iegÅ«stot pneimokoku vakcÄ«nu pret visizplatÄ«tāko bakteriālās pneimonijas cēloni Streptococcus, bÅ«tiski tiek mazināts risks iedzÄ«voties patieŔām smagā, vecāka gadagājuma cilvēkiem un maziem bērniem dažkārt pat nāvējoŔā kaitē," saka Ä£imenes ārste un atgādina, ka jebkura infekcijas slimÄ«bas pārslimoÅ”ana atspējo mÅ«su imÅ«nsistēmu, tādēļ kādu laiku pēc slimoÅ”anas piesargāŔanās no atkārtotas saslimÅ”anas ir Ä«paÅ”i svarÄ«ga. "Pat ja Covid-19 ir pārslimots viegli, bet tÅ«liņ pēc tam "pieÄ·eras" gripa, organisma aizsargspējas ir vājākas un pneimonijas attÄ«stÄ«ba – daudz iespējamāka."

Varbūt var izlīdzēties tikai ar dabas veltēm?

"Tējas un bezrecepÅ”u lÄ«dzekļi pneimonijas gadÄ«jumā, kad, kā zinām, infekcija jau ir nonākusi lÄ«dz plauŔām, visticamāk, nepalÄ«dzēs," saka farmaceite. Taču lÄ«dztekus viņa skaidro, ka aptiekā ir preparāti, kas var atvieglot simptomus – tie galvenokārt ietver deguna blakusdobumu vai rÄ«kles ārstÄ“Å”anu, lai palÄ«dzētu justies labāk. "Å iem lÄ«dzekļiem bÅ«s maza ietekme uz faktisko pneimonijas ārstÄ“Å”anu, taču tie var mazināt dažas mokoÅ”as slimÄ«bas izpausmes, piemēram, klepu vai iesnas." Gan ārste, gan farmaceite ir vienisprātis, ka Å”ajā gadÄ«jumā svarÄ«ga pastiprināta Ŕķidruma lietoÅ”ana,– lieti noderēs gan tējas, gan minerālÅ«dens.

Tēmas

GripaCovid-19AstmaMēness

Citi Ŕobrīd lasa