Moka klepus. Ja nu tā ir pneimonija?
Ziemā vairāk laika pavadām telpās, kas nereti netiek pietiekami labi vēdinātas, tā paverot ceļu elpceļu vīrusiem. Svarīgi saprast, kas atšķir vieglu saslimšanu no smaga, pat dzīvībai bīstama stāvokļa – pneimonijas.
Sīkāk par pneimoniju kā aktuālu sabiedrības veselības problēmu stāsta ģimenes ārste Linda Šauriņa un "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Turonoka.
Pneimonija joprojām ir nopietna sabiedrības veselības problēma, jo īpaši maziem bērniem, gados vecākiem pieaugušajiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Šī akūtā dziļo elpceļu infekcija izraisa gaisa maisiņu iekaisumu vienā vai abās plaušās, un, lai gan tā var noritēt ar salīdzinoši vieglu gaitu, tai var būt arī dzīvībai bīstama forma un bieži vien ir vajadzīga ātra medicīniska iejaukšanās.
Kad kāds klepo vairākas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie ārsta
Pneimonija patiešām ir biedējoša. Ne velti ikreiz, kad klepojam jau vairākas dienas, tuvinieki kļūst bažīgi un rosina doties pie ārsta, jo – ja nu tā ir pneimonija? "To redzam arī aptiekā, kur gripas un respiratoro infekcijas slimību vilnis ir īpaši jūtams," stāsta farmaceite Ieva Turonoka un atzīst, ka aptiekās mēdz iegriezties cilvēki ar saaukstēšanās simptomiem, kuri domā, ka viņiem varētu būt pneimonija. "Pneimonija ir plaušu infekcija – ja tā patiesi ir, cilvēks jūtas ļoti slims un, visticamāk, nespēj atnākt uz aptieku."
Kā slimība rodas?
"Izplatītākie pneimonijas cēloņi ir vīrusi vai baktērijas. Inficēšanās notiek pilienveida vai gaisa (aerosolu) pārneses ceļā. Kā to var noprast pēc kopējā infekciju apzīmējuma – respiratorās infekcijas slimības – augšējie elpceļi, piemēram, deguna blakusdobumi un deguna ejas, ir vieta, kur šie vīrusi un baktērijas iekļūst un kļūst stiprāki – notiek tā sauktā (mikro)aspirācija, kurā slimības izraisītājus ieelpojam, tie nonāk dziļāk elpceļos, virzoties uz plaušām. Iekaisuma fāze deguna blakusdobumos, rīklē un augšējos elpceļos izpaužas kā sinusīts, bronhīts, laringīts vai faringīts, bet, ja iekaisums vai infekcija ir plaušās, tad tas ir pneimonīts vai pneimonija," skaidro ģimenes ārste Linda Šauriņa.
Tātad sinusīta vai bronhīta gadījumā var īpaši nesatraukties, atviegloti uzelpot? Farmaceite teic: "Ne gluži. Ja ir "noķerta" saaukstēšanās, vīrusi vai baktērijas, tēlaini izsakoties, nereti dodas "lejup pa straumi". Tas nozīmē, ka slimības progresēšanas gadījumā var attīstīties arī pneimonija." Gan ģimenes ārste, gan farmaceite ir vienisprātis, ka tas var notikt, ja neārstējas, ļauj stāvoklim ieilgt vai arī imūnsistēma ir novājināta. Jāņem vērā, ka saaukstēšanās gadījumā kārtīga izgulēšanās, miers un šķidruma lietošana arī uzskatāma par ārstēšanos.
Vai pneimonijai ir specifiski simptomi?
Salīdzinoši vieglie pneimonijas simptomi ir drudzis un klepus, kas, ģimenes ārstes ieskatā, tomēr nav tik "viegli", lai pret tiem izturētos bezatbildīgi. Savukārt par smagiem uzskatāmi elpošanas traucējumi, sepse jeb izkliedēta infekcija visā organismā, kas var izraisīt vēl simptomus, piemēram, galvassāpes, sirdsdarbības paātrināšanos un mialģiju – muskuļu un citas sāpes visā ķermenī. Linda Šauriņa skaidro, ka gados vecāki pacienti var piedzīvot apjukuma stāvokli, proti, var būt nesakarīga runa vai darbības, un tā ir norāde tuviniekiem, ka steigšus vajadzīga ārsta palīdzība.
Cik lipīga un smaga var būt pneimonija?
Pneimonijas lipīgums ir atkarīgs no izraisītāja – vīrusa vai baktērijām, turklāt dažos gadījumos to izraisa arī sēnītes. Piemēram, ar Covid-19 saistītais vīruss, kura sekas var būt pneimonija, ir ļoti lipīgs. "Sēnīšu izraisītas pneimonijas var būt daudz smagākas nekā vīrusu vai bakteriāla pneimonija," brīdina ģimenes ārste. "Saslimstot ar sēnīšu izraisītu pneimoniju, parasti cilvēks jūtas ļoti slikti, visticamāk, tiek stacionēts, dažreiz – intensīvās terapijas nodaļā."
Kā zināt, cik liels ir saslimšanas risks?
"Kad aptiekā apmeklētāji interesējas par zālēm pret saaukstēšanos, īpaši pievēršam uzmanību pacienta vecumam, jo lielāks risks iedzīvoties pneimonijā ir bērniem līdz 5 gadu vecumam un cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Turklāt, jo vecāks cilvēks, jo arvien lielāks risks iegūt pneimoniju un saskarties ar elpošanas problēmām," skaidro farmaceite.
Ģimenes ārste piebilst: "Ja jums ir hroniska sirds vai plaušu slimība, piemēram, HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) vai astma, arī tad risks ir paaugstināts. Jāpiemin arī hroniska aknu slimība, smēķēšana un intensīva alkohola lietošana, kas ir riska faktori un palielina iespējamību saslimt ar pneimoniju."
Kā diagnosticē un ārstē pneimoniju?
"Lai diagnosticētu pneimoniju, būs nepieciešama plaušu izmeklēšana un/vai krūškurvja rentgens. Savukārt ārstēšana, tieši tāpat kā smagums un lipīgums, būs atkarīga no pneimonijas veida. Ir dažas zāles, ko lieto, lai ārstētu noteiktus pneimoniju izraisošus vīrusus, piemēram, Covid-19 vai gripas gadījumos, tā ir iespējams samazināt simptomu ilgumu. Taču lielākoties ar vīrusu saistītas pneimonijas gadījumā labākā ārstēšana ir laba uzturošā aprūpe, savukārt cīņai ar baktēriju izraisītu pneimoniju ir nepieciešamas antibiotikas. Jāatzīmē, ka vīrusu pneimonijām ieilgstot, tām var pievienoties arī bakteriāls iekaisums," brīdina ģimenes ārste un piebilst, ka atveseļošanās parasti ilgst vairākas nedēļas.
Kā sevi pasargāt no pneimonijas?
Veselīgam dzīvesveidam vienmēr ir jēga, taču ar sabalansētu uzturu, vitamīniem un vingrošanu no pneimonijas diez vai izdosies paglābties, jo sevišķi vīrusu sezonā. Daudz lielāka nozīme ir citām preventīvām darbībām, piemēram, vakcīnām, svaigam gaisam un, jā, arī sejas maskām sabiedriskās vietās, jo sevišķi slikti vēdinātās telpās, kur pulcējas lielāks cilvēku skaits. Arī personīgās higiēnas ievērošana būs palīdzīga.
"Vakcīna pasargās no smagas Covid-19 vai gripas gaitas, attiecīgi, arī no iespējamās pneimonijas attīstīšanās. Savukārt, iegūstot pneimokoku vakcīnu pret visizplatītāko bakteriālās pneimonijas cēloni Streptococcus, būtiski tiek mazināts risks iedzīvoties patiešām smagā, vecāka gadagājuma cilvēkiem un maziem bērniem dažkārt pat nāvējošā kaitē," saka ģimenes ārste un atgādina, ka jebkura infekcijas slimības pārslimošana atspējo mūsu imūnsistēmu, tādēļ kādu laiku pēc slimošanas piesargāšanās no atkārtotas saslimšanas ir īpaši svarīga. "Pat ja Covid-19 ir pārslimots viegli, bet tūliņ pēc tam "pieķeras" gripa, organisma aizsargspējas ir vājākas un pneimonijas attīstība – daudz iespējamāka."
Varbūt var izlīdzēties tikai ar dabas veltēm?
"Tējas un bezrecepšu līdzekļi pneimonijas gadījumā, kad, kā zinām, infekcija jau ir nonākusi līdz plaušām, visticamāk, nepalīdzēs," saka farmaceite. Taču līdztekus viņa skaidro, ka aptiekā ir preparāti, kas var atvieglot simptomus – tie galvenokārt ietver deguna blakusdobumu vai rīkles ārstēšanu, lai palīdzētu justies labāk. "Šiem līdzekļiem būs maza ietekme uz faktisko pneimonijas ārstēšanu, taču tie var mazināt dažas mokošas slimības izpausmes, piemēram, klepu vai iesnas." Gan ārste, gan farmaceite ir vienisprātis, ka šajā gadījumā svarīga pastiprināta šķidruma lietošana,– lieti noderēs gan tējas, gan minerālūdens.
